Artūrs strādāja Vietalvas pagasta Lejaskrogā vācieša Helda vilnas vērptuvē par grāmatvedi un tur iepazinās ar vācieti Meriju, savu nākošo dzīvesbiedri. Artura un Merijas ģimenē piedzima viens bērns - meita Līvija (1913- 1988), kura izmācījās par skolotāju. Ulmaņlaikā viņa strādāja Pļaviņu ģimnāzijā. Vācijas un PSRS kara sākumā viņu ģimenē notika smaga traģēdija. Pļaviņu stacija kā svarīgs dzelzceļa mezgls bija pārblīvēta ar padomju militāro vilcienu sastāviem. Netiekot pāri sliedēm, pie pārbrauktuves garā rindā stāvēja transporta līdzekļi, starp kuriem bija arī Artura pajūgs, ar ko viņš veda Līviju uz ģimnāziju. Un tad notika vācu bumbvedēju uzlidojums. Tikai aculiecinieks spētu attēlot tur notiekošo - sprādzieni, zirgu zviedzieni, ievainoto cilvēku kliedzieni... Aviobumbas sprādzienā bojā gāja Arturs, Līvijai tika norauta kāja...

Tomēr tas netraucēja šai drosmīgajai sievietei turpināt vectēva Jāņa iesākto ceļu - strādāt par skolotāju. Vēl tagad daudzi Pļaviņu ģimnāzijas un Odzienas skolas absolventi atceras Bēķītes (tā skolēni viņu sirsnīgi dēvēja) lieliskās ģeogrāfijas stundas.