Francijas kapitulācija un sadalīšana vācu okupācijas zonā un Višī Francijā

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
3Personu saraksts
Notikumi:
51Notikumu saraksts
Kapsētas:
1Saraksts
Datums:
22.06.1940
Papildu lauki

1939. gada 3. septembrī pēc Vācijas iebrukuma Polijā, Francija pieteica tai karu.

Pēc Polijas sakāves, 1940. gada 10. maijā Vācija sāka uzbrukumu rietumos, tai neilgā laikā izdevās ieņemt lielu daļu Francijas ziemeļu apgabalu un kļuva skaidrs, ka Francijas karaspēks vairs nespēs aizstāvēt valsts teritoriju. Francijas valdība pameta Parīzi un devās uz Bordo.

Vichy - The French Collaborationist Newsreels.

Valdībā pastāvēja divi viedokļi, kā rīkoties šajā situācijā- pirmo pārstāvēja premjerministrs Pols Reino un tas paredzēja karaspēka atkāpšanos uz Francijas kolonijām Ziemeļāfrikā un pretošanās turpināšanu.

Otru viedokli pārstāvēja vicepremjers Filips Petēns un armijas virspavēlnieks Maksims Veigāns un tas paredzēja pamiera noslēgšanu ar Vāciju un valdības palikšanu Francijas teritorijā. Šī otrā viedokļa paudēji arī guva pārsvaru un premjerministrs Reino atkāpās no amata.

1940. g. 16. jūnijā valsts prezidents Alberts Lebrēns iecēla 84 gadus veco Filipu Petēnu par premjerministru.

1940. gada 18. jūnijā Francijas kara ministra vietnieks ģenerālis Šarls de Golls radio runā no Londonas aicināja franču karavīrus, kuri atradās Lielbritānijā un Francijas kolonijās, pievienoties viņam un turpināt cīņu pret Vāciju. Tādējādi izveidojās tā sauktās Brīvās Francijas karaspēka daļas, sākotnēji gan ļoti nelielas, kuras piedalījās karā sabiedroto pusē. Brīvās Francijas pusē nostājās arī Franču Ekvatoriālā Āfrika un laiku arī citas Francijas kolonijas.

1940. g. 22. jūnijā tika noslēgts pamiers ar Vāciju. Francija tika sadalīta okupētajā un neokupētajā zonā: valsts ziemeļu un rietumu daļu, ieskaitot Atlantijas okeāna piekrasti, okupēja Vācijas karaspēks, atlikušās divas piektdaļas pārvaldīja Francijas valdība.

1940. g. 1. jūlijā par valsts galvaspilsētu kļuva Višī.

1940. g. 10. jūlijā Nacionālā Asambleja ar 569 balsīm par, 80 pret un 30 atturoties, nobalsoja par īpašu pilnvaru piešķiršanu Petēnam. Viņam tika piešķirtas arī tiesības sastādīt jaunu satversmi.

Višī valdība ieviesa cenzūru, ierobežoja vārda brīvība, vēlētās pašvaldības iestādes nomainīja ar ieceltām. Valdība īstenoja politiku, kas tika vērsa pret atsevišķām etniskām grupām ebrejiem, čigāniem, kā arī homoseksuālistiem, brīvmūrniekiem un politiski kreisi noskaņotiem aktīvistiem- komunistiem un anarhistiem.

Saskaņā ar 1940. gada 3. oktobrī pieņemto Ebreju likumu, ebrejiem tika atņemta pilsonība, viņi tika atstādināti no armijas, ierēdņu amatiem, preses, tiesām, augstskolām, medicīnas iestādēm utt. Tika izveidotas koncentācijas nometnes, kurās ievietoja ebrejus un citas nevēlamas personas.

1942. gada jūlijā Višī valdībai pakļautie policijas spēki apcietināja 13'152 ebreju Francijas okupētajā daļā. Gandīz visi viņi tika nosūtīti uz Aušvicas koncentrācijas nometni un gāja bojā.

1942. gada 10. novembrī pēc sabiedroto iebrukuma Ziemeļāfrikā un Francijas Ziemeļāfrikas koloniju padošanās, Hitlers deva pavēli vācu karaspēkam okupēt Višī Francijas zonu. Franču karaspēks nepretojās un jau 11. novembra vakarā vācu tanki sasniedza Vidusjūras krastu. Korsiku un daļu Franču Rivjēras okupēja Itālijas karaspēks. Francijas karaspēks tika izformēts.

1940. g. 27. novembrī pēc Višī valdības pavēles Tulonas ostā tika nogremdēta lielākā daļa kara flotes, lai tā nekristu vācu rokās.

Pēc 1944. gada vasarā sabiedroto veiktā iebrukuma Francijas teritorijā, jūnijā Normandijā un augustā Provansā, Višī valdība bēga uz Vācijas teritoriju un 23. oktobrī sabiedrotie atzina de Golla izveidoto pagaidu valdību kā likumīgu Francijas valdību.

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
13 civilians killed, 10 wounded, in Assad regime airstrike on vegetable market in Maarat Al Numan, Syria3 civilians killed, 10 wounded, in Assad regime airstrike on vegetable market in Maarat Al Numan, Syria03.06.2019en
2Pie Sīrijas krastiem, nespējot nosēsties uz kuģa "Admirālis Kuzņečovs", nokritusi jau 2. krievu lidmašīna Su-33 Pie Sīrijas krastiem, nespējot nosēsties uz kuģa "Admirālis Kuzņečovs", nokritusi jau 2. krievu lidmašīna Su-33 03.12.2016lv
3Netālu no kuģa Admirālis Kuzņecovs nokritis MIG 29Netālu no kuģa Admirālis Kuzņecovs nokritis MIG 2913.11.2016en, lv, ru
4Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
5Argentīnas militāristi okupē Folklendu salasArgentīnas militāristi okupē Folklendu salas02.04.1982lv, pl, ru
6Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokliVojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli13.12.1981lv
7Japanese soldier Shoichi Yokoi was found hiding in a Guam jungleJapanese soldier Shoichi Yokoi was found hiding in a Guam jungle24.01.1972en
8
Otrais Pasaules karš. Britu spēki pārņem kontroli pār Libānu un Sīriju01.06.1945en, lv
9Reimsā paraksta Vācijas bezierunu kapitulācijas aktuReimsā paraksta Vācijas bezierunu kapitulācijas aktu07.05.1945en, lv
10Otrais Pasaules karš: admirālis Karls Dēnics pavēlēja visām vācu zemūdenēm pārtraukt kaujas operācijas un atgriezties to bāzēsOtrais Pasaules karš: admirālis Karls Dēnics pavēlēja visām vācu zemūdenēm pārtraukt kaujas operācijas un atgriezties to bāzēs05.05.1945lv
11
WW2. Dienvidslāvijas 4. armijas karavīri kopā ar slovēņu 9. korpusu iegāja Triestē02.05.1945lv
12Britu karavīri atbrīvo Bergenas- Belsenes koncentrācijas nometnes ieslodzītosBritu karavīri atbrīvo Bergenas- Belsenes koncentrācijas nometnes ieslodzītos15.04.1945en, lv
13SS-Obersturmbannführer Johannes Thümmler condemned 100 Polish prisoners of Auschwitz to deathSS-Obersturmbannführer Johannes Thümmler condemned 100 Polish prisoners of Auschwitz to death05.01.1945en
14
WW2: Six hundred forty-two men, women and children are killed in the Oradour-sur-Glane Massacre in France.10.06.1944en, pl
15
WW2: In Distomo, Boeotia, Greece 218 men, women and children are massacred by German troops10.06.1944en, pl
16Vācu spēki Ungārijā sāk 440,000 Ungārijas ebreju deportāciju uz Aušvicu viena mēneša laikā Vācu spēki Ungārijā sāk 440,000 Ungārijas ebreju deportāciju uz Aušvicu viena mēneša laikā 15.05.1944en, lv
17PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Haibahas slaktiņšPSRS genocīds pret nekrievu tautām. Haibahas slaktiņš27.02.1944en, lv, ru
18Padomju partizāni nogalina 25 mierīgos iedzīvotājus un nodedzina 37 ēkas Dražno ciematā BaltkrievijāPadomju partizāni nogalina 25 mierīgos iedzīvotājus un nodedzina 37 ēkas Dražno ciematā Baltkrievijā16.04.1943lv, ru
19
Партизаны отряда Фрунзе, действовавшего севернее Минска, расстреляли в ходе «карательной операции 57 человек», включая младенцев10.04.1943ru
20 Otrais pasaules karš: Vācijas spēki nodedzināja Baltkrievijas ciemu Hatiņu (Хаты́нь), dzīvus sadedzinot visus tā iedzīvotājus. Otrais pasaules karš: Vācijas spēki nodedzināja Baltkrievijas ciemu Hatiņu (Хаты́нь), dzīvus sadedzinot visus tā iedzīvotājus.22.03.1943en, lv, pl, ru

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Šarls Andrē Žozefs Marī de GollsŠarls Andrē Žozefs Marī de Golls22.11.189009.11.1970ee, en, lt, lv, pl, ru
    2Ādolfs HitlersĀdolfs Hitlers20.04.188930.04.1945en, lv, pl, ru
    3Vilhelms Jozefs Francis fon LēbsVilhelms Jozefs Francis fon Lēbs05.09.187629.04.1956en, lv
    Birkas