Jānis Kauliņš
- Dzimšanas datums:
- 10.07.1889
- Miršanas datums:
- 30.04.1942
- Mūža garums:
- 52
- Dienas kopš dzimšanas:
- 49225
- Gadi kopš dzimšanas:
- 134
- Dienas kopš miršanas:
- 29938
- Gadi kopš miršanas:
- 81
- Tēva vārds:
- Miķelis
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Aizsargs, Dzimis Latvijā, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Ministrs, Neatkarības kauju dalībnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Dzimis Rīgā. Beidzis reālskolu, pēc tam izglītojies RPI.
Krievu armijā iesaukts 1916. gadā. Beidzis Aleksandra karaskolu Maskavā, iedalīts 109. kājnieku rezerves pulkā.
1917. gada martā pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku, kurā palicis līdz 1918. gadam. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 3. janvārī, piedalījies kaujās Kurzemē, pēc tam iecelts par Priekules komandantu.
1919. gada aprīlī Jānis kā Priekules komandants glāba no vācu gūsta un neizbēgamas nāves Latvijas apsardzības ministru Jāni Zālīti un ar lielām grūtībām nogādāja viņu uz valdības kuģa "Saratov".
Pēc Rīgas atbrīvošanas bijis Armijas virspavēlnieka štāba komandants. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem, paaugstināts par kapteini.
Pēc Zemgales atbrīvošanas bijis 3. robežsargu pulka komandieris.
Atvaļināts 1921. gada 1. maijā.
1922. gadā beidzis LU Tautsaimniecības fakultāti. Bijis nodaļas priekšnieks Valsts Zemes bankā Jelgavā.
1928. gadā ievēlēts 3. Saeimā no Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku saraksta. Bijis arī 16. Jelgavas aizsargu pulka autorotas komandieris.
1932. gadā bijis iekšlietu ministrs.
No 1933. gada Saeimas sekretārs.
No 1934-1935. gadam zemkopības ministrs.
1935. gadā iecelts par Zemes bankas direktoru.
1938. gadā devies pensijā. Bijis Jelgavas kredītbiedrības valdes loceklis un "Kalpaka bataljona biedrības" biedrs, kā arī 16. Jelgavas aizsargu pulka aizsargs.
Apbalv. ar TZO III šķ.
Padomju okupācijas gadā bijis grāmatvedis Jelgavas Valsts apdrošināšanas kantorī.
Apcietināts 1941. gada 16. jūnijā, izvests uz Novosibirsku, arī ģimene izsūtīta.
1941. gada 25. decembrī piespriests nāvessods (KPFSR KK 58-4).
Nošauts 1942. gada 30. aprīlī Novosibirskā.
Avoti : lkok.com, wikipedia
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Jānis Kauliņš | Dēls | |
| 2 |  | Anna Kauliņa | Meita | |
| 3 |  | Johanna Kauliņš | Vedekla | |
| 4 |  | Maksis Nusbergers | Darba biedrs | |
| 5 |  | Pauls Jurevičs | Darba biedrs | |
| 6 |  | Pāvils Dreijmanis | Cīņu biedrs | |
| 7 |  | Kārlis Ulmanis | Cīņu biedrs | |
| 8 |  | Jānis Zālītis | Cīņu biedrs | |
| 9 |  | Marģers Skujenieks | Priekštecis | |
| 10 |  | Gotfrīds Mīlbergs | Pēctecis |
10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena
10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.
08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.
16.05.1934 | Latvijas 17. Ministru kabinets. K. Ulmaņa 5. Ministru kabinets
Kārļa Ulmaņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1934. gada 16. maija līdz 1940. gada 19. jūnijam.