Ignācijs Moscickis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
01.12.1867
Miršanas datums:
02.10.1946
Mūža garums:
78
Dienas kopš dzimšanas:
57098
Gadi kopš dzimšanas:
156
Dienas kopš miršanas:
28303
Gadi kopš miršanas:
77
Papildu vārdi:
Ignacy Mościcki
Kategorijas:
Politiķis, Prezidents, Profesors, Rektors, Saistīts ar Latviju, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), Zinātnieks(-ce), Ķīmiķis
Tautība:
 polis
Kapsēta:
Warszawa, archikatedra św. Jana Chrzciciela

Ignācijs Moscickis  bija poļu ķīmiķis, valstsvīrs, Polijas prezidents (1926-1939), kurš mācījies Rīgā.

Dzimis 1863.gada sacelšanās dalībnieka ģimenē.

Pēc skolas beigšanas Varšavā iestājās Rīgas Politehnikumā, kur apguva ķīmiju.

Darbojās studentu korporācijā Welecja. Iesaistījās pagrīdes politiskajā organizācijā Proletariat.

Izstrādāja diplomdarbu profesora K.Ā.Bišofa vadībā, bet nepaguva to aizstāvēt, jo atklājās Moscicka saistība ar atentāta gatavošanu pret ģenerālgubernatoru un Moscickim nācās 1892.gadā bēgt uz Londonu.

Kopš 1896.gada - asistents Fribūras universitātē (Albert-Ludwigs-Universität) Šveicē, kur patentējis slāpekļskābes iegūšanas tehnoloģiju.

Pēc neatkarīgās Polijas nodibināšanās no 1920. līdz 1926.gadam pasniedza Ļvovas Politehnikumā.

No 1925.gada Politehnikuma rektors.

Tarnovā dibinājis lielu ķīmisko rūpnīcu (Państwowa Fabryka Związków Azotowych), šis pilsētas rajons Moscickim par godu nosaukts par Moscici (Mościce).

Pēc Maija apvērsuma Nacionālā asambleja par prezidentu ievēlēja Pilsudski, bet viņš atteicās no šī amata, un rekomendēja Moscicki.

Pēc Pilsudska nāves Moscickis bija Sanācijas režīma mērenā spārna pārstāvis, pretstatā maršalam Ridzam-Smiglijam.

Moscickis ieņēma prezidenta amatu līdz pat Vācijas / PSRS iebrukumam Polijā 1939.gada septembrī.

Kad arī PSRS uzbruka Polijai, Moscickis bija spiests bēgt uz Rumāniju, kur 1939.gada 25.septembrī uzticēja prezidenta pilnvaras Polijas sūtnim Romā ģenerālim Boļeslavam Veņavam-Dlugoševskim.

1939.gada decembrī apmetās Šveicē, kur nodzīvoja visus Otrā pasaules kara gadus.

1993.gadā Moscicka pīšļi tika pārvesti uz Varšavu.

***

Avoti: wikipedia.org

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Karaliskā pils VaršavāKaraliskā pils Varšavānav precizētade, en, lv, pl, ru

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Michalina MościckaMichalina MościckaSieva20.12.187118.08.1932
        2Maria MościckaMaria MościckaSieva00.00.189623.11.1979

        12.05.1926 | Maija apvērsums Polijā

        Maija apvērsums (Przewrót majowy vai Zamach majowy) bija valsts apvērsums Polijā, kas norisinājās 1926. gadā no 12. līdz 14. maijam.

        Pievieno atmiņas

        01.06.1926 | Ignacy Mościcki został wybrany przez Zgromadzenie Narodowe na urząd prezydenta RP

        Pievieno atmiņas

        02.07.1927 | W Wilnie kardynał Aleksander Kakowski koronował obraz Matki Boskiej Ostrobramskiej, zwanej też Madonną Wileńską lub Ostrobramską Matką Miłosierdzia

        Pievieno atmiņas

        09.02.1929 | Concluded Litvinow's pact

        Litvinov's Pact was concluded on February 9, 1929 in Moscow. It is named after the best-known and most successful Soviet diplomat who organized the negotiations, Maxim Litvinov. It provided for renunciation of war among its signatories according to the principles of the Kellogg–Briand Pact. It was ratified by the government of Latvia on March 5, 1929, by Estonia on March 16, 1929, and the governments of Poland and Romania on March 30, 1929. It was registered in League of Nations Treaty Series on June 3, 1929. According to article 3, it became operative on March 16, 1929.

        Pievieno atmiņas

        17.09.1939 | Otrais Pasaules karš. Nepilnu mēnesi pēc nacionālsociālistu-komunistu līguma noslēgšanas Vācijas sabiedrotais- PSRS - iebrūk Polijā

        Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, un tajā iesaistījās lielākā daļa pasaules valstu visos kontinentos. Karu uzsāka divu sabiedroto- Vācijas un PSRS saskaņots uzbrukums Polijai. Karš notika no 1939. gada 1. septembra līdz 1945. gada 14. septembrim un prasīja 70 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību. Kara rezultātā tika mainītas pasaules valstu robežas un okupētas daudzas teritorijas līdz pat 1991. gadam. Daļa no teritorijām, kā Prūsija, Piedņestra, Abhāzija, Tiva, Kuriļu salas, Karēlija ir Krievijas okupētas joprojām.

        Pievieno atmiņas

        30.09.1939 | Ignacy Mościcki przekazał urząd prezydenta RP Władysławowi Raczkiewiczowi

        Pievieno atmiņas

        21.09.1964 | Malta ieguva neatkarību no Lielbritānijas

        Maltas vēsture ir ļoti sena. Vecākās apmetnes tiek datētas ar vismaz 5200.g.p.m.ē.

        Pievieno atmiņas

        Birkas