Fēlikss Cielēns

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
07.02.1888
Miršanas datums:
10.07.1964
Papildu vārdi:
F. Cinis, Cis F. Cns
Kategorijas:
Deputāts, Jurists, Ministrs, Revolucionārs, Žurnālists
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Raiņa kapi

Fēlikss Cielēns bija Latvijas jurists, politiķis, rakstnieks un sabiedrisks darbinieks.

Bijis Latvijas ārlietu ministrs (1926—1928), kā arī Satversmes sapulces un visu četru pirmskara Saeimu deputāts.

LSDSP biedrs.

Fēlikss Cielēns piedzima Ādažu pagastā.

Izglītību ieguvis Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzijā.

1903. gadā uzsācis darboties sociāldemokrātu pagrīdes biedrībās.

1904. gadā iestājies LSDSP.

Bijis aktīvs 1905. gada revolūcijas dalībnieks, sacīja runas, kā arī bija viens no organizatoriem. Piedalījies vairākās kaujās.

1906. gadā, nepiedaloties tiesas procesā, tika aizmuguriski notiesāts uz nāvi. Tā paša gada janvārī kopā ar Marģeru Skujenieku un Voldemāru Salno tika arestēts. Atbrīvots par naudu. Bijis propagandists Rīgas un Pēterburgas sociāldemokrātu organizācijās.

No 1906. līdz 1910. gadam studējis Pēterpils Universitātes Juridiskajā fakultātē.

Pēc tam vairākus semestrus mācījies Sorbonnā.

 1910. gadā devies uz Rietumeiropu, dzīvojis Briselē, Bernē, Parīzē un citās pilsētās. Lietojot dažādus pseidonīmus (F. Cinis, Cis F. Cns, u.c.) veidojis rakstus par starptautisko politiku laikrakstos "Arodnieks", "Jaunā Dienas Lapa", "Jaunais Vārds", "Domas", u.c.[1]

1917. gada rudenī atgriezies no emigrācijas un ieradies Pēterburgā.

1918. gadā pārcēlies uz Sibīriju, kuras Latviešu Nacionālā padome viņu nosūtīja uz Parīzi piedalīties Latvijas delegācijas sastāvā Parīzes miera konferencē.

Atgriezies 1919. gada augustā. Kādu laiku strādājis Ārlietu ministrijā par padomnieku. LSDSP deleģēja Cielēnu darbam Tautas padomē — Latvijas Republikas pagaidu parlamentā.

1920. gadā ievēlēts Satversmes sapulcē. Darbojies ārlietu, juridiskajā un Satversmes komisijā.

1922. gadā ievēlēts 1. Saeimā, kur darbojies ārlietu, juridiskajā, kā arī publisko tiesību un valsts pārvaldes iekārtas komisijā.

1925. gadā ievēlēts 2. Saeimā, darbojies izglītības, organizācijas, kā arī publisko tiesību un valsts pārvaldes iekārtas komisijā.

1928. gadā ievēlēts 3. Saeimā, darbojies ārlietu, Centrālajā vēlēšanu, juridiskajā, kā arī publisko tiesību un valsts pārvaldes iekārtas komisijā.

1931. gadā ievēlēts 4. Saeimā, darbojies ārlietu, Centrālajā vēlēšanu, juridiskajā, mandātu, publisko tiesību, kā arī sodu likuma komisijā.

1923. gadā bija ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica biedrs ar balstiesībām Pauļuka valdībā.

1926. gadā kļuvis par ārlietu ministru Marģera Skujenieka vadītajā valdībā.

Pēc Ulmaņa apvērsuma, Fēliksam Cielēnam atrodoties Parīzē, Kārlis Ulmanis atņēma viņa Latvijas pavalstniecību.

Tādējādi Cielēns ar ģimeni bija spiests palikt trimdā Francijā. Otrā pasaules kara laikā Cielēns ar ģimeni atgriezās Latvijā.

Vācu okupācijas laikā viņš piedalījās Latvijas Centrālās padomes — nacionālās pretestības kustības centra — darbībā.

1944. gada maijā devies trimdā uz Zviedriju.

1964. gada 10. jūlijā Stokholmā miris. 2001. gadā Cielēns kopā ar sievu tika pārapbedīts Raiņa kapos.

***

* 1888. II 07. Ādažu pag.; S. Maijs dz. Eliass  + 1964. VII 10.

                1906/1910. Pēterburgas Universitātes tieslietu zinību students,

                1904/1905. Kaujinieku organizācijā,

                1905. notiesāts uz nāvi,

                1905/1910. nelegāli dzīvo Pēterpilī,

                1910/1917. emigrācijā, „Cīņas” līdzstrādnieks,

                1917/1918. Laikrakstu „Strādnieku Avīzes” līdzstrādnieks Valkā,

                1918. žurnālu „Laika Domas” un „Brīvā Latvija” redaktors Pēterpilī,

                1918. XI 11. - 1920. IV 09. Tautas padomes loceklis, Latvijas 

                                sociāldemokrātiskā strādnieku partija,

                1920. IV 18. – 1922.XI 07. Satversmes sapulces deputāts, Latvijas 

                                sociāldemokrātu strādnieku partija,

                1922. X07. – 1925. X 03. Saeimas I deputāts, Latvijas sociāldemokrātiskā 

                                strādnieku partija,

                1923. Ārlietu ministra biedrs,

                1924. Latvijas delegācijas loceklis Tautas Savienības kongresā,

                1925. X 03. – 1928. X 06. Saeimas II deputāts, Latvijas sociāldemokrātiskā 

                                strādnieku partija,

                1926. XII 17. - 1928. I 20. ārlietu ministrs,

                1928. X 06. – 1931. X 03. Saeimas III deputāts, Latvijas sociāldemokrātiskā 

                                strādnieku partija,

                1931. X 08. – 1934. V 15. Saeimas IV deputāts, Latvijas sociāldemokrātu 

                                strādnieku partija,

                1933/1934. Latvijas sūtnis Francijā, Spānijā un Portugālē,

                1934/1941. izslēgts no Latvijas pilsonības, trimdā Francijā,

                1941/1944. Latvijas Centrālās padomes loceklis,

                1944/1964. Zviedrijā.

                Avots:       “Tautas padomes stenogrammas”, R., 1925.;

                                „Latvijas satversmes sapulces stenogrammas”, R., 1925.;

                                „L.R. Saeimas stenogrammas”, R., 1922., 1925., 1928., 1931.;

                                “Latvijas darbinieku galerija”, R., 1929.

Avoti: wikipedia.org, biographien.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Latvijas Republikas Ārlietu ministrijaLatvijas Republikas Ārlietu ministrijastrādājisen, lv, ru

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Anna Maija CielēnaAnna Maija CielēnaSieva06.03.188909.12.1978
        2Juris EliassJuris EliassSvainis15.09.189111.12.1974
        3Kristaps EliassKristaps EliassSvainis30.03.188604.01.1963
        4Ģederts EliassĢederts EliassSvainis23.09.188729.01.1975

        13.01.1905 | 1905. gads "Asiņainā svētdiena"

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        16.10.1919 | Tiek dibināta LU Juridiskā fakultāte

        Pievieno atmiņas

        17.04.1920 | Satversmes sapulces vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"

        Pievieno atmiņas

        08.06.1920 | Satversmes sapulce apstiprina Kārļa Baumaņa "Dievs, svētī Latviju!" par Latvijas Republikas valsts himnu

        Pievieno atmiņas

        07.10.1922 | Latvijas Republikas 1. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        20.07.1923 | Latvijas 4. Ministru kabinets. J. Pauļuka valdība

        Jāņa Pauļuka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1923. gada 27. janvāra līdz 27. jūnijam.

        Pievieno atmiņas

        25.11.1925 | Latvijas Republikas 2. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        19.12.1926 | Latvijas 10. Ministru kabinets. M. Skujenieka 1. valdība

        Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1926. gada 19. decembra līdz 1928. gada 23. janvārim. To galvenokārt veidoja sociāldemokrātu partijas. Tā kā valdības veidošanā un atbalsta sarunāšanā aktīvi piedalījās Mordehajs Nuroks, to mēdz saukt arī par Nuroka valdību.

        Pievieno atmiņas

        25.11.1928 | Latvijas Republikas 3. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        03.10.1931 | Latvijas Republikas 4. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        17.03.1944 | Latvijas Centrālās Padomes Memorands

        Pievieno atmiņas

        Birkas