Ne bez Krievijas komunistu atbalsta, visās tās savulaik okupētajās cittautu teritorijās krievi centās atjaunot Krievijas impēriju. Ņemot vērā apstākli, ka bez rusifikācijas otra būtiska bijušās Krievijas impērijas problēma bija milzīga atpalicība tieši tiesību vienlīdzības un tiesiskuma jomā, ļoti daudzi izglītotie un strauji augošās tieši "perifērijas" rūpniecības strādnieki bija neapmierināti. Tas radīja augsni utopiskām ideoloģijām kā marksisms un Krievija to veiksmīgi izmantoja.

Lai arī Padomju Krievija oficiāli atzina Somijas neatkarību, tā slepeni mudināja Somijas sarkanos sākt sacelšanos. Padomju Krievija nevarēja atklāti iesaistīt krievu militāros spēkus, jo tas varētu provocēt uzbrukumam Vāciju Austrumu frontē laikā, kad notika miera sarunas.

1918. gada 13. janvārī Ļeņins somu "sarkanajam" vadonim Āltonenam apsolīja militāru atbalstu, un 23. janvārī uz Somiju tika nosūtīti ar ieročiem piekrauti vilcieni, kurus pavadīja Sarkanie gvardi.

Baltie gvardi 27. janvārī mēģināja pārtvert vilcienus pie Viborgas. Bojā gāja 20—30 karotāji.

1918. gada 27.janvārī Somijas komunisti veica varas sagrābšanu Helsinkos, kas pēc tam  izvērtīsies par Pilsoņu karu Somijā (līdz 15.05.18.).

Karā piedalījās arī bērni (jaunāki par 16) - frontē krita

• 22 (baltie)
• 63 (sarkanie),

nāvessods piespriests :

• 56 (sarkanajiem)
• 7 (baltajiem) bērniem.

1918. gada 2. maijā ielenktais Sarkano spēku rietumu grupējums padevās.

1918. gada 15. maijā Somijas "Sarkano" pārvalde izbeidza darbību.

***

Sarkanos, pārsvarā rūpnīcu un lauku strādniekus, atbalstīja Padomju Krievija, tai skaitā ar savu armiju, līdz ar to, līdzīgi kā Latvijā gadu vēlāk "pilsoņu karš" ir nosacīts jēdziens un attiecināms tikai uz Krieviju, jo neatkarību atguvušajās vai jaunajās valstīs var runāt par 1. Pasaules kara turpinājumu teritorijās, kuras pateicoties vācu atbalstam pašnoteikšanās tiesībām bija nodibinājušās jaunas valstis. Vēl to var saukt par vienkāršu Padomju Krievijas  armijas iebrukumu šajās valstīs.

Baltie, pārsvarā zemnieki, vidusšķira un augstākā sabiedrība, saņēma militāro palīdzību no ārvalstīm, tai skaitā no Vācijas, jo ne tikai vairākums somu, bert visa pasaule bija nobažījusies, ka "Sarkanais mēris" izplatīsies tālāk, tādējādi izjaucot ražošanas ciklus; nogalinot tūkstošiem nevainīgu cilvēku tikai tāpēc, ka "sarkanie" ir iekārojuši svešu mantu sev un galu galā valsti novedot līdz badam un sabrukumam.

Sarkanie ar Krievijas armijas atbalstu bāzējās Somijas dienvidos rūpnieciskajos centros, kuros arī bija visaugstākā krievu koncentrācija, kamēr Baltie kontrolēja mazāk apdzīvoto centrālo daļu un ziemeļus.

Baltie karā uzvarēja. Bojā gāja aptuveni 37 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija sarkano piekritēji.