Visvaldis Mucenieks

- Dzimšanas datums:
- 16.04.1938
- Miršanas datums:
- 03.06.2025
- Apglabāšanas datums:
- 07.06.2025
- Mūža garums:
- 87
- Dienas kopš dzimšanas:
- 31834
- Gadi kopš dzimšanas:
- 87
- Dienas kopš miršanas:
- 9
- Gadi kopš miršanas:
- 0
- Kategorijas:
- Deputāts, Inženieris, LPSR VDK kartotēka, Parlamenta deputāts, Politiķis, Sabiedrisks darbinieks, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Tulkotājs
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas kremācijas centrs
Visvaldis Mucenieks bija latviešu inženieris, tulks, politiķis un sabiedriskais darbinieks, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.
Dzīvesgājums
Dzimis 1938. gada 16. aprīlī Aizputes apriņķī, Valtaiķu pagastā. Pēc studijām Rīgas Politehniskajā institūtā Elektroenerģētikas fakultātē
no 1961. gada strādāja par inženieri un projektu grupas vadītāju Latvijas Valsts lauku celtniecības projektēšanas institūtā, vēlāk par elektriķi — brigadieri Jūrmalas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā.
Atmodas kustības laikā V. Mucenieks iesaistījās Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) veidošanā,
1988. gada jūnijā viņš bija pirmās LNNK padomes loceklis un tās juridiskās nodaļas vadītājs.
1989. gada 10. decembrī Latvijas PSR vietējo padomju vēlēšanās viņu ievēlēja par Rīgas darbaļaužu deputātu padomes deputātu. Šajā pašā gadā iesaistījies Latvijas Tautas frontē.
1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 155. Jaunogres vēlēšanu apgabala,
1990. gada 4. maijā V. Mucenieks nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
1993. gadā kļuva par Latvijas Civilās aizsardzības centra direktoru.
1995. gadā no amata atbrīvots , taču tiesa atzinusi lēmumu par nepamatotu un 1998. gadā amatā atjaunots.
1993. gada 5 Saeimas un 1995. gada 6. Saeimas vēlēšanās V. Mucenieks kandidēja no Latvijas Vienības partijas, bet netika ievēlēts.
2002. gadā nesekmīgi kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās no LSDSP saraksta.
VDK kartīte
Viņa vārds atrodams VDK aģentu kartotēkā, ieraksts par savervēšanu kartītē veikts 1989. gada 24. novembrī.
Jautājums par Visvalža Mucenieka vārda atrašanos VDK aģentu kartotēkā aktualizējās laikā, kad viņam vajadzēja noformēt dokumentus civildienesta ierēdņa amatā. Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesa 1995. gada 20. septembrī nolēma, ka viņš “nav veicis apzinātu sadarbību ar bijušo LPSR VDK”.
Pārbaudes lietā nopratināts arī V. Mucenieka vervētājs Pāvels Naļivaiko, kurš tajā laikā strādāja VDK 5. daļas 3. nodaļā (pretpadomju organizācijas, bijušo politieslodzīto uzraudzība). Naļivaiko liecināja, ka Mucenieku VDK aģentūrā esot ieslēdzis “pēc daļas priekšnieka Eihmaņa rīkojuma, lai uzlabotu darba rādītājus aģentu vervēšanas jomā, jo Mucenieks bijis ar lielu autoritāti LNNK valdē”. Tāpat Naļivaiko apgalvoja, ka aģenta reģistrācijas kartītes uz Mucenieka vārda viņš aizpildījis pats personīgi, tās parakstījis daļas priekšnieka vietnieks Šalajevs, bet segvārdu Muceniekam izdomājis Naļivaiko.
Apbalvojumi
2000. gadā V. Mucenieku apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra barikāžu laika notikumos.
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
10.07.1988 | Nodibināta Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība (LNNK)
28.05.1989 | Nacionālā teātra zālē notiek LNNK otrais kongress
28.02.1990 | PSRS okupētajā Latvijā, Rīgā virs Ministru Padomes, Augstākās Padomes un pilsētas izpildkomitejas tiek pacelts sarkanbaltsarkanais karogs
18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas
04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana
15.05.1990 | Jaunieši "dzīvā ķēdē" nostājās pret Interfrontes pūli, kas grasījās ieņemt Latvijas likumdevējorgānu- Augstāko Padomi
02.08.1990 | LR APP LĒMUMS Par darba grupas izveidošanu LR Izmeklēšanas komitejas izveidošanas koncepcijas un attiecīgo likumprojektu izstrādāšanai
09.11.1990 | LR APP lēmums par Kārļa Ulmaņa dzīves pēdējā posma izpēti
13.12.1990 | Latvijas Tautas Fronte nodod Latvijas Republikas Augstākajai Padomei savāktos 911 086 parakstus pret PSRS līgumu
17.01.1991 | Trauksme uz barikādēm
1991.gada 17.janvārī Rīgā uz barikādēm tiek izsludināts trauksmes stāvoklis
21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu
Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas