Jānis Buševics
Jānis Buševics
- Дата рождения:
- 10.01.1875
- Дата смерти:
- 00.05.1941
- Продолжительность жизни:
- 66
- Дней с рождения:
- 54784
- Годы с рождения:
- 149
- Дни после смерти:
- 30567
- Годы после смерти:
- 83
- Отчество:
- Kristaps
- Дополнительные имена:
- Skabarga, Žanis
- Категории:
- Агроном, Коммунист, Общественный деятель, Революционер
- Национальность:
- латыш
- Кладбище:
- Указать кладбище
Sociāldemokrāts, pēc izglītības- agronoms. Kopā ar brāļiem Ansi un Ernestu- aktīvs 1905. gada revolūcijas dalībnieks
Mācījies Talsu apriņķa skolā
Ar 1902. g. pulciņu darbība Latvijā gāja plašumā un dabīgi saauga kopējā organizācijā Vadošie biedri: Jānis Ozols (bij. valsts domnieks), brāļi Ansis un Žanis Buševici, Vilis Dermanis, Rikveilis, Zutis u. c. nodibina 1902. g. aprilī „Baltijas latviešu socialdemokratisko organizaciju“, kas uzņēmās vadīt strādnieku kustību Latvijā.
Ances soclaldemokrātu partijas nodaļas preekšsēdetajs
1934. gadā. pēc K. Ulmaņa apvērsuma uz laiku kopā ar brāli ievietots Liepājas "koncentrācijas nometnē".
1940.gadā pēc Latvijas okupācijas, iesaistījies okupācijas politikas veidošanā Venstpils novadā.
Miris 1941. gada maijā, Ances pagastā
Нет привязок к месту
Связи
| Имя | Родство | Описание | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Kārlis Buševics | Брат | ||
| 2 | Ernests Buševics | Брат | ||
| 3 |  | Ансис Бушевиц | Брат | |
| 4 | Ansis Eduards Buševics | Племянник | ||
| 5 |  | Ernests Viktors Buševics | Племянник |
13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija
Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.
13.12.1905 | 1905. gads. Bruņotā sacelšanās Tukumā
15.05.1934 | Kārļa Ulmaņa valsts apvērsums Latvijā
17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība
16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.