Miķelis Veisbuks dzimis 1925. gada 20. janvārī Dunikas pagasta "Bumbuļos".

Tēvs: Miķelis Veisbuks (dz. 31.05.1875. (pēc vecā stila) - m. 1962 ?) no "Bumbuļu" mājām, Jāņa Veisbuka (dz. 16.05.1854. - m. 03.09.1917.) un Margrietas dz. Ūdris (no Lankas Žīmantiem Bajārinu ciemā; dz. ap 1848/49 - m. ap 1911) dēls. Māte: Remesa Ķērsta, uzv. Šulce (dz. 25.11.1889. - m. ?), precējušies 1918. gada aprīlī Nīcā.

Miķelim Veisbukam ir brālis Jānis, kas mira mazs ar difterītu (dz. 05.10.1920. - m. 15.10.1921.) un māsa Austra (dz. 23.02.1923. ? - m. ?), neprecējusies.

Miķelis Veisbuks 2. pasaules kara laikā aizgāja vācu armijā un nokļuva Vācijā. Tur arī palika dzīvot. Miķeļa Veisbuka sieva ir vāciete: Hubertine dzim. Weyer (dz. 1924 - m. 1993). Ir dēls Ralf Veisbuks un meita Michaela Veisbuks.

20. gs. 60-tos, 70-tos, 80-tos gados darbojies Daugavas Vanagu Menhengladbahas nodaļas valdē un revīzijas komisijā. 1990. gadā kļūst par jauno sporta sekcijas vadītāju.

Miris 2002. gada 23. aprīlī Menhengladbahā, Vācijā.

*** 

Vīriem ar suni ceļojošais kauss

ANGĻU REINAS ARMIJAS SARDŽU VĪRU SACENSĪBAS
Menchengladbacha (-it.) — Lejasreinas novadā Brigenē un Menchengladbachā novietotā latviešu sardžu vienība, kurai [1968. gada] augustā paies 20 dienesta gadi pie angļu Reinas armijas, Padebornas-Sennes militārās apmācības laukos piedalījās tradicionālajos vingrinājumos — Young Cup Cempetition. Individuālajā klasē sargu vīri K. Neļķe un M. Veisbuks un viņu suns izcīnīja augstāko atzinības balvu — sudraba ceļojošo kausu. Kauss vienības glabāšanā paliks līdz 1969. gada vasarai. Abi uzvarētāji pieder R. Skadiņa komandētai grupai Menchengladbachā.

Grupu spēlēs latvieši palika otrajā vietā. Sacensībās angļu armijas virsnieku vadībā piedalījās četras sardžu vienības ar savām izlasēm.

Ceļojošo kausu uzvarētājiem pasniedza brigādes ģenerālis G. D. Jangs. Viņš bija ieradies Rietumvācijā no Londonas un pārbaudīja sardžu vienību stāju un dienesta spējas. Gadskārtējās pārbaudes beigās Sennē notika sardžu vīru parāde.

Avots: Latvija, Nr. 19 (18.05.1968.)

***

[..] drīz pēc Otrā pasaules kara darbības beigām Eiropā britu un amerikāņu Vācijas okupācijas sektoru militārā vadība sāka meklēt risinājumus, kā atslogot savu karaspēku no dažādu ar tiešu militāro sagatavošanu nesaistītu funk­ciju pildīšanas — no sardžu dienesta, apgādes un inženiertehniskajiem darbiem. Jau 1945. gada beigās šādi uzdevumi tika uzticēti arī tajā brīdī Vācijā esošo citu tautību cilvēkiem, veidojot atsevišķas palīgdienesta vienības. [..]

1946. gadā šādas militārā dienesta palīg­rotas sāka veidot arī no Padomju Savienības okupēto Baltijas valstu bēgļiem. Tā kā sākās Otrā pasaules kara laikā Vācijas armijas vienībās, tai skaitā «Ieroču SS» karaspēkā, dienējušo latviešu un igauņu karagūstekņu atbrīvošana, ne briti, ne amerikāņi vairs neuzskatīja viņus par piederīgiem «Ieroču SS» vienībām. Līdz ar to neuzskatīja par nacistiskajiem kara noziedzniekiem, jo īpaši pēc Nirnbergas Starptautiskā kara tribunāla 1946. gada lēmuma: «.. par noziedzniekiem nav atzīstamas tās personas, kuras valsts piespiedusi iestāties par locekļiem SS organizācijā tādā veidā, ka tām nebija citas iespējas, un šīs personas nav pastrādājušas kara noziegumus.» [..] 

1948. gada jūlija beigās britu Reinas armijas vadība sāka formēt latviešu sardžu palīgvienības jeb, kā tās oficiāli sauca — aizmugures dienesta (Mixed Service Organizations — MSO) rotas. Par topošo vienību sakaru virsnieku pie britu Reinas armijas štāba izraudzīja bijušo latviešu leģiona virspulkvedi Arturu Silgaili, savukārt britu MSO dienestā varēja iestāties tikai ar pārvietotās personas statusu. [..]

Avots: http://www.tevijassargs.lv/ts/latviesu-karaspeka-vienibas-asv-un-rietumvalstu-brunotajos-spekos/ 

***

Reinzemes latviešu sirdsapziņa

[..] Līdz ko 1948. gada augustā Vācijas-Holandes pierobežā Ārsbekā, Brigenē, Valdnīlē, Fīrsenē un Menchengladbachā no apmācību centra Osnabrikā ieradās pirmie 600 mūsu sardžu vīri angļu armijas dienestā, tūlīt arī radās piecas jaunas DV nodaļas.

Vienībās sākās sabiedriski kulturālā rosība. [..] Sporta dzīvē ilgus gadus Rietumvācijā kļuva slavens Brigenes DV nodaļas dāvinātais ceļojošais sudraba kauss volejbolā.

Ap 1950. g. Rietumu sabiedrotie beidzot bijušajiem grenadieriem, kuri angļu valstsvīra Čerčila vārdiem runājot, bija savas tautas patrioti, kas nebaidījās saderināties pat ar pašu velnu, lai tikai cīnītos pret krievu imperiālismu, pret sarkano krievu okupāciju Latvijā, pavēra iespēju izceļot no Vācijas. Protams, tas drīz vien iespaidoja līdzšinējo sardžu vienību pastāvēšanu. Sastāvs strauji samazinājās, Lejasreinas apgabalā palikušos apvienoja. Līdz ar vienībām likvidējās un apvienojās
arī Daugavas vanagu nodaļas.

Pulkvedim R. Kociņam par diezgan stabilu vietu Vācijā palicējiem laimējās izveidot sardžu vienību Menchengladbachā, kuras DV nodaļā pamazām ieslēdzās tad arī izceļošanas dēļ nolikvidējusies Ārsbekas, Valdnīles, Fīrsenes, Brigenes nodaļu palikušie biedri.

Menchengladbachas nodaļa visu laiku ar savu aktivitāti vietējā dzīvē veic svētīgu uzdevumu: stiprina nacionālo latviešu kopā turēšanos. Nodaļa regulāri izdod informācijas biļetenu — Mūsu dzīve un darbs, kurš pēdējos gados ir izvērties par vietējo ziņu avotu un Daugavas vanagu organizācijas darba popularizētāju un nacionāli politisko ideju veicinātāju tautiešos Lejasreinā. [..] Kopš 1968. g. pie nodaļas pastāv šaušanas sekcija [..].

Avots: Latvija, Nr. 47 (24.12.1968.)

*** 

DV šaušanas meistarsacīkstes Minsterē

Labi iekārtotajā vācu "Schützenhof" šautuvē [1990. gada] 20. oktobrī Minsterē atkal satikās DV Minsteres un DV Menchengladbachas šaušanas sporta cienītāji. Dažiem tā jau 30. gadskārtas cīņa. Bet šoreiz ierindā neredzējām pēkšņi saslimušo L. Martinsonu un MG komandas ilggadīgo vadītāju R. Skadiņu. Šādos apstākļos meistarsacīkšu norises vadīja M. Veisbuks un I. Balodis.

Avots: Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", Nr. 40 (29.10.1990.)

***

Daugavas Vanagi (DV) ir trimdas latviešu organizācija. Daugavas Vanagu organizācijas sākumi atrodami britu pārvaldītā karagūstekņu nometnē Beļģijā pēc Otrā Pasaules kara noslēguma. Daugavas Vanagu organizāciju dibināja šajā karagūstekņu nometnē 1945. gada 28. decembrī bijušie Latviešu leģiona kareivji. Jaunās organizācijas sākotnējie mērķi bija izpalīdzēt latviešu bijušiem karavīriem un viņu ģimenēm. [..]

Avots: https://lv.wikipedia.org/wiki/Daugavas_Vanagi

*** 

Atbalsti nacionālās vienības veicināšanai

DAUGAVAS VANAGU VALDES SĒDE MENCHENGLADBACHĀ
Menchengladbachā (-it) — DV Rietumvācijas valde paplašinātā sēdē [ 1966. gada] 26. novembrī, latviešu sardžu vienības telpās DV priekšnieks V. Janums piesprauda DV zelta nozīmes režisoram E. Podisam un sabiedriskajam darbiniekam E. Rudzītim, bet R. Skadiņam, R. Līrumam, M. Veisbukam par rosību vietējā noda|as dzīvē pasniedza atzinības rakstus. Rietumvācijā pašlaik ir 36 DV nodaļas ar 1214 biedriem. [..]

Avots: Latvija, Nr. 46 (10.12.1966.)

***

Avoti: 

1. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", Nr. 26 (06.04.1987.)
2. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", Nr. 74 (11.04.1988.)
3. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", Nr. 40 (29.10.1990.)
4. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", Nr. 20 (25.05.2002.)
5. Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 3 (01.05.1975.)
6. Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 4 (01.07.1987.)
7. Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 3 (01.05.1990.)
8. Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 3 (01.05.1991.)
9. Latvija, Nr. 22 (10.06.1961.)
10. Latvija, Nr. 7 (20.02.1965.)
11. Latvija, Nr. 11 (19.03.1966.)
12. Latvija, Nr. 9 (04.03.1967.)
13. Latvija, Nr. 8 (24.02.1968.)
14. Latvija, Nr. 13 (02.04.1975.)
15. https://digitalcollections.its-arolsen.org/03020101/name/view/4085584