Konstantīns Petss

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
23.02.1874
Miršanas datums:
18.01.1956
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Konstantin Päts
Papildu vārdi:
Константин Пятс; Konstantīns Petss;
Kategorijas:
Jurists, Padomju represiju (genocīda) upuris, Politiķis, Prezidents, Sabiedrisks darbinieks
Tautība:
 igaunis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Konstantīns Petss bija igauņu politiķis, vairākkārtējs Igaunijas valdības vadītājs, kā arī autoritārs Igaunijas vadonis no 1934. gada, kad veica valsts apvērsumu.

Dzīvesgājums

Dzimis igauņa un krievietes ģimenē.

1898. gadā absolvējis Tērbatas Universitātes Juridisko fakultāti. Pēc dienesta Krievijas impērijas armijā strādājis par advokāta palīgu.

No 1901. gada Petss bija laikraksta "Teataja" redaktors.

1904. gadā viņu ievēlēja Tallinas domē no igauņu un krievu saraksta. Lai izbēgtu no represijām par piedalīšanos 1905. gada revolūcijā, viņš bēga uz Šveici un vēlāk uz Somiju.

1909. gadā Petss atgriezās tagadējās Igaunijas teritorijā, kur tika apcietināts. Viņam tika piespriests viena gada cietumsods, kuru viņš izcieta Sanktpēterburgā. Kamēr Petss atradās cietumā, nomira viņa pirmā un vienīgā sieva.

Konstantīns Petss bija viens no trim 1918. gada 24. februāra Igaunijas neatkarības deklarācijas parakstītājiem. Tajā pašā dienā viņu ievēlēja par tikko izveidotās Igaunijas republikas ministru kabineta vadītāju un iekšlietu ministru. Vācu okupācijas laikā viņš tika apcietināts un no jūnija līdz novembrim atradās ieslodzījumā Polijas teritorijā. Pēc atgriešanās Igaunijā Petsu atkal ievēlēja par Pagaidu valdības premjerministru un arī Kara ministru. Šajā amatā viņš palika līdz pat 1919. gada 8. maijam.

Igaunijas parlamentārajā periodā Petss vairākkārt bija valsts un valdības galva, kā arī bija vienreiz Igaunijas parlamenta priekšsēdētājs. Viņš simpatizēja Somijai, kā arī atbalstīja aktīvu sadarbību ar Padomju Krieviju ekonomiskajā jomā. Trīsdesmitajos gados Igaunija līdzīgi visai pasaulei piedzīvoja ekonomisko krīzi, kas noveda pie nestabilitātes valstī.

Pēc nacionālistiskās vabsu kustības ierosinājuma 1933. gadā oktobrī ar Igaunijas vēlētāju vairākuma atbalstu tika radikāli grozīta konstitūcija, kas deva Valsts vecākajam plašas pilnvaras un ierobežoja parlamenta un valdības neatkarību. Nākamajā gadā bija jānotiek Valsts vecākā vēlēšanām, kurās vabsu kustība cerēja uz sava kandidāta uzvaru, tomēr 1934. gada 12. martā Petss kopā ar ģenerāli Laidoneru un citiem sazvērniekiem veica valsts apvērsumu, kura rezultātā valstī tika ieviests ārkārtas stāvoklis. Politiskās partijas tika aizliegtas un mediji tika pakļauti cenzūrai. Līdz ar jauniem grozījumiem konstitūcijā Petss 1938. gadā kļuva par Igaunijas pirmo prezidentu.

1939. gadā tāpat kā Latvijas un Lietuvas autoritārie vadoņi viņš pakļāvās Padomju Savienības diktātam, kura rezultātā Igaunijā tika izvietotas šīs valsts militārās bāzes.

1940. gada vasarā Igaunija tika okupēta, bet Konstantīns Petss — apcietināts. Jūlijā viņu kopā ar radiniekiem aizveda no Igaunijas uz Ufu, bet vēlāk ievietoja cietumā.

Tikai 1952. gadā viņam tika piespriesti 25 gadi ieslodzījumā.

Cietumā Petss sarakstīja trīs vēstules, kuras vēlāk nokļuva Rietumos. Pirmajā vēstulē viņš apsūdzēja PSRS Igaunijas aneksijā, otrajā aicināja tautiešus pretoties padomju okupācijai, bet trešā vēstulē viņš izklāstīja savu dzīvi cietumā.

1956. gada 18. janvārī Petss aizgāja aizsaulē psihiatriskajā slimnīcā.

1990. gadā viņa mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Tallinā.

Avoti: wikipedia.org

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitātemācījieslv
2Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitātemācījieslv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

        13.01.1905 | 1905. gads "Asiņainā svētdiena"

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        30.01.1918 | Soļi Latvijas neatkarības ceļā. Latvija un Igaunija pasludina savu neatkarību no Padomju Krievijas

        1917. gada 16. novembrī izveidotā Latviešu Nacionālā Padome 30. novembrī pasludināja Latvijas autonomiju, bet 1918. gada 30. janvārī deklarēja, ka Latvijai jābūt neatkarīgai, demokrātiskai republikai, kura apvienotu Kurzemi, Vidzemi un Latgali.

        Pievieno atmiņas

        19.02.1918 | Powołano Estoński Komitet Ocalenia.

        Estoński Komitet Ocalenia (est. Eestimaa Päästmise Komitee/Päästekomitee) - organ wykonawczy estońskiego zgromadzenia narodowego, Maapäevu, który ogłosił Estońską Deklarację Niepodległości.

        Pievieno atmiņas

        24.02.1918 | Deklarēta Igaunijas neatkarība

        Igaunijas neatkarība tika deklarēta 1918. gada 24. februārī, bet 1919. gadā tai nācās izcīnīt smagas brīvības cīņas pret Sarkano armiju un vācbaltiešu karaspēku.

        Pievieno atmiņas

        16.10.1919 | Tiek dibināta LU Juridiskā fakultāte

        Pievieno atmiņas

        12.09.1934 | Latvija, Lietuva un Igaunija paraksta Ženēvā savstarpējas sadarbības līgumu, ko vēsturē pazīst kā Baltijas Antanti.

        Pievieno atmiņas

        Birkas