Jurijus Andropovas

Pridėti į asmens nuotrauką!
Gimęs:
15.06.1914
Mires:
09.02.1984
Gyvenimo trukmė:
69
PERSON_DAYS_FROM_BIRTH:
40119
PERSON_YEARS_FROM_BIRTH:
109
PERSON_DAYS_FROM_DEATH:
14677
PERSON_YEARS_FROM_DEATH:
40
Mergelė (kitas) šeimos:
Юрий Владимирович Андропов
Be žodžių:
Juri Andropow, Yuri Andropov, Jurijs Andropovs, Юрий Андропов, Могикан, Yuri Vladimirovich Andropov, Юрий Владимирович Андропов, Ю́рий Влади́мирович Андро́пов, Juri Wladimirowitsch Andr
Kategorijas:
, KGB, Valstybės ir komunistų partijos lyderis
Pilietybė:
 rusijos
Kapinės:
Kremlin Wall Necropolis

Jurijus Andropovas (rus. Юрий Владимирович Андропов; 1914 m. birželio 15 d. – 1984 m. vasario 9 d.) – Tarybų Sąjungos valstybės veikėjas, armijos generolas, generalinis sekretorius (nuo 1982 m. lapkričio).

Andropov on Lubyanka.jpg

Gimė Nagutskoje (Stavropolio gub.), geležinkelio valdininko šeimoje. Andropovo tėvas Vladimir Konstantinovič Andropov ir motina Jevgenia Fainštein buvo žydai. Jis 1930 m. įstojo įkomjaunimą.

1939 m. baigė aukštąją partinę mokyklą, 1940–1944 m. buvo Karelijos komjaunimo Centrinio Komiteto I sekretorius, 1947–1951 Karelijos KP CK II sekretorius. Antrojo pasaulinio karo metu dalyvavo partizaniniame judėjime, 1951 metais persikėlė į Maskvą, kur pradėjo dirbtivisasąjunginės komunistų partijos (VKP) CK. Po Stalino mirties išsiųstas į Vengriją, kur 1954–1957 metais dirbo pasiuntiniu, buvo vienas pagrindinių 1956 metų Tarybinės kariuomenės intervencijos Vengrijos revoliucijos metu organizatorių. Jis taip pat vienas svarbiausių 1968 m.Čekoslovakijos kruvinos revoliucijos organizatorių. 1979 metais J. Andropovas pasisakė už TSRS armijos intervenciją į Afganistaną.

1962–1967, 1982 m. gegužę – lapkritį TSKP CK sekretorius, KGB pirmininkas 1967–1982metais, nuo 1973 m. politinio biuro narys. Dar prieš tapdamas generaliniu sekretoriumi, buvo vienas įtakingiausių TSKP CK politinio biuro narių, faktiškai valdžiusių šalį paskutiniais Brežnevo valdymo metais.

Gyvenimo pabaigoje 

Trumpo Andropovo valdymo laikotarpiu bandyta pagerinti ekonominę situaciją bei sumažinti korupciją, suorganizavo antialkoholinę kampaniją, mėgino gerinti darbo discipliną. Užsienio politikoje pokyčių beveik nebuvo.

1984 m. vasario 9 d. sutrikus inkstų veiklai J. Andropovas mirė.

Šaltiniai: wikipedia.org, news.lv

Vietos

Vaizdai Pavadinimas Santykių tipas Nuo Į Aprašymas Kalbos
1Bocharov Ruchey - is the summer residence of the President of RussiaBocharov Ruchey - is the summer residence of the President of Russiaen, ru

    loading...

        Saitai

        Santykių vardasSantykių tipasGimęsMiresAprašymas
        1Владимир   АндроповВладимир АндроповSūnus00.00.194004.06.1975
        2Igor  AndropowIgor AndropowSūnus18.08.194113.06.2006
        3
        Нина ЕнгалычеваŽmona00.00.191500.00.1994
        4
        Татьяна АндроповаŽmona00.00.191700.00.1991

        05.02.1901 | Feinkostladen Jelissejew (Moskau)

        Pridėti atminties

        20.12.1917 | Extraordinary Commission of Russia. Cheka

        Pridėti atminties

        13.03.1954 | PSRS APP Dekrēts par PSRS Ministru padomei pakļautas Valsts Drošības Komitejas izveidošanu

        PSRS Augstākās Padomes prezidija lēmums

        Pridėti atminties

        14.02.1956 | XX съезд КПСС - осуждение культа личности Сталина

        Pridėti atminties

        17.10.1961 | The 22nd Congress of the Communist Party of the Soviet Union

        Pridėti atminties

        08.04.1966 | Leonīds Brežņevs tiek ievēlēts par PSKP ģenerālsekretāru

        Pridėti atminties

        16.01.1969 | Protestējot pret Varšavas bloka valstu bruņotu iebrukumu Čehoslovākijā, pašsadedzinās Jans Palahs

        Prāgas pavasaris bija liberalizācijas periods Čehoslovākijas Sociālistiskajā republikā, kas sākās 1968. gada 5. janvārī, kad Aleksandrs Dubčeks tika ievēlēts par Komunistiskās partijas vadītāju, un beidzās 1968. gada 20. augustā, kad PSRS vadītā Varšavas pakta bruņotie spēki iebruka valstī.

        Pridėti atminties

        22.01.1969 | Brezhnev assassination attempt

        Pridėti atminties

        13.03.1970 | Operācija "Arhīvs" - Andropova pavēle par Hitlera, Braunas un Gēbelsa mirstīgo atlieku iznīcināšanu

        Pridėti atminties

        04.04.1970 | Netālu no Magdeburgas VDK virsnieki sadedzina Hitlera mirstīgās atliekas un pelnus izkaisa upē

        Pridėti atminties

        07.01.1974 | Меховое дело в СССР

        Pridėti atminties

        29.07.1974 | PSRS VDK dibina speciālo uzdevumu vienību "Alfa"

        Pridėti atminties

        17.09.1978 | Četru ģenerālsekretāru tikšanās

        Pridėti atminties

        27.12.1979 | Operation Storm-333

        Pridėti atminties

        26.12.1980 | Убийство на «Ждановской»

        Pridėti atminties

        11.02.1982 | Начало дела о Кремлевской коррупции

        Pridėti atminties

        28.06.1982 | Сочинско-краснодарское или «Медуновское дело»

        Pridėti atminties

        20.10.1982 | Luzhniki disaster

        Pridėti atminties

        15.11.1982 | Ilggadīgā PSRS Kompartijas vadītāja L. Brežņeva bēres

        Pridėti atminties

        26.12.1982 | Time Magazine pirmo reizi nomināciju "Man of the Year" (gada cilvēks) piešķīra personālajam datoram

        ASV žurnāls Time Magazine pirmo reizi nomināciju "Man of the Year" (gada cilvēks) piešķīra nevis dzīvam cilvēkam, bet gan personālajam datoram

        Pridėti atminties

        23.03.1983 | ASV paziņo par Stratēģiskās aizsardzības iniciatīvu

        Pridėti atminties

        16.06.1983 | Jurijs Andropovs kļuva par PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāju

        Pridėti atminties

        26.09.1983 | Pulkvedis S. Petrovs novērš kodolkaru, kad PSRS datorsistēma kļūdaini ziņo par ASV uzbrukumu

        Pridėti atminties

        13.02.1984 | Konstantin Czernienko został wybrany sekretarzem generalnym KC KPZR.

        Pridėti atminties

        11.03.1985 | Mikhail Gorbachev was appointed General Secretary of the Soviet Communist Party; leader of the Soviet Union.

        Pridėti atminties

        15.02.1989 | Withdrawal of Soviet occupation forces from Afganistan finished

        After ten years of Soviet war in Afganistan, withdrawal of Soviet forces was finished. Soviets lost 14,453 soldiers killed, 53,753 Wounded 265 Missing in this war. Afgan loses solders ~18,000(soviet side), 75,000-90,000 (mojahedin side). Civilians - 850,000–1,500,000 killed, 5 million refugees outside of Afghanistan, 2 million internally displaced persons. Around 3 million Afghans wounded (mostly civilians)

        Pridėti atminties

        01.02.2011 | Десталинизации россиского общества Караганова

        Pridėti atminties

        Žymos