Endijs Vorhols bija rusīnu (tauta Slovākijā) izcelsmes amerikāņu mākslinieks. Viens no redzamākajiem popārta pārstāvjiem.

Endijs Vorhols dzimis Pitsburgā, ieceļotāju no Slovākijas ģimenē. Visu mūžu viņš saglabāja rusīnu akcentu.

Endijs bērnībā daudz slimoja un klases biedriem viņš nedraudzējās.  Slimības laikā Endijs daudz zīmēja un veidoja kolāžas no žurnālu izgriezumiem.

1941.g. Endijs zaudēja tēvu, kurš mira no negadījumā šahtā.

1949. g. Endijs Vorhols pabeidza Karnegi tehnoloģiskā institūtu,  mākslas fakultāti

`Tajā pašā gadā viņš pārcēlās uz Ņujorku, kur sāka strādāt par mākslinieku ilustratoru vairākos žurnālos, tai skaitā Vogue un Harper's Bazaar. Papildus viņš nodarbojās arī ar skatlogu noformēšanu un plakātu zīmēšanu.

1950. g. Vorhols saņēma atzinīgas atsauksmes par veiksmīgu reklāmas kampaņu, bet 1956. gadā tika apbalvots ar Mākslas redaktoru kluba balvu.

Endijs ātri pierādīja savu talantu gleznošanā, fotogrāfijā, ierakstu producēšanā, filmu industrijā.

Vorhols bija grupas "The Velvet Underground" pirmais menedžeris.

Viņš veiksmīgi sadarbojas ar citām sava laika stila, modes, mūzikas ikonām - Merilinu Monro, Elizabeti Teilori, Džimu Morisonu un Elvisu Presliju.

1963. g. Vorhols nopirka namu Manhetenā, un nosauca to par Fabriku. Fabrikā viņš iekārtoja savu mākslinieka studiju, kura lauza visus, līdz tam ierastos stereotipus, kādai jābūt studijai- tā vienmēr bija pilna ar visdažādāko sociālo slāņu cilvēkiem. Fabrikā valdīja nepārtraukta uzdzīves atmosfēra, visatļautība un vienlaikus tika diskutēts par tā laika aktuālām problēmām mākslā. Fabrikā Vorhols uzkrāja savus un dažādi iegūtus mākslas darbus, kuru kopējā vērtība viņam nomirstot pārsniedza 600 miljonus dolāru.

1968. gada 3. jūnijā Vorhola darbnīcā ieradās viņa paziņa, aktrise Valērija Solanas, kura agrāk piedalījusies viņa filmās. Viņa trīs reizes izšāva Vorhola virzienā, visām lodēm trāpot vēderā.

Pēc tam Valērija izgāja no ēkas, piegāja pie pirmā ieraudzītā policista un pateica: "Es šāvu uz Endiju Vorholu".

Pēc vairākām sarežģītām operācijām Vorhols izdzīvoja, bet turpmāko gadu viņam jāstaigā ar speciālu vesti, jo iekšējie orgāni ļoti smagi cietuši. Vorhols tiesā neliecināja pret šāvēju, tāpēc Solanai piesprieda piespiedu ārstēšano psihiatriskajā slimnīcā. Savukārt, pēc šī gadījuma Vorhola darbus caurvij vardarbīgas nāves tēma.

Endijs Vorhols miris 1987. gada 22. februārī no komplikācijām pēc žultspūšļa operācijas.

Endijs Vorhols bija atklāts gejs. Ņujorkas studijā The Factory pulcēja ap sevi raibu bohēmu no dažādiem sabiedrības slāņiem, kura izcēlās ar visai brīviem tikumiem. Citu starpā studijā pulcējās tādi cilvēki kā

• Viljams Berouzs,
• Deivids Bovijs,
• Miks Džegers,
• Greisa Džonsa,
• Baiens Džonss,
• Trumens Kapote,
• Džons Keils,
• Džims Morisons,
• Niko,
• Lū Rīds un daudzi citi.

Radījis teicienu "15 slavas minūtes".

1989.g. Pitsburgā tika atvērts Vorhola muzejs, kas ir lielākais (8,200 m2) vienam māksliniekam veltītais muzejs ASV