Vilhelms Jozefs Francis fon Lēbs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
05.09.1876
Miršanas datums:
29.04.1956
Papildu vārdi:
Wilhelm Josef Franz Ritter von Leeb
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, 2. Pasaules kara dalībnieks, Maršals, Militārpersona, karavīrs, Ģenerālis
Tautība:
 vācietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

    Vilhelms Jozefs Francis fon Lēbs bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā. Kā karaspēka grupas "Ziemeļi" virspavēlnieks vadīja iepriekš t. sk. Padomju Savienības okupētās Latvijas teritorijas okupāciju 1941. gadā.

    Dzīvesgājums

    Dzimis 1876. gadā Augšbavārijas pilsētā Landsbergā virsnieka Ādolfa Lēba ģimenē. Pēc humanitārās ģimnāzijas beigšanas 1895. gadā iestājās vācu armijas dienestā, 1900. gadā piedalījās Ķīnas Bokseru sacelšanās apspiešanā.

    Līdz 1909. gadam studēja Bavārijas kara akadēmijā,

    1914. gada martā iecelts par 1. Bavārijas armijas korpusa štāba priekšnieka vietnieku.

    Pirmā pasaules kara laikā 11. Bavārijas kājnieku divīzijas sastāvā karoja Rietumu frontē, pēc tam Austrumu frontē Galīcijā, Serbijā un Rumānijā.

    1915. gadā Bavārijas karalis viņu iecēla dižciltīgo kārtā un piešķīra bruņinieka titulu Ritter von Leeb. Pēc kara strādāja Bavārijas kara ministrijā un piedalījās Bavārijas padomju republikas sacelšanās apspiešanā, 1929. gadā paaugstināts par ģenerālmajoru, no 1930. gada Bavārijas kara komendants, no 1933. gada komandēja 2. karaspēka grupu.

    Vērmahta augstākās pavēlniecības tīrīšanu jeb "Blomberga-Friča krīzes" (Blomberg-Fritsch-Krise) laikā 1938. gadā pēc Hitlera prasības uz laiku atstādināts no militārā dienesta, tomēr Sudetu krīzes laikā atjaunots amatā un komandēja 12. vācu armijas invāziju Čehoslovākijā.

    Otrā pasaules kara sākumā komandēja Karaspēka grupu C (Heeresgruppe C), kas 1940. gada pavasarī pārrāva franču Mažino līniju.

    1940. gada jūlijā iecelts par ģenerālfeldmaršalu.

    1941. gada pavasarī Lēbs tika iecelts par Karaspēka grupas "Ziemeļi" komandieri, kas no 1941. gada 22. jūnija reokupēja jau PSRS okupēto Baltijas valstu teritoriju un izvērsa uzbrukumu Ļeņingradas virzienā.

    Karaspēka grupas štābu 1941. gada jūlijā-augustā iekārtoja Malnavas muižā pie Latvijas-Krievijas robežas. Pēc domstarpībām ar Hitleru aplenktās Ļeņingradas ieņemšanas jautājumā 1941. gada decembrī.

    1942. gada 16. janvārī 65 gadu vecumā viņš tika atstādināts no amata un apbalvots ar ievērojamu naudas summu (250,000 reihsmarkas) un īpašumu (640,000 reihsmarku vērtībā) un ieskaitīts rezervē.

    1945. gada 2. maijā ASV armija viņu saņēma gūstā un Nirnbergas procesā 1948. gada oktobrī piesprieda atpakaļejošu trīs gadus ilgu cietumsodu un atbrīvoja no apcietinājuma.

    Lai gan fon Lēbs bija armijas komandieris, viņam inkriminēja noziedzīgu bezdarbību ebreju un čigānu iznīcināšanā viņa iekarotajās un pārvaldītajās teritorijās, kura notika 1941. gada vasarā un tā beigās.

    Vecumdienas pavadīja dzimtajā Bavārijā, kur mira 1956. gada 29. aprīlī 79 gadu vecumā.

    Avoti: wikipedia.org, news.lv

    Nav pesaistītu vietu

      loading...

          Saiknes

          Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

          14.08.1900 | Bokseru sacelšanās Ķīnā: "8 nāciju alianse" okupē Pekinu

          Pievieno atmiņas

          29.09.1938 | Hitlers panāk vienošanos par Čehijas aneksiju Minhenes konferencē

          Pievieno atmiņas

          01.09.1939 | Nedēļu pēc komunistu-sociālistu pakta parakstīšanas Vācija iebrūk Polijā

          Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada septembra līdz 1945. gada augustam un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Karš sākās nedēļu pēc tam, kad vācu sociālistu vadītā Vācija un komunistiskā PSRS vienojās par "interešu sfēru" sadali Eiropā.

          Pievieno atmiņas

          17.06.1940 | Francija pieprasa pamieru un pēc nedēļas kapitulē Vācijai

          Pievieno atmiņas

          22.06.1940 | Francijas kapitulācija un sadalīšana vācu okupācijas zonā un Višī Francijā

          Pievieno atmiņas

          22.06.1941 | Negaidīts pavērsiens 2. Pasaules kara gaitā - pēc 2 gadu sadarbības Vācija iebrūk sabiedrotās - PSRS teritorijā. Plāns Barbarosa

          Pievieno atmiņas

          01.07.1941 | Rīgu okupē vācu karaspēks

          Pievieno atmiņas

          04.07.1941 | Tiek nodedzināta Rīgas horālā sinagoga

          1941. gada 4. jūlijā, Rīgā iebrukot nacistu armijai, sinagoga tika nodedzināta. Tika uzmanīts, lai uguns nepārmestos un blakus ēkām, kas bija jādara ugunsdzēsējiem, taču pašu sinagogu dzēst viņiem netika atļauts.

          Pievieno atmiņas

          21.07.1941 | Ādolfs Hitlers apmeklējis Latviju

          Pievieno atmiņas

          08.09.1941 | Ļeņingradas blokāde

          Pievieno atmiņas

          30.11.1941 | Sākas Rīgas geto likvidācija. Tiek nogalināti ~ 26,000 cilvēku, to skaitā ~8000 bērnu; visi pārsvarā Latvijas pilsoņi

          Pievieno atmiņas

          14.12.1941 | WW2. Nacistu noziegumi. Holokausts. Šķēdes kāpās tiek nošauti vairāk kā 2700 ebreju

          Pievieno atmiņas

          Birkas