Elviss Ārons Preslijs bija slavens amerikāņu mūziķis un aktieris, viens no populārākajiem 20. gadsimta dziedātājiem. Presliju bieži sauc tikai vārdā, tas ir, par Elvisu. Viņš ir pazīstams arī kā "Rokenrola karalis". 1954. gadā Preslijs uzsāka karjeru kā viens no pirmajiem rockabilly mūzikas stila izpildītājiem. 

Elvis Prelijs bija tā dzirkstele, no kuras aizšķīlās rokenrola liesma 50. gados. Tā bija lielākā un ietekmīgākā tā laika mūzikas figūra pasaulē. Elvis Prelijs un The Beatles visspilgtāk ietekmēja tā laika jaunatnes-un ne tikai jaunatnes-XX gadsimta kultūru. Ar pilnu pārliecību var teikt, ka jebkurš dziedātājs, kurš kāpa uz skatuves pēc 1956. gada, to darīja Elvisa ietekmē. Bez tā, ka Elvis bija pirmais, kurš sakrustoja tādus mūzikas stilus kā gospeļu mūziku, blūzu, rokenrolu un kantrī, viņš arī bija pirmais, kurš uzsvēra savu piedalīšanos video šovos un izveidoja to, ko tagad sauc par imidžu.

Rokenrola karalis Elvis Preslijs (pilns vārds Ārons Elvis Preslijs) piedzima 1935. gada 8. janvārī Tupelo, Misisipi štatā, mira 1977. gada 16. augustā Memfisā, ASV.

Elvisa Preslija imidžs - buntnieks un sekss simbols. Elvis Preslijs piedzima 1935. gadā (dzemdību laikā mira viņa dvīņubrālis; nākamā rokenrola karaļa ģimeni varēja nosaukt ne tikai par trūcīgu, bet gan par nabagu. Kad Elvisam palika 13 gadi, vecāki devās darba meklējumos uz Memfisu –šeit Elvis mācījās, bet 1953. gadā pameta mācības un iestājās darbā kādā elektropreču kompānijā par šoferi. Preslijam ļoti patika apmeklēt vietējo balto un melno koncertus, pats kopā ar vecākiem dziedāja gospeļu korī. Pēc dabas būdams visai kautrīgs, Elvis, iespējams nekad nebūtu sasniedzis savus fenomenālos panākumus, ja viņam nebūtu uzsmaidījusi laime, liktenis jeb Fortūna: 1953. gada jūnijā viņš atnāca uz Sun ierakstu kompāniju un par 4 dolāriem ierakstīja plati, kura bija paredzēta kā dāvana viņa mātei Gledijai dzimšanas dienā. Balss savdabīgumu, tā maģiju un jūtīgumu ievēroja Sems Filips – Sun īpašnieks un blūza talantu atklājējs. Kad 1954. gada janvārī Preslijs atkal ieradās studijā, lai atkal ierakstītu plati par 4 dolāriem, Filips viņam piedāvāja pamēģināt padziedāt komerciālos projektos, ar tādu nosacījumu, ja būs kāds materiāls.

Piemērots materiāls atradās jau 1954. gada aprīlī, kad Filips pildot savu solījumu piezvanīja Elvisam un uzaicināja viņu uz studiju. Pirmais ieraksts izrādījās briesmīgs, tomēr Filips juta jaunā mūziķa potenciālu un noorganizēja Elvisam mēģinājumus ar diviem vietējās grupas The Startite Wranglers mūziķiem- ģitāristu Skotiju Mūru un kontrabasistu Bilu Bleku. Sākumā trio parādījās Filipsa studijā, pēc neskaitāmiem mēģinājumiem izveidojās fantastiska improvizācija par slavenā blūzmeņa Artūra Kradapa darinājumu “Thats All Right Mama”, pēc kā uz pacēluma viļņa tika izpildīta klasiska kompozīcija ļoti oriģinālā izpildījumā “Blue Moon Of Kentucky”. Tā arī bija tā liesma, kuras dzirksteli sajuta Filips. Divas dziesmas bija ierakstītas kā singli, bet jau pēc dažām dienām vietējās radiostacijas WHQB dīdžejs Djū Filipe dziesmu “Its All Right Mama” atskaņoja ēterā. Klausītāju reakcija bija tik iespaidīga, ka šo dziesmu dīdžejs tovakar atskaņoja vēl divas reizes un uzaicināja Presliju uz interviju.

Jūnija beigās bija pārdoti 5000 singlu, bet pieprasījums joprojām saglabājās- lielākoties no Memfisas iedzīvotājiem. Elvis Preslijs noslēdza kontraktu ar Sun, bet Mūrs un Bleks aizgāja no savas grupas The Starlite Wranglers, lai palīdzētu Elvisam koncertos. Līdz gada beigām viņi apceļoja vairākus dienvidu štatus. Šajā laikā Elvis pirmo reizi izpildīja savu slaveno dejošanu ar gurniem, pēc kā jauniešu auditorija bija sajūsmā. Viens no radio šoviem kādā no Nešvilas teātriem izgāzās, jo publika nekā nereaģēja uz Elvisa dziesmām, tajā pašā laikā Luizianā Elvis kļuva par sezonas naglu.

Augošā Elvisa popularitāte dienvidu štatos lika sarosīties jau pazīstamiem izpildītājiem, kuri saredzēja Elvisa potenciālu. Elvisu arī pamanīja slavenais menedžeris pulkvedis Toms Parkers. Pats būdams bijušais Henka Snova menedžeris, Parkers uzaicināja Presliju uz Henka šovu un spēja pārliecināt Vernonu Presliju, Elvisa tēvu, par to, ka jaunajam censonim Elvisam vajadzīgs daudz enerģiskāks menedžeris- viņš aicināja lauzt līgumu ar Sun un apsolīja, ka par mūziķi uzzinās citur, ne tikai dienvidos. Tajā pašā laikā Elvisa ceturtais un piektais singls “Baby Lets Play House” un “I Forgot To Remember To Forget” ielauzās Billboard Top 10 (kantrī mūzikas kategorijā), par Presliju sāka runāt visa Amerika

1955. gada rudenī lielās ierakstu kompānijas kļuva tramīgas: pulkvedis Parkers deva mājienus, ka ir iespēja pārpirkt Elvisa kontraktu no Sun. Sems Filips noraidīja Decca un Dot Records piedāvājumus pirkt Elvisu par attiecīgi 5000 un 7500 dolāru. Novembra RCA Records un Aberbach Music Publishing spiediens uz Filipu bija triumfējošs. Kompānojas bija gatavas maksāt 35000 dolāru. Saprotot, ka viņš zaudē lielisku dziedātāju Filips tomēr pārdeva Elvisa kontraktu, cerot, ka darījumā iegūtā nauda palīdzēs modernizēt un paplašināt Sun.

1956. gadā no vietējā mēroga dziedātāja Elvis kļuva par pasaules mēroga zvaigzni. Janvārī tika ierakstīts viņa pirmais singls kompānijā RCA Records, tas bija slavenais “Heartbreak Hotel”, Elvis kļuva par gaidītu viesi visos iespējamajos televīzijas šovos. Ar lieliem panākumiem beidzās Elvisa uzstāšanās slavenajā Tomija un Džimija Darenu šovā, kuru raidīja pa visu Ameriku, par šo notikumu rakstīja gandrīz visi ietekmīgie preses izdevumi ASV, šovam liekot augstākās balles. Aprīlī “Heartbreak Hotel” bija ASV topu virsotnēs, pirmajā vietā tas turējās 8 nedēļas; tas bija pirmais ASV un pasaules vēsturē iznākošais singls, kura tirāža pārsniedz miljonu. Jūlijā sekoja vēl viens singls- “I Want You, I Need You, I Love You”, bet augustā dubultsingls “Hount Dog”/”Dont Be Cruel”,komerciāli veiksmīgākais Elvisa disks (tā tirāža pārsniedza 5 miljonus dolāru), kurš vairāk nekā divus mēnešus turējās ASV topa 1. vietā. Elvisa slava pārgāja arī uz Eiropu: Lielbritānijā “Heartbreak Hotel” pacēlās līdz otrajai vietai nacionālajā hitparādē.

Amerikas televīzijas sapņoja par Elvisa piedalīšanos kādā no šoviem- pēc grandiozajiem panākumiem Tomija un Džimija Darenu, viņš arī uzstājās Eda Salivana, Miltona Berla un Stīva Alena šovos. Pieaugušie kritizēja Elvisu par viņa dejošanu ar gurniem, bet jaunieši viņu dievināja. Dziedātāja debijas albums “Elvis Presley” līdz šai dienai ir komerciāli veiksmīgākais RCA Records produkts: vēl līdz plates iznākšanai to jau bija pasūtījuši 362 000 cilvēku. Arī disks iekļuva pirmajā vietā ASV hitparādē, kur noturējās 10 nedēļas.

Drīz arī Holivuda tiecās pēc Elvisa: parakstot kontraktu par filmēšanos 3 filmās (kontrakta summa 450 000 dolāru) ar Paramount producentu Helu Villisu, Preslijs praktiski uzreiz nokļuva 20th Century Fox rokās, kur filmējās filmā “Brāļi Reno”. Kā aktieris Elvis bija briesmīgs, bet, kad filmā ieskaņoja fonogrammu ar 4 viņa dziesmām, profesionāli samontēja lentu, pārdēvēja par “Mīli mani maigi”, otrajās galvenajās lomās pieaicināja Ričardu Iganu un Debru Peidžetu, kino lente ieguva neredzētu atsaucību. Dziesmu, pēc kuras nosaukuma tika nosaukta filma “Love Me Tender” Elvis pirmoreiz izpildīja Eda Salivana šovā, kad vēl dziesma nebija pat ierakstīta, un RCA Records uz ātru roku izdeva singlu (pirmās tirāžas ieraksts bija vienkārši briesmīgs), lai apmierinātu 850000 pieprasījumu. “Love Me Tender” ļoti ātri no pirmās vietas topos izmeta Elvisa “Dont Be Cruel”, bet “Hound Dog” atkal aizķērās topa otrajā vietā Lielbritānijā. Gada beigās mūziķa otrais albums “Elvis” arī bija ASV topu galvgalī (Lielbritānijā plate pacēlās līdz 3. vietai). Ziemassvētkos Elvis Preslijs atgriezās Memfisā un iegriezās Sema Filipa studijā un tas operatīvi ierakstīja Elvisu kopā ar tādām jaunajām Sun zvaigznēm kā karpomu Perkinsu, Dzēriju Lī Luīsu u.c.(izdoto albumu “Million Dollar Session” firma RCA Records oficiāli paziņoja kā plaģiātu, tagad tas ir kolekcionāru retums).

1957. gadā Elvis nofilmējās vēl 2 filmās, kuras kļuva par kasses ieņēmumu rekordistēm, tādejādi Elvis vēl vairāk sabiedrības apziņā nostiprināja savu imidžu: kinolentā “Loving Boy” Elvis spēlē lauku puisi, kurš kļūst par estrādes zvaigzni, savukārt filmā “Jailhouse Rock” viņš ir ļoti mežonīgs, bet pēc pāraudzināšanas kļūst par dziedošu eņģeli. Abās filmās ir daudz dziesmu, labākās no kurām ir uzrakstījuši Džerijs Libers un Maiks Stollers – tas bija lielisku komponistu tandēms, tieši viņi uzrakstīja “Hound Dog”. 1957. gadfā Elvis vēl 4 reizes bija hitparāžu virsotnēs ar singliem: “Too Much”, “All Shook Up”(tas arī bija viņa hits nr.1 Lielbritānijā),”Teddy Bear”(no filmas “Loving You”) un “Jailhouse Rock”. Muzikāli veiksmīgo gadu Elvis noslēdza ar Ziemassvētku albumu “Elvis Christmas Album”, kas ieņāma 1. vietu ASV hitparādēs (Lielbritānijā 7. vietā). Dažas konservatīvās radiostacijas pat atteicās spēlēt Elvisa plati, pamatojot to ar acīmredzamiem nēģeru mūzikas standartiem Elvisa mūzikā.

1957. gada nogalē Elvisu sagaidīja kāda jauna ziņa: arī ASV armijai bija nepieciešami viņa pakalpojumi, kurus viņam bija jāveic 2 gadu garumā. Kino kompānija Paramount spēja atlikt dienēšanu armijā uz nelielu laika posmu, lai Elvis paspētu nofilmēties filmā “King Creole”- pati spēcīgākā dramatiskā Elvisa loma. Bet jau 1958. gada martā ierindnieks Elvis Preslijs nodeva zvērestu, dabūja personīgo numuru 53310761 un pameta skatuvi.

Bet neatrašanās uz skatuves nekā neietekmēja viņa komerciālos panākumus: 1958. gada janvārī “Jailhouse Rock” Lielbritānijas topā sasniedza 1. vietu, kļūdams par pašu pārdotāko Elvisa singlu šajā valstī- tā tirāža pārsniedza 750 000. Dziesmas “Dont” un “Hard Headed Woman” ieņēma pirmās vietas Amerikāņu hitparādēs un katras tirāža pārsniedza miljonu; singls “Wear My Ring Around Your Nick” kļuva par otro gan Amerikā, gan Lielbritānijā. Augustā no hepatīta nomira Elvisa māte Gledisa. Pēc mēneša pēc viņas nāves nodaļa, kur dienēja Elvis, tika pārcelta uz Austrumvāciju un vēl no bēdām neatlabušais Elvis panāca vienošanos, ka tēvs un vecmāmiņa varēja dzīvot netālu no Elvisa rotas dislokācijas vietas.

1959. gadā tika izlaistas dziesmas, kuras Preslijs bija ierakstījis pirms došanās armijā, trīs no tām atkal kļuva par ļoti pārdotām “One Night”, “A Fool Such As I” un “A Big Hunk Of Love”. Tajā pašā laikā Vācijā Elvis iepazinās ar jaunu amerikānieti, kura bija cēlusies no Francijas: Priscillu Beljē, ar kuru viņam sākās kvēls romāns.

Elvis Preslijs demobilizējās 1960. gada martā un nekavējoties atgriezās mūzikā: piedalīšanās televīzijas šovā kopā ar Frenku Sinatru, ātri ierakstīts singls “Stuck On You”(ieraksta ātrums netraucēja tam kļūt par nr.1 Amerikā), jaunas filmas veidošana. Tomēr censoņa dzīvē bija vērojams būtiskas pārmaiņas. Tas bija redzams jau filmā “G.I.Blues”- tajā kā līdz šim bija daudz mūzikas, bet filma vairāk bija vērsta uz ģimenes auditoriju nevis tikai uz pusaudžiem. Tendence uz tāda veida sižetiem parādījās divās nākamajās filmās- “Flaming Star” un “Wild In The Country”- tās jau nebija muzikālās filmas un lielus ienākumus neguva. Situāciju centās labot izklaidējoša rakstura filmas-“Zilā Havaju salas”, “Ej pakaļ sapnim” un “Esi sveicināta Las Vegasa”(filmējās kopā ar to laiku slaveno seksdīvu Ennu Margaretu. Drīz vien publikai jau bija apnikuši banālie sižeti un melodijas Preslija filmās. Pulkveža Parkera mērķis no Elvisa uztaisīt labu aktieri bija neizdevies, tā rezultātā 60. gadu vidū publika zināmā mērā bija zaudējusi interesi pret Elvisu- dziedātāju.

60. gados arī izmainījās tas materiāls, ko Elvis ierakstīja savās platēs. Cenšoties iekarot jaunus publikas slāņus, viņš paplašināja savu repertuāru, un tas viņam izdevās: neapoliešu balāde “O Sole Mio” - Elvisa interpretācijā tā saucās “Its Now Or Never”- iekaroja pat to cilvēku sirdis, kuri pirms tam atteicās pret Elvisu attiekties nopietni. Dziesma nokļuva ASV un Lielbritānijas topu virsotnēs un kļuva par pašu pārdotāko Elvisa singlu abās Atlantijas okeāna pusēs.

No 1960. gada, kad iznāca šī dziesma, līdz 1962. gadam, kad klausītāji dzirdēja “Return To Sender”, Anglijas hitparādēs pirmo pozīciju bija ieguvuša 9 Elvisa Preslija dziesmas.

Saundtreki no “Kareivja Blūza” un “Zilajām Havaju Salām”, kā arī albumi, kuros bija roka dziesmas un balādes, ieņēma ļoti augstas vietas. Vienīgi sākumā publika nespēja novērtēt no gospeļu dziesmām sastādītu albumu “His Hand In My”, kurš vēlāk kļuva par vienu no cienījamākajiem Elvisa albumiem.

Tad sākās Elvisa dziesmu popularitātes krišanās: viņa dziesmas joprojām bija sastopamas Top 20, bet reti bija sastopamas Top3 ietvaros. Filmēšanās dažādās filmās Elvisam traucēja arī koncertēt: 1961. gadā Elvis dziedāja tikai 2 labdarības koncertos- Memfisā un Perlharborā.

60. gadu vidū Elvis Preslijs vispār bija novērsies no mūzikas, vienīgā Elvisa mūzika bija dzirdama viņa filmās.

Vienīgais izņēmums bija 1967. gadā ierakstītais otrais albums gospeļu stilā “How Great Thou Art”- tas Elvisa atnesa ilgi gaidīto Grammy prēmiju, bet nominācijā reģionālie ieraksti. Tajā pašā gadā notika izmaiņas arī Elvisa personīgajā dzīvā: vairāk nekā 7 gadus Elvis bija kopā ar Priscillu Beljē un tikai tagad viņa teica jā vārdu laulībai.

Lūzums uz labākiem panākumiem notika nākamajā gadā: Elvis Preslijs kopā ar režisoru Stīviju Bainderu sāka filmēt televīzijas raidījumu sēriju. Režisors lielu uzmanību veltīja tiem mūzikas stiliem ar ko sāka Elvis Preslijs, tādejādi šovs sanāca enerģisks, dzīvs un pats galvenais viņi spēja atgriezt Elvisam vēlmi strādāt gan studijā, gan koncertturnejās.

1969. gadā, pirmo reizi vairāku gadu laikā, Elvis Preslijs ierakstījās Memfisā, vēlāk nodziedāja koncertu sēriju Las Vegasā. Albums “From Elvis In Memphis” guva lielu atzinumu kritiķu vidū, bet singli “In The Getto”, “Suspicios Mind” un “Dont Cry Daddy” tika pārdoti miljonos eksemplāru. Koncerti patika kā publikai tā arī kritiķiem, bet Elvisa atgriešanās uz skatuves kļuva par dokumentālās filmas “Elvis: lūk tā tas notiek” tēmu. Filmu noskatījās daudz vairāk skatītāju nekā iepriekšveidotās saldenās komēdijas ar Elvisa piedalīšanos.

Šis panākums beidzās ar to, ka Elvis atkal sāka ierakstīt dziesmas ierakstu studijās, atteicās atgriezties Holivudā un sāka aktīvi koncertēt – zāles vienmēr bija pilnas. Singli “The Wonder Of You”, “Burning Love”, “Always On My Mind”, “My Boy”, “Promised Land” un albums “Elvis Country” tika pirkts kā karsti pīrādziņi; ar jauno tehnisko sasniegumu palīdzību- satelītu televīziju- tika pārraidīts Elvisa koncerts no Havaju salām, to varēja vērot visa pasaule.

Personīgajā dzīvē Elvisam Preslijam varēja veikties labāk: attiecības ar Priscillu, kura dzemdēja viņam meitu (Līza Marija, zināmu laiku bija Maikla Džekona sieva), kļuva arvien sarežģītākas: viņai bija grūti samierināties ar to, ka mājās vienmēr atradās kādas paziņas, nepazīstama publika.

1972. gadā viņi oficiāli izšķīrās. Šis apstāklis atstāja iespaidu arī uz Elvisa daiļradi: arvien biežāk viņš pievērsās bēdīgām balādēm kantrī stilā.

Saasinājās arī ar veselību saistītās problēmas- lielākā daļa no tām bija psiholoģiska rakstura: 60. gadu vidū un 70. sākumā Elvis vēl rūpējās par sevi, bet pēc šķiršanās veselībai nepievērsa lielu uzmanību (viņa aizraušanās ar čīsburgeriem bija daudzu tālaika anekdošu tēma). Turklāt viņš bija pārliecināts, ka ar zāļu palīdzību var tikt vaļā no visām problēmām, viņš tās lietoja neierobežoti: vienas dzēra, lai nomierinātos, bet uzdzēra ar citām tabletēm, kas paredzētas modrībai- tas sabojāja jau tā slikto Elvisa veselību.

Elvis pieņēmās svarā, savādi uzvedās koncertos, paši koncerti bieži tika atcelti dziedātāja veselības stāvokļa dēļ. Pierunāt Elvisu ierakstīties studijā kļuva arvien grūtāk, ja viņš to darīja, tad tikai Memfisā- studijā, kura bija ierīkota viņa privātīpašumā Greislendā. Ierakstu kompānija RCA centās labot situāciju, izdodot vecās dziesmas singlu veidos.

1972. gada 16. augustā Elvis Preslijs mira no sirds nepietiekamības- ārsti konstatēja, ka Elvisa sirds bija traumēta no neskaitāmiem preparātiem, kuri bija pretrunā viens otram. Vairāki tūkstoši pielūdzēju pulcējās pie viņa mājas, toreizējais ASV prezidents Džimijs Kārters atsūtīja personīgu līdzjūtību, ierakstu kompānija RCA gandrīz uzreiz izlaida pilnu Elvisa ierakstu katalogu. Elvis Preslijs tika apbedīts Greislendas dārzā blakus abu vecāku kapa vietām. Līdz šīm dienām netrūkst Elvisa kapavietas apskatītāj gribētāju, netrūkst arī runu, ka Elvis joprojām ir dzīvs un laiku pa laikam paradās publikai. Elvis Preslijs bija un paliek par vienu no centrālajiem kultūras fenomeniem pasaulē.

Avots: http://elviss.eclub.lv, Wikipedia