Pēteris Dannenbergs
- Dzimšanas datums:
- 14.10.1877
- Miršanas datums:
- 19.07.1925
- Mūža garums:
- 47
- Dienas kopš dzimšanas:
- 53754
- Gadi kopš dzimšanas:
- 147
- Dienas kopš miršanas:
- 36309
- Gadi kopš miršanas:
- 99
- Papildu vārdi:
- Dannebergs
- Kategorijas:
- Sabiedrisks darbinieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Dannebergs Pēteris (1878-1925). Rēders un kuģu īpašnieks. Rīgas biržas vecākais un komitejas loceklis, Latvijas kuģu īpašnieku savienības priekšnieka biedrs. Rīgas ložas „Jāņuguns” brālis (1925). Somijas goda konsuls Latvijā.
No 1895. gada strādāja K. Oša kokmateriālu eksporta firmā par mācekli. 1902. gadā ieguva šo firmu savā īpašumā, 1911. gadā to pārveidoja par rēdereju (kuģniecību). Iegādājās tvaikoņus "Balva" (1911), "Biruta" (1912), "Velta" (1914). Pirmā pasaules kara sākumā kuģniecības kompānijas valde pārcēlās uz Petrogradu.
1918. gadā Dannenbergs ar ģimeni atgriezās Rīgā. 1919.-1920. gadā bija Latvijas Jūrniecības departamenta direktors. Nodibināja Latvijas Loida banku un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības banku un 1921. gadā atjaunoja savas kuģniecības kompānijas darbību ar vienīgo palikušo kuģi "Velta". 1923. gadā iegādājās tvaikoni "Biruta" (3200 BRT). Vēlāk iegādājās velkoņus "Kaija" un "Akots".
Miris 1925. gada 19. jūlijā Berlīnē, 25. jūlijā apglabāts Rīgas Jāņa draudzes kapos.
Pēc Pētera Dannenberga nāves visu darbību mantoja viņa vecākais dēls Pauls Dannenbergs, kas iegādājās kuģi "Balva II" un " Konsuls P. Dannenbergs". 1933. gadā viņam piederēja seši kuģi, kas veica reisus uz Rietumeiropu ar ogļu un koksnes kravām. Kompānija pastāvēja līdz 1940. gada 29. oktobrim, kad to nacionalizēja. Viens no ekspropriētajiem kompānijas velkoņiem "Mednis" strādāja Rīgas ostā līdz pat 1970. gadam.
Avoti: wikipedia.org
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Pauls Dannenbergs | Dēls | ||
| 2 | Alberts Dannenbergs | Brālis | ||
| 3 |  | Artūrs Dannenbergs | Brālis | |
| 4 | Ērika Dannenberga | Vedekla |
17.11.1924 | Dibināta brīvmūrnieku Rīgas loža "Jāņuguns"
Rīgas loža "Jāņuguns" (vācu: Johannisfeuer) bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara. Ložu pēc latviešu kuģu kapteiņa Mārtiņa Sniķera ierosmes 1924. gada 17. novembrī nodibināja Rīgā dzīvojošie brīvmūrnieki, kas pēc pasaules kara bija palikuši Latvijā. Dibinātāji pārsvarā bija vācu militārās ložas "Hanziešu uzticība" (Hanseatentreue) brāļi. Loža sākumā strādājusi Anglikāņu ielā 5, Rīgas Tirgotāju apvienības nama lielajā zālē, vēlāk Lielās ģildes namā. Ložas brāļu vairākumu veidoja bijušie Lielās ģildes un Sv. Jāņa (Mazās) ģildes locekļi, kā arī Melngalvju brālības locekļi, kuģu kapteiņi un fabriku īpašnieki.