Budapeštā, kā arī citās valsts pilsētās un reģionos, 4. novembrī tika ievests liels padomju militārais kontingents.

Ungāru pretošanās turpinājās līdz pat 10. novembrim.

Vairāk nekā 2 500 ungāru un 700 Sarkanās armijas karavīru gāja bojā konflikta laikā, ap 200 000 ungāru devās bēgļu gaitās.

Plaši aresti un denunciācijas turpinājās vēl vairākus mēnešus pēc sacelšanās apspiešanas.

1957. gada janvārī jaunā, PSRS atbalstītā valdība bija pilnībā likvidējusi visu publisko opozīciju. Padomju Savienības rīcība lika mainīt domas daudziem Rietumu marksistiem, kuri vēl nesen aktīvi bija atbalstījuši padomju kontroli pār Centrāleiropu.