Dzimis Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā. Mācījies vietējā tautskolā un pēc tam Pēterpils garīgajā seminārā.Piedalījies Pirmajā pasaules karā, kopš 1917. gada dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā.

Ievēlēts Latgales Zemes padomē. Pārstāvējis Latgali Latviešu Pagaidu Nacionālajā padomē, vēlāk Tautas padomē, kur Kambala tika ievēlēts par sekretāru. 

Vienīgais no Latgales piedalījies Latvijas Republikas proklamēšanas aktā Tautas padomē 1918. gada 18. novembrī.

 Ievēlēts Satversmes sapulcē (1920—1922) no Latgales Zemnieku partijas. Iebalsots par priekšsēdētāja biedru, vadījis latgaliešu frakciju.

Pēc tam darbojies kā finanšu darbinieks.

No 1925. līdz 1926. gadam bija Rēzeknes akciju bankas dibinātājs un direktors-rīkotājs,

no 1926. līdz 1936. gada Latvijas Bankas valdes loceklis, bet pēc tam līdz 1940. gadam Kambala bija viens no trim bankas direktoriem.

Paralēli sabiedriskajai un politiskajai darbībai bijis aktīvs publicists. Rakstījis laikrakstiem "Zemnīka Ziņas" un "Latgolas Vōrds".

1920. gadā dibinājis un līdz novembrim vadījis laikrakstu "Latgalīts".

Publicējies arī ar pseidonīmu Bute. 

1918. gadā iznāca viņa darbs "Atskats par latgaliešu pareizrakstības apspriedi", 1921. un 1922. gadā — "Latvīšu volūdas gramatika", kas bija domāts latgaliešiem.

Miris 1941. gada decembrī Rīgā. Apglabāts Rīgas svētā Miķeļa kapos