Hermanis Brauns (dzimis 1918. gada 9. augustā Petrogradā, miris 1979. gada 15. decembrī) bija latviešu un padomju pianists un pedagogs, aktīvi darbojies kā koncertmeistars.

Biogrāfija

Hermaņa Brauna vecāki bija bija ieradušies Petrogradā, lai studētu. Abi vecāki bija skolotāji un muzikāli — māte, pabeigusi Pēterburgas konservatoriju, strādāja par klavieru pedagoģi, un tēvs brīvajā laikā spēlēja vijoli. Hermanis Brauns dzimis Petrogradā, un viņa pirmā klavierskolotāja bija māte. Viņš studējis Latvijas Konservatorijāprofesores Nadeždas Kārkliņas un Nikolaja Dauges klavierklasē, to absolvējot 1938. gadā. Vēlāk papildinājies Parīzē pie profesora Lazara-Levī, R. Kazadēzi, A. Borovska un A. Korto. Pēc atgriešanās Rīgā 1940. gadā Hermanis Brauns bieži piedalījās koncertos Radiofonā un rudenī sāka strādāt par pedagogu Latvijas Valsts konservatorijā.

Otrā pasaules kara laikā Hermanis Brauns koncertēja Sarkanās armijas ansambļa sastāvā. No 1942. gada septembra viņš strādāja par pianistu Latvijas PSR Valsts mākslas ansamblī, koncertējot Maskavā un citās pilsētās. Kara gados viņš spēlēja arī Maskavas Radiofonā. Pēc kara Hermanis Brauns atsāka darbu Latvijas Valsts konservatorijā, vairākus gadus vadot kameransambļa un vokālā ansambļa klasi.

Starp viņa klavieru klases absolventiem ir Raimonds Pauls un Jeļena Berdņikova.

Paralēli pedagoģiskajam darbam Hermanis Brauns bija koncertmeistars Radiofonā un Latvijas Valsts filharmonijā. Filharmonijā viņš arī veidojis vairākus koncertu ciklus. Hermanis Brauns veidojis raidījumu ciklu "Padomju klaviermūzika" par nozīmīgāko padomju komponistu darbiem. 1947. gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu.

Kā koncertmeistars daudz uzstājies ar vokālistiem solistiem, kā Elfrīdu Pakuli, Jāni Zāberu un Kārli Zariņu, tāpat kā Latvijas PSR un ārzemju instrumentālistiem.

**********************

Koncertaģentūra Hermaņa Brauna Fonds ir nosaukta leģendāra Latvijas pianista, izcila mūzikas darbinieka vārdā.

Hermanis Brauns bija meistara ideāls – solists, jūtīgs ansamblists, pedagogs pēc aicinājuma. Strādājot galvenokārt ar dziedātājiem, viņam bija arī absolūts koncertmeistara talants, kas izpaužas pianista spējā saglābāt savu individualitāti, savu priekšstatu par skaņdarba būtību, emocionalitāti un skaņas skaistumu, tai paša laikā it kā pazūdot solistā, aizejot otrajā plānā, lai vairāk izceltu balss bagātību.

H.Brauns ir dzimis Petrogradā. Par viņa pirmo skolotāju kļuva viņa māte Dora Brauna, Pēterburgas konservatorijas absolvente. Tūdaļ pēc Latvijas konservatorijas beigšanas (1938), kur H.Brauns mācījās pie Nikolaja Dauges un Nadeždas Kārkliņas, jaunais mākslinieks divus gadus turpināja pilnveidot meistarību Parīzē pie tādām franču klavierspēles zvaigznēm kā Robērs Kazadezī un Alfrēds Korto.

1940.gadā atgriežoties Rīgā, H.Brauns sāka strādāt Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, kur līdz mūža beigām vadīja speciālo klavieru klasi un pasniedza ansambļa spēli un koncertmeistara mākslu. Viņa absolventu vidū ir Silvija Heine, Maija Saiva, Natālija Šrēdere, Inta Villeruša, Raimonds Pauls. Sava pedagoģiskā darba laikā viņš izaudzinājis vairāk nekā divus simtus Latvijas koncertmeistaru.

Kā Latvijas filharmonijas un Latvijas radio koncertmeistars Hermanis Brauns uzstājies ar tādiem lieliskiem dziedātājiem kā Elfrīda Pakule, Žermēna Heine-Vāgnere, Aleksandrs Daškovs, Kārlis Zariņš, Jānis Zābers un Gurijs Antipovs, sagatavojot ar viņiem neskaitāmas tematiskas un monogrāfiskas programmas. Ar savu sievu Ludmilu Rjabovu-Braunu, pazīstamu dziedāšanas profesori, Latvijas radio fondiem viņš ieskaņojis daudzus vokālās mūzikas meistardarbus. Tāpat Latvijas radio fondos atrodami ieraksti, ko H.Brauns ieskaņojis ar toreiz vēl jaunajiem solistiem – vijolniekiem Gidonu Krēmeru, Rasmu Lielmani , Valdi Zariņu, flautistu Albertu Racbaumu. Arī izcilā dziedātāja Inese Galante mācījusies pie H.Brauna viņa dzīves pēdējā gadā.

Koncertmeistara plašajā repertuāra bija P.Čaikovska, S.Rahmaņinova, Alfrēda Kalniņa romances un dziesmas, Rietumeiropas un krievu komponistu klasiskās un romantiskās romances, kā arī latviešu, padomju un XX gadsimta pirmās puses Rietumeiropas komponistu vokālā mūzika. H.Brauna laikā Latvijas vokālās kamermūzikas māksla pacēlās līdz tam vēl nebijušos augstumos. H.Brauns kopā ar Latvijas dziedātājiem sniedzis vieskoncertus Maskavā, Sanktpēterburgā un citās bijušās PSRS pilsētās, kur viņa programmas bagātinājušas vietējas koncertsezonas.

H.Brauna darbībā svarīgu vietu ieņēma redaktora darbs. Viņš sagatavojis izdošanai vairākus latviešu komponistu vokālās mūzikas krājumus. Viņa lielākais veikums šajā jomā ir Alfrēda Kalniņa dziesmu pirmais pilnais sakopojums.

Koncertmeistare Inna Davidova, Hermaņa Brauna fonda direktore, savas koncertaģentūras nosaukumā iemūžinot šī brīnišķīgā mūziķa vārdu, tādējādi arī izvēlējusies vadzvaigzni, kurai tuvoties var bezgalīgi.

Hermaņa Brauna fonda ieraksts:

http://www.hbf.lv/index.php?&59