Kārlis Mikoliņš uz Sibīriju tika deportēts 13 gadu vecumā. Viņš Sibīrijas nometinājuma pēdējos gados sāka strādāt par zootehniķi vietējā kolhozā. Pēc atgriešanās Latvijā, Kārlis iestājās jaunizveidotajā Vietalvas sovhozā (mazie, dzīvot nespējīgie kolhozi tika likvidēti un apvienoti sovhozos - tāda bija Hruščova agrārā politika). Sovhoza direktors Ungurs - jauns, spējīgs un enerģisks vadītājs, droši vien saskatīja jaunā lauku brigādes strādnieka - Kārļa Mikoliņa lauksaimniecisko ķērienu un iecēla viņu par iecirkņa priekšnieku, pa ziemu sūtot dažādos kursos, lai apgūtu arī lauksaimniecības teoriju. Kad Unguru pārcēla citā darbā, sovhoza vadībā viens pēc otra bija vairāki krievi, kuri tikai pildīja no augšas dotos rīkojumus. 1968. gadā K. Mikoliņš iestājās Odzienas kolhozā un nostrādāja tajā līdz vispārējai saimniecību privatizācijai atjaunotajā Latvijas Republikā.

          Kārlis kopā ar sievu Rutu ir izaudzinājuši trīs meitas, kurām, savukārt, kopā ir trīs dēli un divas meitas.

Avots: http://arutins-vietalva.blogspot.com