Vija Artmane
- Data urodzenia:
- 21.08.1929
- Data śmierci:
- 11.10.2008
- Długość życia:
- 79
- Days since birth:
- 34576
- Years since birth:
- 94
- Dni od śmierci:
- 5669
- Lata od śmierci:
- 15
- Inne imiona lub nazwisko panieńskie:
- Vija Alīda Artmane
- Inne nazwiska/pseudonimy:
- Вия Артмане, Вия Фрицевна Артмане
- Kategorie:
- , Laureat nagrody państwowej, aktor, artysta ludowy ZSRR, członek parlamentu, działacz komunistyczny i państwowy, działacz społeczny, polityk, poseł
- Narodowość:
- łotewska
- Cmentarz:
- Cmentarz Pokrowski w Rydze
Alida Vija Artmane (ur. 21 sierpnia 1929, zm. 11 października 2008) – łotewska aktorkateatralna i filmowa.
Życiorys
Alida Vija Artmane urodziła się w czasach, kiedy Łotwa była suwerennym państwem. Jej ojciec Franz Artmann był niemieckiego pochodzenia, zginął tragicznie w wypadku w wieku 19 lat, zaledwie cztery miesiące przed jej urodzinami. Matka Anna Zaborowska była z pochodzenia Polką.
Po wojnie Artmane przeniosła się do Rygi i zaczęła studiować na tamtejszym uniwersytecie.
W teatrze w Rydze grała role w dramatach Williama Shakespeare'a, m.in. Julię w Romeo i Julii (1953), Ofelię w Hamlecie, oraz w adaptacjach Lwa Tołstoja, takich jak Wojna i pokój, Anna Karenina i innych.
Vija Artmane uznawana była za jedną z czołowych postaci łotewskiej kultury. W okresie radzieckiej kontroli Artmane brała czynny udział w ruchu dla zachowania i wspierania łotewskiego dziedzictwa narodowego, korzystała z języka łotewskiego w literaturze i sztuce, jak również w życiu codziennym.
W 1999 otrzymała łotewską nagrodę od Ministerstwa Kultury za swój wkład dla sztuki, teatru i kina.
Artmane była żoną aktora Artura Dimitresa. Mieli dwójkę dzieci, syna i córkę.
Bibliografia
- Galina Dołmatowska, Irina Szyłowa, Sylwetki radzieckiego ekranu, przeł. z ros. Marek Dzierwajłło, Wydawnictwo Progress, Moskwa 1980, s. 382-391.
Źródło informacji: wikipedia.org
Miejsca
Zdjęcia | Nazwa miejsca | Rodzaj relacji | Aktywne od: | Aktywne do: | Opis | Język | |
---|---|---|---|---|---|---|---|
1 | Rīgas Kinostudija | praca | lv | ||||
2 | Dzintari Concert Hall, Jūrmala | en, lv, ru |
Związki
Imię | Rodzaj relacji | Opis | ||
---|---|---|---|---|
1 | Fricis Arnolds Artmanis | Ojciec | ||
2 | Anna Regīna Artmane | Matka | ||
3 | Artūrs Dimiters | Mąż | ||
4 | Pēteris Zaborskis | Wujek | ||
5 | Valentīns Zaborskis | Wujek | ||
6 | Stefans Zaborskis | Wujek | ||
7 | Berta Ede Užāne | Teściowa | ||
8 | Edgars Dimiters | Szwagier | ||
9 | Juris Zaborskis | Dziadek | ||
10 | Ansis Artmanis | Dziadek | ||
11 | Lība Zaborskis | Babcia | ||
12 | Karlīne Artmanis | Babcia | ||
13 | Евгений Матвеев | Partner, Przyjaciel, Kolega/koleżanka | ||
14 | Skaidrīte Dimitere | Daleki krewny | ||
15 | Aija Baumane | Przyjaciel | ||
16 | Fricis Rūmnieks | Przyjaciel | ||
17 | Uldis Žagata | Kolega szkolny | ||
18 | Āris Rozentāls | Kolega/koleżanka | ||
19 | Bruno O'Ya | Kolega/koleżanka | ||
20 | Margerš Zariņš | Kolega/koleżanka | ||
21 | Nikolajs Mūrnieks | Kolega/koleżanka | ||
22 | Maija Spera | Kolega/koleżanka | ||
23 | Юрий Каморный | Kolega/koleżanka | ||
24 | Donatas Banionis | Kolega/koleżanka | ||
25 | Pavelas Armandas | Kolega/koleżanka | ||
26 | Algimantas Masiulis | Kolega/koleżanka | ||
27 | Eugenija Šulgaitė | Kolega/koleżanka | ||
28 | Zigrida Stungure | Kolega/koleżanka | ||
29 | Ērika Ferda | Kolega/koleżanka | ||
30 | Aloizs Brenčs | Kolega/koleżanka | ||
31 | Laimonas Noreika | Kolega/koleżanka | ||
32 | Harijs Kukels | Kolega/koleżanka | ||
33 | Helga Dancberga | Kolega/koleżanka | ||
34 | Rimma Markova | Kolega/koleżanka | ||
35 | Uldis Pūcītis | Kolega/koleżanka | ||
36 | Felicita Ertnere | Kolega/koleżanka | ||
37 | Ilga Vītola | Kolega/koleżanka | ||
38 | Gļebs Korotejevs | Kolega/koleżanka | ||
39 | Alfons Kalpaks | Kolega/koleżanka | ||
40 | Egons Maisaks | Kolega/koleżanka | ||
41 | Regina Zdanavičiūtė | Kolega/koleżanka | ||
42 | Antanas Schurna | Kolega/koleżanka | ||
43 | Mārtiņš Vērdiņš | Kolega/koleżanka | ||
44 | Lilita Berzinia | Kolega/koleżanka | ||
45 | Poļina Karpovska | Kolega/koleżanka | ||
46 | Uldis Vazdiks | Kolega/koleżanka | ||
47 | Boriss Praudiņš | Kolega/koleżanka | ||
48 | Biruta Baumane | Kolega/koleżanka | ||
49 | Andrejs Žagars | Kolega/koleżanka | ||
50 | Velta Līne | Kolega/koleżanka | ||
51 | Valentīns Skulme | Kolega/koleżanka, Kolega z klasy lub studiów | ||
52 | Valdemārs Zandbergs | Kolega/koleżanka | ||
53 | Gunārs Cilinskis | Kolega/koleżanka | ||
54 | Haralds Topsis | Kolega/koleżanka | ||
55 | Eduards Pāvuls | Kolega/koleżanka | ||
56 | Дмитрий Марьянов | Kolega/koleżanka | ||
57 | Leons Krivāns | Kolega/koleżanka | ||
58 | Elvīra Leimane | Kolega/koleżanka | ||
59 | Astrīda Kairiša | Kolega/koleżanka | ||
60 | Arnolds Milbrets | Kolega/koleżanka | ||
61 | Leonīds Leimanis | Kolega/koleżanka | ||
62 | Viktors Lorencs | Kolega/koleżanka | ||
63 | Виктор Георгиев | Kolega/koleżanka | ||
64 | Igor Ledogorov | Kolega/koleżanka | ||
65 | Mudīte Šneidere | Kolega/koleżanka | ||
66 | Arnis Līcītis | Kolega/koleżanka | ||
67 | Lilita Ozoliņa | Kolega/koleżanka | ||
68 | Harijs Liepiņš | Kolega/koleżanka | ||
69 | Regimantas Adomaitis | Kolega/koleżanka | ||
70 | Ausma Ziedone-Kantāne | Kolega/koleżanka | ||
71 | Romanas Apsitis | Kolega/koleżanka | ||
72 | Džemma Skulme | Znajomy | ||
73 | Борис Ноткин | Znajomy | ||
74 | Jekaterina Furzewa | Znajomy | ||
75 | Mihails Kublinskis | Znajomy | ||
76 | Emīls Jērcums | Nauczyciel | ||
77 | Eduards Smilgis | Nauczyciel | ||
78 | Zigrīda Lorence | Kolega z klasy lub studiów | ||
79 | Venta Vecumniece | Kolega z klasy lub studiów | ||
80 | Zigfrīds Kalniņš | Wyznawca tej samej idei | ||
81 | Jānis Elksnis | Wyznawca tej samej idei | ||
82 | Emīls Birģelis | Wyznawca tej samej idei |
30.11.1919 | Założono Łotewski Teatr Narodowy
Łotewski Teatr Narodowy (łot. Latvijas Nacionālais teātris) - teatr z siedzibą w Rydze na Łotwie, założony 30 listopada 1919. Jednym z inicjatorów jego powstania był Jānis Akurāters - łotewski pisarz, a później również przewodniczący Wydziału sztuki w Ministerstwie Edukacji.
19.11.1920 | Nodibināts Dailes Teātris
06.09.1936 | Nodibināts goda nosaukums - PSRS Tautas mākslinieks
07.08.1956 | Mākslas filma "Kā gulbji balti padebeši iet"
01.07.1966 | Nobody Wanted to Die
26.11.1967 | Strong with Spirit
19.02.1971 | Mākslas filma "Tauriņdeja"
05.05.1973 | Kinokomēdija "Dāvana vientuļai sievietei"
30.10.1977 | Dailes teātris pārceļas uz jauno ēku
16.10.1978 | Mākslas filmas "Teātris" pirmizrāde
02.07.1982 | Ilgais ceļš kāpās
01.06.1985 | Emil's Mischiefs
05.08.1985 | Aktieru Amtmaņu Dzimto māju-muzeja "Zvanītāju Buku" atklāšana
14.05.1986 | PSRS Kinematogrāfistu V Kongress un Jāņa Streiča runa
Kāds ļoti spilgts un revolucionārs notikums pirmsatmodas un arī Latvijas kino vēsturē - Jāņa Streiča drosmīgā runa PSRS Kinematogrāfistu savienības kongresā 1986. gadā, kas raksturo izcilo latviešu kinorežisoru kā lielisku oratoru ar prasmi ironizēt un improvizēt, taču vissvarīgāk – tas bija liels un nozīmīgs solis pretī pārmaiņām un mūsu visu brīvībai.