Jānis Zābers (dzimis 1935. gada 11. augustā Madonas apriņķa Meirānu pagastā, miris 1973. gada 25. martā Rīgā) bija latviešu operdziedātājs.

Vecāki bija zemkopji. Tēvs pirmais iepazīstina zēnu ar mūziku, jo spēlē vijoli un māca to arī dēlam. J. Zābers mācās Meirānu pamatskolā, kur jau dzied solo un spēlē duetus.

1953. g. Jānis sāk mācīties Lubānas vidusskolā, kur dziedāšanas skolotāja Tetere mudina tālāk izkopt balsi.

1954. g. J. Zāberu uzņem Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā.

1957. g. viņš iestājas Latvijas Valsts konservatorijā, kur mācījies pie A. Viļumaņa.

Debija uz lielās skatuves ir Nerabots R. Štrausa operā “Salome”, kam seko

• Fausts Š. Guno “Faustā”,
• Gatiņš F. Tomsones “Pūt, Vējiņi”,
• Vladimirs A. Borodina “Kņazā Igorā”,
• Bazilio V.A. Mocarta “Figaro kāzas”,
• Anatolijs A. Dzeržinska “Cilvēka līmenī”,
• Kavaradosi Dž. Pučīnī “Toskā”,
• Antiņš A. Žilinska “Zelta Zirgā” u.c.

1962. g. rudenī J. Zābers kā aspirants dodas uz Romas konservatoriju pie profesora Dž. Favareto, kur mācās 5 mēnešus. Uzturoties Itālijā, viņš kļūst par operas teātra „La scala” praktikantu un Dž. Barras audzēkni.

1963. g. Jānis atgriežas Rīgā, bet vēlreiz brauc uz Milānu 1964. g. pavasarī. Antiņa lomu operā „Zelta zirgs” J. Zābers iestudē 1965. g. Jānis Zābers sniedz arī atklātus koncertus, piedalās radiopārraidēs un piedalījās kā solists Latvijas PSR delegācijas sastāvā Monreālā.

„Kas mūs pārsteidz, ir tīrā un mirdzošā liriskā tenora (spinto) balss, plūstoša bez piepūles, brīvi un ar skaidru dikciju. Dziedājuma stils ir izteikti itālisks, bet bez raudulīgiem pārspīlējumiem un intonatīvas netīrības. Reizēm J.Zābera dziedājums atgādina jaunā Džuzepes di Stefano balsi, – vai tā nav vislabākā rekomendācija! Dziedātājs ir pilnīgi gatavs pārvarēt iedziedāto āriju visdažādākās muzikālās grūtības un izpilda tās apbrīnojami. Ja nebūtu šīs plates, mēs nekad nebūtu uzzinājuši, ka šāds lieliski apdāvināts mākslinieks vispār dzīvojis.”

——Stereo Review (14.01.1974)

„...Atcerējos, kā gājām uz viņa koncertiem, operu. Kad viņš pirmo reizi atbrauca no Itālijas, Universitātes aulā rīkoja koncertu. Biju stāvoklī, gaidīju jaunāko meitu, cilvēku bija stāvgrūdām, sēdēju uz trepītēm balkonā. Koncerts bija grandiozs. Kā viņš dziedāja itāliešu dziesmas! Arī dziesmu "Mātei" tik aizkustinoši, un viņa mamma turpat priekšā sēdēja. Pēc koncerta neviens negāja projām. Cilvēki stāvēja abpus Raiņa bulvārim. Es biju otrā pusē un redzēju, kā pa universitātes durvīm cilvēki sajūsmā Jāni Zāberu iznes uz rokām.”

——Līvija Kazaine

„J.Zābers ir viens no maniem elkiem latviešu mūzikā.”

——J.Kurševs

"No 1963. gada slimniekam bijusi intensīva darba slodze. Slimojot ar gripu, strādājis un ārstējies mājas apstākļos. 1970. gadā maijā viesizrādēs Somijā augsta temperatūra un pneimonija. Oktobrī atklātas halucinācijas – spoža gaisma acīs, bijis grūti uzstāties televīzijā, decembrī gatavojies izrādei un sajutis galvas sāpes, nepatīkamu sajūtu acīs. Izmeklēts Ļeņingradas neiroloģiskajā klīnikā." - tā Līvija Kazaine, bijusī Jaunķemeru sanatorijas neiroloģijas nodaļas vadītāja.

Par atklāto audzēju galvā un operāciju :"Audzējs bijis labdabīgs, bet atradies dziļi smadzenēs. Dakteris Bieziņš teica, ka lobījuši audzēju ārā, cik tik varējuši. Taču, šķiet, nav spējuši visu izņemt, jo paliek šūnas, tās strauji vairojas... Divus gadus pēc operācijas Zābers vēl nodzīvoja."

1973. g. 25. martā miris no audzēja galvā.

****

1960. – 1970. gados viņu pazina ne vien visā Latvijā, bet arī daudzās citās vietās, kur viņš bija uzstājies. Cilvēki mīlēja Zāberu viņa maigās, samtainās balss dēļ, jebkuru skaņdarbu, vai tā bija viegla estrādes melodija, traģiska loma operā vai šūpuļdziesma par rātni kaktā dusošiem cimdiem un zābaciņiem, viņš pasniedza ar īpašu iejūtību. Viņa iedziedātā Rūdolfa ārija no Dž. Pučīni Bohēmas tiek vērtēta kā pasaules mēroga virsotne. Protams, nozīme bija arī mākslinieka ārējam tēlam, un Jānis Zābers neapšaubāmi bija skaists vīrietis.

Nepilnus piecus mēnešus pēc Jāņa Zābera pāragrās nāves (audzējs galvā) dzimtajās mājās Vecajā Ceplī,kur dzīvoja viņa vecāki Oskars un Emma Zāberi, tika atvērts muzejs, kura izveidē piedalījās ārkārtīgi daudzi: draugi un kolēģi operā, dažādas Madonas rajona iestādes un saimnieciskie uzņēmumi. Bija jāremontē telpas, izbūvējot zāli bēniņos, jālabo ceļš no Meirāniem līdz mājām, jāizgatavo stendi un vitrīnas, jāsameklē eksponātus un jāiekārto ekspozīcija. Tam visam vajadzēja kokmateriālus, cementu, krāsas, granti, papīru, rokas un galvas, kas gatavas strādāt, neprasot īpašu samaksu. Un muzejs tapa kā brīnums!

Tagad to pārzina J. Zābera brāļa meita Gunta Brieze ar savu ģimeni.

1980. gadā iznāca Sofijas Vēriņas un Kārļa Pamšes sakārtota atmiņu grāmata par Jāni Zāberu. Vairāk nekā 10 gadus darbojas J. Zābera piemiņas fonds.

Šovasar Jānim Zāberam būtu 75 gadi. Nacionālās Operas Jaunās zāles terasē 11. augustā ar Latvijas Zaļo un Zemnieku Savienības un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu tika atvērts mūzikas izdevniecības Upe tuviem un tāliem izdotais viņa iedziedāto operu āriju albums Jānis Zābers. Operu ārijas, ko papildina muzikoloģes Daigas Mazvērsītes raksts par viņu. D. Mazvērsīte ir arī uzrakstījusi grāmatu par dziedoni, kas iznāks rudenī, bet 18. novembrī Latvijas televīzijā pirmajā programmā paredzēta jaunas filmas pirmizrāde par viņu.

2010.g. 11. augustā Madonā kultūras namā pilnajā zālē izskanēja Nacionālās Operas solistu tenoru Guntara Ruņģa, Viestura Jansona un pūtēju orķestraRīgakoncerts Ik vakaru zvaigzne nāca. Saskaņā ar orķestra direktores Dr. art. Ilonas Breģes izveidoto scenāriju, tajā iezīmējās Rīga un 1960. gadu latviešu populārā mūzika, Itālija, J. Zābera repertuārs operā. Programmu vadīja dziedātājs Normunds Rutulis, kas ar vēstuļu un atmiņu fragmentu lasījumu komentēja Jāņa Zābera dzīves gājumu.

Savukārt 14. augustā viesi vispirms pulcējās atceres brīdī Vecajā Ceplī, tad Lubānas kultūras namā atklāja izstādi par konkursu Aiviekstes lakstīgalasdziedošajiem zēniem. Sākumā domāts Meirānu puses puikām, tas noticis jau 15 reizes un kļuvis par valsts mēroga pasākumu, palīdzot atrast savu ceļu jaunajiem talantiem. Dziedātāja Ingus Pētersona un komponists Venta Zilberta koncertā skanēja E. Dārziņa, A. Kalniņa, J. Mediņa, J. Norviļa, H. Pavasara u.c. solodziesmas ar Aspazijas, J. Poruka, Raiņa, K. Skalbes dzeju.

Dace Zvirgzdiņa Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja literatūras sektora vadītāja Laikrakstam „Latvietis“

http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=540