Ojārs Ēriks Kalniņš

Lisa foto
Sünniaeg:
22.10.1949
Surma aeg:
14.10.2021
Elu pikkus:
71
Days since birth:
27188
Years since birth:
74
Days since death:
898
Years since death:
2
Teised nimed, pseudonüümid:
Ояр Эрик Калниньш, Ояр Эрiк Калниньш
Kategooriad:
, , Diplomaat, Liige õpilase ettevõtte, Luuletaja, Parlamendiliikme Läti Vabariigi, Poliitik, Tõlkija
Kodakondsus:
 lett
Kalmistu:
Cimetière de la Forêt (Riga)

Ojārs Ēriks Kalniņš; 22. Oktober 1949, München - 14. Oktober 2021, Riga) - lettischer Diplomat und Politiker, ehemals amerikanische Persönlichkeit des öffentlichen Lebens.

Ojārs Ēriks Kalniņš ist der Sohn von Flüchtlingen aus Lettland. Herausragender lettischer Politiker und Diplomat. Mitglied der Saeima von Lettland.

1951 landete er mit seiner Familie in den USA. Abschluss an der Roosevelt University in Chicago (1972) mit einem Bachelor of Philosophy.

Bis 1984 arbeitete er in der Werbung. Bevor er nach Lettland zog, war er Aktivist des Amerikanischen Lettenverbandes und des Weltverbandes der Freien Letten.

1993-1999 - Botschafter Lettlands in den USA; 1999—2010 - Direktor des Instituts von Lettland. Mitglied der Saeima von Lettland bei mehreren Einberufungen (von 2010 bis zu seinem Lebensende). Mitglied der Einheitspartei.

Ausgezeichnet mit dem Orden der Drei Sterne, 3. Grad (1998).

Allikad: wikipedia.org

Kohad

Images Pealkiri Suhete liik Pärit Kuni Kirjeldus Keeled
1Dzintari Concert Hall, JūrmalaDzintari Concert Hall, Jūrmalaen, lv, ru

    loading...

        Suhted

        Seotud osapoole nimiSuhete liikSünniaegSurma aegKirjeldus
        1Ādolfs FerliņšĀdolfs FerliņšÄi29.10.191107.10.1997
        2Ērika FerliņaĒrika FerliņaÄmm08.09.191202.01.1960

        15.09.1986 | Čatokvas konference Jūrmalā

        Lisa mälestusi

        10.07.1988 | Nodibināta Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība (LNNK)

        Lisa mälestusi

        04.05.1990 | Restoration of Independence of the Republic of Latvia

        Lisa mälestusi

        02.09.1991 | ASV atzīst Latvijas neatkarību no PSRS

        ASV nekad nebija atzinusi Latvijas okupāciju. PSRS sabrūkot, Latvijas Republikas Augstākā padome (ievēlēta pēc PSRS normatīvā regulējuma, piedaloties ne-Latvijas pilsoņiem) paziņoja par savas neatkarības atjaunošanu, taču vienlaikus neveica nedz okupācijas nomenklatūras lustrāciju, nedz seku likvidāciju. Līdz ar to jebkurai demokrātiskai valstij varēja rasties jautājumi par šādas Latvijas Republikas valdības leģitimitāti (ciktāl tā bija tiešām neatkarīgas valsts vai vienkārši Krievijas izveidota marionešu valdība). 1991.gada 2.septembrī prezidents Džordžs Bušs pasludina, ka ASV atzīst Latvijas neatkarību no PSRS

        Lisa mälestusi

        31.08.1994 | 50 gadus pēc padomju okupācijas Latvijā tiek paziņots par Krievijas armijas izvešanu

        1990. gadā pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas Latvijas Republikas Augstākā Padome aicināja PSRS prezidentu M.Gorbačovu un PSRS AP sākt sarunas par PSRS bruņoto spēku izvešanu no Latvijas. Pēc PSRS sabrukuma tās armiju pārņēma faktiskā PSRS pārvaldītāja- Krievija.

        Lisa mälestusi

        04.05.1995 | Tiek uzspridzināts PSRS militārās okupācijas simbols- Skrundas lokators

        Lisa mälestusi

        23.10.1999 | Pēc 59 okupācijas gadiem Krievijas armija beidzot pamet pēdējo militāro bāzi Latvijā

        Lisa mälestusi

        07.11.2000 | ASV 43. Prezidenta amatā tiek ievēlēts Džordžs Volkers Bušs

        Lisa mälestusi

        26.02.2004 | Saeima galīgajā lasījumā pieņem Ziemeļatlantijas līgumu, kas paredz Latvijas pievienošanos NATO

        Lisa mälestusi

        29.03.2004 | Latvija pievienojas NATO

        Svinīgajā ceremonijā Vašingtonā, LR Ministru prezidents Indulis Emsis iesniedza ASV valsts sekretāram Kolinam Pauelam Ziemeļatlantijas līguma pievienošanās instrumentu. Līdz ar to noslēdzies Latvijas pievienošanās NATO juridiskais process un Latvija kļuvusi par pilntiesīgu NATO dalībvalsti.

        Lisa mälestusi

        06.09.2008 | Dibināta partija “Sabiedrība citai politikai”

        Lisa mälestusi

        02.10.2010 | Notiek Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanas

        Lisa mälestusi

        02.06.2011 | Latvijas Republikas 10. prezidents. Tiek ievēlēts Andris Bērziņš

        Lisa mälestusi

        04.10.2014 | Latvijas Republikas 12. Saeimas vēlēšanas

        Lisa mälestusi

        05.11.2014 | 12.Saeima apstiprina 38. Ministru kabineta sastāvu Laimdotas Straujumas vadībā

        Lisa mälestusi

        11.02.2016 | Saeima apstiprina Māra Kučinska valdību - Latvijas Republikas 39. Ministru Kabinets

        Lisa mälestusi

        20.11.2016 | Andris Pauls-Pāvuls: Vai Latvija var novērst Trešo pasaules karu?

        -

        Lisa mälestusi

        02.02.2017 | Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, lai mazinātu spriedzi reģionā, Baltijas valstīs tiek izvietotas dažādu NATO valstu karaspēka vienības

        Lisa mälestusi

        07.08.2018 | 13.Saeimas kandidāti un viņu priekšsacīkstes

        Lisa mälestusi

        06.10.2018 | 13.Saeimas vēlēšanas

        Lisa mälestusi

        06.11.2018 | 13.Saeimas deputāti sanāk uz pirmo sēdi

        Lisa mälestusi

        20.11.2018 | Ievēlēti desmit no 16 Saeimas komisiju priekšsēdētājiem

        Lisa mälestusi

        23.01.2019 | Apstiprināts LR 40.ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un viņa vadītais ministru kabinets

        Lisa mälestusi

        25.05.2019 | Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas

        Lisa mälestusi

        29.05.2019 | Par Latvijas Valsts prezidentu ievēlēts Egils Levits

        Lisa mälestusi

        08.07.2019 | Egils Levits stājas Latvijas Republikas prezidenta amatā

        Levits ir sestā persona Valsts prezidenta amatā kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un desmitā persona kopš Latvijas valsts dibināšanas, ja par Valsts prezidentu skaita arī K. Ulmani (kurš gan amatā netika iecelts ar Saeimas balsojumu) J. Čakste, G. Ulmanis, V. Vīķe - Freiberga Valsts prezidenta amatā tika ievēlēti atkārtoti (pavadīja divus termiņus). 1973. gadā absolvēja Minsteres Latviešu ģimnāziju mēģināja studēt ķīmiju 1975. gadā uzņemts latviešu studentu korporācijā Fraternitas Lataviensis 1986. gadā kā diplomēts politologs beidza Hamburgas Universitātes Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes Politikas nodaļu kopš 1980.gadu beigām iesaistījās Latvijas politikā. piedalījies Latvijas Neatkarības deklarācijas sastādīšanā Iesaistījās nevalstiskajā organizācijā „Klubs 21” 1993. Ievēlēts 5. Saeimā no Latvijas Ceļa saraksta no 1993. līdz 1994. gadam No 1993. līdz 1994. gadam Valda Birkava valdībā Levits ieņēma tieslietu ministra un Ministru prezidenta biedra amatus. No 1994. līdz 1995. gadam bija Latvijas vēstnieks Austrijā, Ungārijā, Šveicē. 1995.gadā ievēlēts par Latvijas pārstāvi ECT. No 2004.gada Latvijas pārstāvis Eiropas Kopienu Tiesā / ES Tiesā, kur pilnvaras beigsies 2024.gadā. Levita vadītā komisija nāca klajā ar piedāvājumu par Satversmes preambulu. Pēdējos četros gados iesaistījās un komentēja aktualitātes Latvijā, arī bēgļu uzņemšanu un Stambulas konvenciju. 2016.gadā starp labāk apmaksātajām ES amatpersonām. 2018.gadā - "Gada Eiropas cilvēks Latvijā". Vairākkārt minēts kā potenciālais kandidāts Valsts prezidenta amatam; 2015.gadā - pieteiks oficiāli. 2019. gadā ievēlēts Valsts prezidenta amatā, Saeimai par to pirmoreiz balsojot atklātā balsojumā.

        Lisa mälestusi

        12.07.2023 | Baiba Rudevska: Stambulas konvencija

        Atrunas, deklarācijas un Satversmes tiesas spriedums kā juridisks brāķis.

        Lisa mälestusi

        Sildid