Hermanis Albats

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
24.09.1879
Miršanas datums:
09.02.1942
Mūža garums:
62
Dienas kopš dzimšanas:
52774
Gadi kopš dzimšanas:
144
Dienas kopš miršanas:
29990
Gadi kopš miršanas:
82
Tēva vārds:
Pēteris
Papildu vārdi:
Pētera dēls, Albāts
Kategorijas:
Jurists, Ministrs, Padomju represiju (genocīda) upuris, Pedagogs, skolotājs, Politiķis, Profesors, Valdības loceklis
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

* 1879. IX 24. Veļķu pag.

                1898. beidzis Valmieras skolotāju semināru,

                Studējis Maskavā tautsaimniecību un tiesību zinātnes,

                1909/1915. Baltijas un Dzimtenes vēstneša līdzstrādnieks,

                1909/1918. Russkije Vedomosti līdzstrādnieks un redakcijas loceklis,

                1919. VII ārlietu ministrijas juriskonsults,

                1920. VII ārlietu ministra biedrs,

                1921. Latvijas Universitātes starptautisko tiesību docents,

                1923 pilnvarots ministrs un ģenerālsekretārs,

                1925/1926. ministrijas pārvaldnieks,

                1927. izdevis Latvijas līgumu krājumu.

No 1923. gada līdz 1933. gadam viņš bija Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs.

No 1925. gada līdz 1940. gadam Hermanis Albats bija Latvijas sūtnis Vatikānā, kur no Rīgas ieradās tikai īpaši svarīgos jautājumos. Viņš arī piedalījās daudzu starpvalstu līgumu noslēgšanā kā Latvijas delegācijas vadītājs.

H.Albats bija arī Latvijas Universitātes starptautisko tiesību docents, vēlāk profesors, lasīja arī lekcijas baznīcas tiesībās. Hermaņa Albata lekcijas citi mācībspēki un studenti klausījās ar lielu interesi, jo viņš prata sasaistīt tiesību principus ar starptautiskajiem notikumiem. Pēc Latvijas okupācijas padomju vara iekļāva Hermani Albatu politiski bīstamo personu sarakstā.

1940. gada rudenī viņu atlaida no darba Latvijas Universitātē,

1941. gada 14. jūnijā deportēja uz Vjatlagu. Tur badā, aukstumā un smagā darbā Hermanis Albats ātri zudēja spēkus un 1942. gada 9. februārī nomira.

Sieva Berta Bēķe- Albata netika izsūtīta, jo 14. jūnijā bija ģimenes lauku īpašumā Koknesē. Viņa vēlāk dzīvoja pie radiniekiem Skrīveros, bet kad no Sibīrijas atgriezās radinieki Mikoliņi, viņa apmetās Odzienas Benckalnos, kur arī nomira.

                Avots:       „Valmieras skolotāju semināra audzēkņi 1894-1919.“ R., 1936.

                                 http://arutins-vietalva.blogspot.com

***

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Antonijas iela 4-8
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags
Miris ieslodzījumā: 09/02/42
Ieslodzījuma vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags, miris 11. lēģera punkta 1. apakšpunkta lazaretē, apglabāts 11. lēģera punkta 1. apakšpunkta kapsētā

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Hermanis Albats varat meklēt vietnē news.lv.

Avoti: news.lv, biographien.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Latvijas Republikas Ārlietu ministrijaLatvijas Republikas Ārlietu ministrijastrādājisen, lv, ru

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Huberts AlbatsDēls13.11.191213.01.1943
        2Pauls AlbatsPauls AlbatsDēls12.11.191702.07.1941
        3Bruno AlbatsBruno AlbatsDēls17.08.190805.05.1995
        4Berta AlbatsBerta AlbatsSieva30.12.187908.04.1963
        5Jānis BēķisJānis BēķisSievas/vīra tēvs24.03.184729.11.1937
        6
        Marija BēķisSievas/vīra māte
        7
        Elizabete AlbataVedekla11.12.191400.00.1994
        8Austra AlbatsAustra AlbatsVedekla00.00.191100.00.1998
        9
        Austra MikoliņaSvaine00.00.1892
        10
        Artūrs BēķisSvainis
        11
        Kārlis BēķisSvainis00.00.188100.00.1946
        12
        Andrejs AlbatsMazdēls00.00.194017.11.2021
        13Laila KoblereLaila KoblereMazmeita05.11.194311.08.1993

        14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija

        Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.

        Pievieno atmiņas

        Birkas