Alfrēds Andersons

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
07.04.1879
Miršanas datums:
13.02.1937
Apglabāšanas datums:
16.02.1937
Mūža garums:
57
Dienas kopš dzimšanas:
52953
Gadi kopš dzimšanas:
144
Dienas kopš miršanas:
31821
Gadi kopš miršanas:
87
Papildu vārdi:
Alfreds Andersons, pseid. Andrass
Kategorijas:
Ierēdnis (-e), Inženieris, Masons, Pedagogs, skolotājs, Politiķis, Rakstnieks, Sabiedrisks darbinieks, Tulkotājs, Uzņēmējs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Rīgā savā dzīvoklī Hanzas ielā 2a miris pazīstamais sabiedriskais darbinieks, skolotājs un bijušais Rīgas pilsētas galva Alfrēds Andersons. Priekš nedēļas viņš saaukstējies, saslimis ar plaušu karsoni, un tas viņu novedis nāvē.


Andersons dzimis Duntes muižā, beidzis Rīgas pilsētas reālskolu un Rīgas politehnisko institūtu, iegūdams inženiera grādu. Pēc tam strādājis kā skolotājs, vēlāk arī kā Olava komercskolas direktors. 1920. g. Andersons kļuva Rīgas pilsētas izglītības nodaļas vadītājs, bet pēc gada viņu ievēlēja par pilsētas galvu. Šo amatu viņš izpildīja 1921.-1928.gadam  Pēc tam vairākus gadus vadīja Rīgas pils. komercskolu. Brīvības pieminekļa komitejā viņš bija tehniskās komisijas priekšsēdētājs. Andersons darbojās arī rakstniecībā (ar pseidonīmu Andrass). Viņš sarakstīja drāmu “Ķēniņš Dāvids", kas 1933. g. izrādīta Nācionālā teātrī. tulkojis Riharda Vāgnera operas.

Viļa Olava draugs un centienu biedrs.

Rīgas brīvmūrnieku ložas „Jāņuguns” oratora vietnieks, brāļa ievedēja vietnieks (1927-1937).

Viņa laikā visvairāk uzmanības tika veltīts kara postījumu likvidēšanai un pilsētas sociālai attīstībai.

A. Andersona laikā paveiktais:

  • uzcelta tuberkulozes sanatorija Biķerniekos.
  • uzceltas vairākas pamatskolas un pirtis strādnieku rajonos — Bolderājā, Čiekurkalnā, Iļģuciemā, Vecmīlgrāvī.
  • uzcelta blokmāja Ausekļa ielā 3 ar bērnudārzu un bibliotēku.
  • celts Centrālais tirgus.
  • izveidota Misiņa bibliotēka.

Bijis arī

  • Latvijas preses biedrības biedrs,
  • Tvaikoņu „Krīvs”, „Kangars”, „Kalpaks” un „Kaupo” rēderējas valdes loceklis,
  •  Brīvības pieminekļa komitejas prezidija loceklis,
  •  Brīvības pieminekļa komitejas tehniskās komisijas priekšsēdētājs.  

A. Andersonu apbedīja 16. februārī Meža kapos.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Juris AndersonsDēls19.01.191001.02.1972
        2
        Anna MiķelsoneMeita
        3Zelma MauriņaZelma MauriņaMāsa00.00.188724.05.1964
        4Erna AndersoneErna AndersoneMāsa17.03.189220.07.1980
        5Aina MeierovicaAina MeierovicaBrāļa/māsas meita22.09.192025.05.1995
        6Rūdolfs MiķelsonsRūdolfs MiķelsonsZnots11.08.190523.11.1993
        7Vera AndersoneVera AndersoneVedekla23.02.191719.09.2007
        8Emīls MauriņšEmīls MauriņšSvainis09.09.188818.08.1965
        9Teodors ReitersTeodors ReitersSvainis23.03.188414.12.1956

        17.11.1924 | Dibināta brīvmūrnieku Rīgas loža "Jāņuguns"

        Rīgas loža "Jāņuguns" (vācu: Johannisfeuer) bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara. Ložu pēc latviešu kuģu kapteiņa Mārtiņa Sniķera ierosmes 1924. gada 17. novembrī nodibināja Rīgā dzīvojošie brīvmūrnieki, kas pēc pasaules kara bija palikuši Latvijā. Dibinātāji pārsvarā bija vācu militārās ložas "Hanziešu uzticība" (Hanseatentreue) brāļi. Loža sākumā strādājusi Anglikāņu ielā 5, Rīgas Tirgotāju apvienības nama lielajā zālē, vēlāk Lielās ģildes namā. Ložas brāļu vairākumu veidoja bijušie Lielās ģildes un Sv. Jāņa (Mazās) ģildes locekļi, kā arī Melngalvju brālības locekļi, kuģu kapteiņi un fabriku īpašnieki.

        Pievieno atmiņas

        Birkas