Dziedātāja (alts) Erna Andersone, dzim. 1892. g. 17. martā. Muzikālo izglītību baudījusi Rīgas Ķeiz. mūzikas skolā. Vēlāk mācās Pēterpils konservatorijā pie prof. Gladkajas un Marijas operas primadonnas Boļskas. No 1922.—23. g. papildinās pie Zavilovska Berlīnē un Kristmanes Nicā. Mūzikālo karjeru sāk Rīgā, kā pianiste un kā dziedātāja Nac. operā. Pirmos muzikālos ierosinājumus guvusi no dziedātāja Jāņa Zālīša. Muzikāli bijuši arī brālis un māte, kas iejūsminājuši uz dziesmām. Repertuārā: Polina (Pīķa dāmā), Venus (Tanheizerā), Amneris (Aīdā), Ortrūda (Loengrinā), Magdalēna (Meistardziedoņos) u.c. (Latvju skaņu makslinieku portrejas, 1930)

---

Kad iepriekšējā svētdiena no dziedones Ernas Reiteres šķiramies, nevienam prātā neienāca, ka tā būs masu pēdējā tikšanās. Viņa neslimoja, bet savas vecumdienas vadīja viena savā dzīvoklīti, kur lielais karstums viņu pieveica nakti no 20. uz 21. jūliju. Viņa nomira 92 gadu un 4 mēnešu vecumā. E. Reitere dzimusi Duntes pagasta Jostos. Vecākais brālis Alfrēds Andersons, inženieris, literāts un skolotājs, bija arī Rīgas pilsētas galva laikā no 1921. līdz 1928. g. Viss Ernas Reiteres mūžs bija veltīts mākslai. Vidusskolu beigusi, viņa iestājas Sam ona fon Hemmelstjerna Ķeizariskā mūzikas skolā, kur viņas mūzikas skolotāja bija pianiste Mihailovska, kas bija labi pazīstamā poļu pianista Slivinska skolniece. Turpat viņa beidza arī mūzikas teorijas priekšmetus. Paralēli mūzikas studijām viņa strādāja par vācu valodas skolotāju Sērmūkša ģimnāzijā. Viņas muzikalitāti un labo balsi prata novērtēt tolaik topošie mūziķi, kā komponists Jānis Zālītis, diriģents Teodors Reiters u.c. Paklausīdama komponista Jāņa Zālīša ieteikumam, viņa 1913. g. aizbrauca uz Pēterpili, lai mūzikas studijas turpinātu pie Pēterpils konservatorijas profesoriem: klavieres pie prof. Nikolajeva un dziedāšanu pie prof. Glodkajas. Vēlāk viņa mācījās pie Marijas operas solistes Boļskas. Ar lielu intensitāti mūzikas studijās dziedātājai Pēterpili pagāja seši gadi. Kad dibināja Latvijas Nacionālo operu, Ernu Andersoni angažēja par operas solisti. Līdz ar visu jaunangažēto personālu viņa atgriezās Rīgā un operā darbu iesāka 1919. /20. g. sezonā. Tanī laikā Erna Andersone apprecējās ar Nacionālās operas diriģentu Teodoru Reiteru. Pēc dažiem laulībā nodzīvotiem gadiem viņi izšķīrās. Kā operas soliste viņa dziedājusi visās tanī laikā uzvestajās operās: P. Čaikovska Piķa dāma — Polīna, Vāgnera Tanheizerā — Vēnuss, Verdi Aīdā - Amnerisa, Vāgnera Loengrīnā — Ortrude un Meistardziedoņos — Magdalēna, Bizē Karmenā — Karmena u.c. Viņas mīļākas lomas bijušas Vēnuss, Karmena un Amnerisa. Vasaras brīvlaikos viņa vienmēr braukusi uz ārzemēm — Itāliju. Franciju, Vāciju, lai papildinātos un savas lomas bagātinātu pie ārzemju profesoriem. Tad viņa saslimusi ar tīfu un pēc tam aizgāja no operas un nodevās savai otrai profesijai — klavieru spēles pedagoģijai, to turpinādama arī bēgļu gaitās Vācijā un pēc tam Amerikā — Filadelfijā. Jau no sākuma gadiem pie viņas mācījās arī daudzi Filadelfijas latviešu skolas skolēni. Līdz pat 1975. g. katru gadu skola rīkoja viņas skolēnu mūzikas pēcpusdienu. Tad Erna Reitere savu rosīgo darbību pārtrauca 87 g. vecumā un atlikušo mūža daļu vadīja viena ar dažiem draugiem atmiņtās par savu mākslai veltīto mūžu. Pie aizgājējas pelnu urnas svētbrīdis notika Sv. Jāņa draudzes dievnamā 25. jūlijā, ko vadīja draudzes mācītājs M. Ķirsons. Aizgājēja atdusas Rock Creek kapsētas latviešu nodalījuma Vašingtonā. (Laiks, 02.08.1980)