Durbes kauja

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
4Personu saraksts
Notikumi:
30Notikumu saraksts
Vietas:
1Vietu saraksts
Datums:
13.07.1260
Papildu lauki

Durbes kauja bija viena no izšķirošākajām kaujām Ziemeļu krusta karos (12.-14. gs). 1260. gada 13.jūlijā žemaišu un kuršu karaspēki bez Lietuvas dižkunigaitijas karaļa Mindauga piekrišanas smagi sakāva krustnešus un viņu sabiedrotos prūšus. Savukārt, pēc Atskaņu hronikas ziņām gan kuršu, gan igauņu karavīri atteicās piedalīties kaujā. Vācu ordeņa karaspēks tika pilnīgi sakauts, cīņā krita gan Livonijas ordeņa meistars Burhards fon Hornhūzens, gan Vācu ordeņa landmaršals Heinrihs Botels. Pēc kaujas krustnešu karaspēka atliekas, cauri mežiem slapstoties, atgriezās savās pilīs.

Pēc Durbes kaujas sākās plaša kuršu sacelšanās un prūšu (Sembas, Nātangas,Vārmes zemes) sacelšanās, kuru militāri atbalstīja lietuvieši un žemaiši. Tikai vairāku gadu desmitu laikā līdz 1290. gadam Vācu ordenim izdevās daļēji atgūt zaudētās zemes.

Durbes kaujas piemiņas akmens atklāšana

Tomēr sakāves rezultātā ordenis neatgriezeniski zaudēja pirms tam iekaroto Kursas un Zemgales dienvidu daļu (Ceklis, Silene, Rakte), kas savienoja ordeņa Livonijas daļu ar Prūsijas daļu. Livonijas ordeņa pils Mēmelē (Pilsāts), tagadējā Klaipēda, integrējās ordeņa Prūsijas daļā. Šajās zemēs mītošie kurši un zemgaļi pakāpeniski pārlietuviskojās, lai gan zemaišu valoda saglabājusi daudzus kopējus vārdus, kas šobrīd tiek lietoti latviešu valodā.

Par svarīgākajām ordeņa bāzēm kļuva Klaipēdas un Kuldīgas pilis, no kurām tika organizēti ordeņa karaspēka iebrukumi Žemaitijā. Sistemātiskie ordeņa karagājieni nedeva gaidītos rezultātus, žemaiši veiksmīgi pretojās ordeņa karapulkiem un guva vairākas uzvaras, no kurām zīmīgākā bija kaujā pie Skodas 1258. gadā.

Lai radītu pastāvīgu bāzi karadarbībai pret žemaišiem, Vācu ordeņa Livonijas un Prūsijas atzari vienotiem spēkiem līdzās žemaišu zemēm Karšavā 1259. gadā uzbūvēja Jurbarkas pili (Georgenburga; castrum…in monte sancti Georgii).

Šai pilij bija jākļūst par stratēģiski svarīgāko bāzi žemaišu pakļaušanā Vācu ordenim. Taču drīz pēc vācu pils izbūves, žemaiši tās tiešā tuvumā uzbūvēja savu nocietinājumu un nopietni apdraudēja Jurbarkas garnizonu. Lai pavērstu notikumu gaitu krustnešiem labvēlīgā gultnē tika organizēts jauns karagājiens, kas noslēdzās ar Durbes kauju.

Autentiskas ziņas par Durbes kaujas norisi sniedz divas hronikas: Atskaņu hronika (Livländische Reimchronik; sarakstīta 13. gs. 90. gados) un Dusburgas Pētera hronika (Cronica terre Prussie, Chronicon terrae Prussiae; sarakstīta 14. gs. 20. gados).

Atsevišķas ziņas par kauju sniedz arī zviedru Ērika hronika (Erikskrönikan; sarakstīta 14. gadsimta 20. gados), kā arī citas vēlākas hronikas, kurās atrodamās ziņas par Durbes kauju ir  atvasinātas no pirmajām divām hronikām. Dusburgas Pētera un Ērika hroniku autori, domājams, kā avotu izmantojuši arī Atskaņu hroniku. Taču attiecībā uz Durbes kauju visas trīs minētās hronikas jāapskata kā neatkarīgi avoti, kas sniedz dažādas detaļas par kaujas norisi, turklāt Atskaņu un Dusburgas Pētera hronikas - principiāli atšķirīgu kuršu lomas atainojumu.

Lai nezaudētu savu atbalsta punktu Jurbarkā un dotu žemaišiem triecienu, mestrs Burhards nolēma organizēt apvienotu Vācu ordeņa Livonijas un Prūsijas atzaru spēku karagājienu.

Ziņas par karagājiena organizēšanu sniedz Atskaņu hronika. Darbības saskaņošanai mestrs Burhards devās uz Prūsiju, kur tikās ar Vācu ordeņa Prūsijas atzara maršalu Heinrihu Botelu. Prūsijā tika savākts ievērojams karaspēks, kas devās uz pulcēšanās vietu - Klaipēdas pili. Šeit pat drīzumā ieradās arī ordeņa Livonijas atzara vienības. Pēc hroniku ziņām, sapulcējās liels karaspēks, kura rindās ietilpa gan Vācu ordeņa Prūsijas un Livonijas atzaru locekļi, gan pakļauto tautu karavīri: prūši, kurši, igauņi, “Prūsijas un Livonijas vienkāršie ļaudis” (…communis…populus Prussie et Lyvonie; domājams, t.sk. letgaļi, līvi).

Karaspēkam pievienojās arī Dānijas karaļa vasaļi no Ziemeļigaunijas un laicīgie krustneši - svētceļnieki - no citām katoļticīgajām zemēm, kas bija atsaukušies uz Romas pāvesta Aleksandra IV 1260. gada 20. februārī sankcionēto Vācu ordeņa garīdznieku krusta karu sprediķi. Daudzskaitlīgā karaspēka vadību, acīmredzot, uzņēmās Livonijas mestrs Burhards no Hornhūzenas un Prūsijas maršals Heinrihs Botels.

Par pirmo izvirzīto karagājiena uzdevumu gan Atskaņu, gan Dusburgas Pētera hronika atzīst atbalsta sniegšanu Jurbarkas pilij. Krustnešu karaspēks, kas, pēc Dusburgas Pētera hronikas ziņām, bija jau bija devies ceļā, mainīja virzienu un sekoja žemaišu spēkiem. Abu naidīgo pušu sadursme notika Durbes novadā kuršu Piemares zemē: “laukā pie Durbes upes” (in [11.lpp.] campo juxta fluvium Durbin), kā ziņo Dusburgas Pēteris, jeb “pie Durbes tur uz lauka cieta” (zû Dorben ûf dem velde breit), pēc Atskaņu hronikas. Vēsturnieks P.Stepiņš kaujas vietu lokalizēja Durbes ezera dienvidos pie Durbes Vecupes ietekas ezerā.

Dusburgas Pētera hronika stāsta, ka pirms kaujas notikusi apspriede par nepieciešamību kaujā izmantot zirgus. Pēc Dānijas karaļa Tallinas bruņinieku ieteikuma tika nolemts cīnīties jāšus.

Hronika informē arī par kuršu prasību pirms kaujas. Proti, kurši lūguši pēc kaujas atdot viņu rīcībā žemaišu sagūstītās kuršu sievietes un bērnus. Vācu ordeņa brāļi pret to nav iebilduši, taču tam pretojušies “Prūsijas un Livonijas vienkāršie ļaudis” (acīmredzot, vietējo tautu pārstāvji), kas vēlējušies, lai pēc kaujas iegūtais laupījums tiktu sadalīts pēc paražām.

Tiktāl hroniku ziņas saskan vai viena otru papildina, līdz nonāk pretrunā stāstot par kuršu lomu kaujā. Atskaņu hronika ziņo, ka īsi pirms kaujas kurši atteicās no cīnīšanās un kaujas lauku pameta:

“Tie nolēmuši bija tā:
ja brāļiem šajā karlaukā
dzīvību nu zaudēt būs
un palīgspēki vārgi kļūs,
tad mēs bez kungiem dzīvosim
un vāciešiem ar sadosim,
kas Kurzemē še mitinās.”

 Dusburgas Pētera hronika stāsta, ka sākoties kaujai kurši 

“…kā atkritēji uzbruka kristiešiem no aizmugures…”,

palīdzot žemaišiem sakaut krustnešu karaspēku. Hronists kuršu rīcību motivēja ar neapmierinātību, ko tajos izraisījis atteikums saņemt žemaišu sagūstītos kuršus

 

Literatūra

  • Peter von Dusburg: Chronik des Preußenlandes. Übersetzt und erläutert Klaus Scholz und Dieter Wojtecki, Wissenschaftliche Buchgesellschaft, Darmstadt 1984.
  • Dedumietis, D., Zeļenkovs, A. Kuršu loma Durbes kaujā. Tēvijas Sargs. 2000., Nr.7. 29.lpp.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
2Polis Karols Vojtila - Jānis Pāvils II ievēlēts par Romas pāvestuPolis Karols Vojtila - Jānis Pāvils II ievēlēts par Romas pāvestu16.10.1978en, lv, pl, ru
3Kanādas un Britu karaspēks atbrīvo Holandi un Dāniju no Vācijas okupācijas. Krievu okupētā Bornholma tiek atbrīvota gadu vēlākKanādas un Britu karaspēks atbrīvo Holandi un Dāniju no Vācijas okupācijas. Krievu okupētā Bornholma tiek atbrīvota gadu vēlāk05.05.1945en, lv, pl
4Latvijas Centrālā padome pieņem “Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu”Latvijas Centrālā padome pieņem “Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu”08.09.1944lv
5 Tautas padome 3. lasījumā pieņem “Likumu par Latvijas izglītības iestādēm”. Latviešu valoda skolās kļūst par obligātu Tautas padome 3. lasījumā pieņem “Likumu par Latvijas izglītības iestādēm”. Latviešu valoda skolās kļūst par obligātu08.12.1919lv
6Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa 28.03.1795lv, pl
7Krievijas imperatore Elizabete pavēl izraidīt no Krievijas visus ebrejus un atrast iemeslu, lai neielaistu tos atpakaļKrievijas imperatore Elizabete pavēl izraidīt no Krievijas visus ebrejus un atrast iemeslu, lai neielaistu tos atpakaļ13.12.1742en, lv, ru
8Par Polijas karali ievēlē Staņislavu LeščinskiPar Polijas karali ievēlē Staņislavu Leščinski12.07.1704lv, pl
9 Rīgā ar savu karaspēku (7000 vīru) ierodas Zviedrijas karalis Kārlis XII, kurš sāk gatavoties Spilves kaujai pret apvienoto Saksijas (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem Rīgā ar savu karaspēku (7000 vīru) ierodas Zviedrijas karalis Kārlis XII, kurš sāk gatavoties Spilves kaujai pret apvienoto Saksijas (9000 vīru) un Krievijas caristes (4 000 vīru) karaspēkiem04.07.1701lv
10Kurzemes hercogs Frīdrihs dāvā Liepājai pilsētas tiesībasKurzemes hercogs Frīdrihs dāvā Liepājai pilsētas tiesības18.03.1625lv
11Rātslaukumā Rīgā ar nāvi soda Kalendāra nemieru vadoņusRātslaukumā Rīgā ar nāvi soda Kalendāra nemieru vadoņus02.08.1589lv
12Livonijas karš: Cēsu kaujasLivonijas karš: Cēsu kaujas21.10.1578en, lv, ru
13Livonijas kara laikā rīdzinieki pilnībā nojauc Salaspils fogta pili, lai neatstātu atbalsta punktu uz Rīgu ejošam Ivana IV karaspēkamLivonijas kara laikā rīdzinieki pilnībā nojauc Salaspils fogta pili, lai neatstātu atbalsta punktu uz Rīgu ejošam Ivana IV karaspēkam04.09.1577lv
14Livonija paraksta Viļņas ūniju un kļūst par Polijas-Lietuvas vasaliLivonija paraksta Viļņas ūniju un kļūst par Polijas-Lietuvas vasali28.11.1561en, lv, pl
15Livonijas karš: Ērģemes kauja. Krievijas karaspēks sakāva Livonijas apvienotos spēkus. Livonijas 300 gadus sargātās robežas atvērtas Maskavijas laupītājiem un slepkavniekiemLivonijas karš: Ērģemes kauja. Krievijas karaspēks sakāva Livonijas apvienotos spēkus. Livonijas 300 gadus sargātās robežas atvērtas Maskavijas laupītājiem un slepkavniekiem02.08.1560lv
16Kauja pie Kļeckas. Lietuvieši uzvar iebrukušos apvienotos tatāru- krievu spēkusKauja pie Kļeckas. Lietuvieši uzvar iebrukušos apvienotos tatāru- krievu spēkus06.08.1506lv
17Notiek Pabaiskas kauja, kurā Livonijas ordenis cieš smagāko sakāvi savā vēsturēNotiek Pabaiskas kauja, kurā Livonijas ordenis cieš smagāko sakāvi savā vēsturē01.09.1435lv
18Francijas karalis Filips IV liek arestēt  "Nabadzīgo Kristus un Zālamana tempļa bruņinieku" ordeņa bruņiniekusFrancijas karalis Filips IV liek arestēt "Nabadzīgo Kristus un Zālamana tempļa bruņinieku" ordeņa bruņiniekus13.10.1307en, lv
19Garozas kauja starp zemgaļiem un Livonijas ordeni Garozas kauja starp zemgaļiem un Livonijas ordeni 26.03.1287lv
20 Rīga pievienojas vācu tirdzniecības jeb Hanzas pilsētu savienībai Rīga pievienojas vācu tirdzniecības jeb Hanzas pilsētu savienībai08.09.1282lv

Karte

Avoti: news.lv

Vietas

Nosaukums No Līdz Valodas
1Grobiņas viduslaiku pils drupasGrobiņas viduslaiku pils drupas00.00.1245lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1TranaitisTranaitis00.00.121000.00.1264en, fr, lt, lv, pl, ru, ua
    2Mindaugas DižkunigaitisMindaugas Dižkunigaitis00.00.120312.09.1263lv, pl
    3Henrihs BotelsHenrihs Botels13.07.1260lv, pl, ru
    4
    Burhards fon Hornhūzens13.07.1260de, fr, lt, lv, pl, ru
    Birkas