Miķelis Gruzītis nāca pasaulē 1940. gadā un bija vienīgais dēls septiņu bērnu ģimenē. Savas dzīves rīta cēlienu viņš pavadīja “Lettēs”. Šeit Gruzīšu dzimta dzīvojusi kopš 1630. gada.

1869. gadā M. Gruzīša senči izpirka zemi no muižas. Nosaukums „Lettes” radies no vārda „Lettisch”, jo agrāk zemes īpašums saucās Lattisch Gruzitis.

Zēns mācījās Lubānas vidusskolā, tomēr ģimenes apstākļu dēļ 17 gadu vecumā Miķelim skola bija jāpamet un jāmeklē darbs.

Pēc atgriešanās no armijas par viņa vaļasprieku kļuva slēpošana.

1964. un 1965. gadā Miķelis bija Madonas rajona slēpotāju izlases sastāvā. Vēlākajos gados, kad Lubānas pusē attīstījās tāds sporta veids kā mednieku biatlons, viņš, būdams kaislīgs mednieks, regulāri piedalījās arī šajās sacensībās.

1968. gadā Miķelis neklātienē pabeidza Lubānas vidusskolu. Izlaidumā kopā ar sievu Viju ziedus viņam nesa arī divgadīgā meita Jolanta. Vēlāk viņš ieguva ekonomista izglītību.

1975. gada 19. jūnijā Miķelis Gruzītis tika ievēlēts par Lubānas ciemata tautas deputātu padomes priekšsēdētāju.

Jau savas darbības sākumā 1976. gadā viņš sāka veidot Lubānas ciematu par apdzīvotu vietu ar sakārtotām ielām, trotuāriem, mūsdienīgu ielu apgaismojumu, sakoptiem parkiem un skvēriem. Viņš visos laikos bija nesavtīgs dzimtās puses, savas Lubānas, patriots.

Lubānas pašvaldības vadītāja amatā tika nostrādājis 34 gadus bez pārtraukuma – no 1975. gada 19. jūnija līdz 2009. gada 6. jūnija pašvaldību vēlēšanām, kurās viņš vairs nekandidēja.

Miķelis ir piedalījies visos sava amata laikā notikušajos Dziesmu un deju svētkos, viņš personīgi tika vedis uz Rīgu dejotājiem ozolu vītnes, meijas un ziedu pušķus, lai lubānieši gājienā ietu ar Lubānas pļavu un mežu rotu.

Dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšana viņam vienmēr bijusi prioritāte, tāpat kā kultūras nozare kopumā. Saprotot to, ka kolektīviem ir jānodrošina pēctecība, Miķelis Gruzītis aktīvi atbalstījis interešu izglītības nodrošināšanu Lubānas vidusskolā.

Miķelis Gruzītis ir bijis iniciators vairāku amatiermākslas kolektīvu dibināšanai, rūpējies par kolektīvu vadītāju piesaisti, ieviesis Lubānas pilsētas Pateicību piešķiršanas tradīciju, pasakot paldies tiem cilvēkiem, kuri devuši lielu ieguldījumu Lubānas novada dzīvē, sekojis tam, lai novada kultūras fanātiķi tiktu pienācīgi godināti un atzīmēti.

Miķelis Gruzītis ir arī laikraksta “Lubānas Ziņas” krusttēvs. Ar viņa gādību tika sākta Lubānas pilsētas kluba un Meirānu tautas nama renovācija, kas šodien ļauj šīm kultūras iestādēm sniegt savus pakalpojumus jaunā kvalitātē.

Tieši viņš ierosināja Lubānā izveidot mākslas skolu un aktīvi sekoja, lai tiktu nodrošināts viss nepieciešamais tās darbības nodrošināšanai un attīstībai.

Pēc viņa iniciatīvas Lubānas novada pašvaldība finansēja Madonas Mūzikas skolas filiāles uzturēšanas izdevumus Lubānā, lai šejienes jaunā paaudze varētu mūzikas pasauli iepazīt, nemērojot ceļu līdz Madonas novada centram.

Miķelis Gruzītis ir ļoti spilgta radoša personība – zemnieks ar dziesminieka dvēseli. Plašāku popularitāti viņš ieguva 1990. gadā, piedaloties LTV veidotajā raidījumā “Savai zemītei”, kura veidotāja Daina Bruņiniece ļāva viņam dziedāt.

Pēc raidījuma Miķeli uzmeklēja Saulkrastu kapelas vadītājs Uldis Duka. Abu veiksmīgās sadarbības rezultātā Latvijā zina Miķeļa Gruzīša dziesmas: “Pārdomu vējš”, “Aiviekstes ozoli”, “Mosties, celies un strādā”, “Pagaidi mazliet”. No visām Gruzīša sacerētajām dziesmām vislielākos panākumus ir guvusi dziesma “Pārdomu vējš”, kas 1991. gada “Mikrofona” aptaujā ieguva 2. vietu.

Viņa dziesmās var saklausīt lepnumu un prieku par savu dzimto pusi, par Lubānas līdzenumu, par cilvēkiem sev apkārt un notikumiem.

Ar sievu Viju ir izaudzinājuši trīs bērnus: divas meitas (Jolanta Kočāne un Laila Ozoliņa), kā arī dēls Rolands Gruzītis. Ar mīlestību izauklēti seši mazbērni, kuros visos ieliktas ģimeniskuma un latviskuma vērtības.

2018. gada 17. novembrī par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā Miķelim Gruzītim piešķīra valsts apbalvojumu – Atzinības krusta III šķiru – un iecēla viņu par ordeņa komandieri.

Izvadīts no Lubānas baznīcas.