Džons Plantagenets, saukts Bezzemis, bija Anglijas karalis no 1199. līdz 1216. gadam.

Džona tituli:

• Akvitānijas hercogs (angl. Duke of Aquitaine, fr. Duc d'Aquitaine) - 1199.—1216. g.
• Normandijas hercogs (Duke of Normandy) - 1199.—1216. g.
• Īrijas lords (Lord of Ireland) - 1185.—1216. g.
• Anglijas karalis (King of England) - 1199.—1216. g.

Tronī kāpa pēc vecākā brāļa Ričarda I (Lauvassirds) nāves 1199. gadā.

1205. gadā sākās viņa konflikts ar pāvestu par kandidatūru uz Kenterberijas arhibīskapa vietu.

Strīdā zaudējis, viņš 1213. gadā bija spiests atzīt sevi par pāvesta vasali un sākt maksāt tam nodevas.

Džons visai neveiksmīgi karoja Francijas teritorijā un rezultātā Francijas karalis Filips II atņēma gandrīz visas Plantagenetu zemes Francijā (izņemot Bordo).

Lai izrautu valsti no panīkuma, Džons I ieplānoja vērienīgas valsts centralizācijas un sabiedrības modernizācijas reformas, ieceru ziņā krietni apsteidzot savu laiku (absolūtisms Eiropā izveidojās tikai XVII gs.).

Karaļa militāro un finansiālo vājumu izmantoja baroni un pilsētas, kas apvienojās, lai saglabātu veco feodālo kārtību un ierobežotu karaļa varu, nepieļaut valsts iejaukšanos aristokrātijas un pilsētu maģistrātu autonomijā.

Šo varas ierobežošanas meklējumu sākotnējais mērķis aprobežojās ar vēlmi atņemt karalim tiesības uzlikt jaunus nodokļus un piespiest to kompensēt baznīcas finansiālos zaudējumus (kas radušies konflikta laikā).

Kad situācija bija nonākusi līdz bruņotam konfliktam, karalis cenšoties no tā izvairīties  1215. gada 15. jūnijā parakstīja "Lielo brīvības hartu" (Magna Carta Libertatum), kas tiek uzskatīta par vienu no pirmajām "konstitūcijām" feodālajā Eiropā. Šī harta gan neregulēja visu kārtu attiecības, bet gan pamatā regulēja tikai karaļa un aristokrātijas tiesības. 

Baronu karš tomēr sākās. Karalis Džons pēc gada nomira, tā vietu ieņēma mazgadīgais Henrijs III, un hartas teksts vairākkārt tika mainīts.

Džons tiek raksturots, kā gudrs un uzņēmīgs, taču vienlaikus cietsirdīgs un viltīgs valdnieks, (pretstatā glorificētajam brālim Ričardam Lauvassirdij, kura biežās dalības krustakaros dēļ Anglija patiesībā tika novesta līdz ekonomiskam pagrimumam). Džona centieni absolutizēt varu valstī, tai skaitā pār aristokrātiju, radīja veselu folkloras žanru, no kuriem pazīstamākais ir stāsti par "labo laupītāju" Robinu Hudu- kādreizējo baronu, kura zemes sagrābis Džona iecelts cietsirdīgs vietvaldis. Tāpat pazīstams kā visai "mazticīgs", pat "ateists" un seksuāli visai izlaidīgs valdnieks. Lai gan tajos laikos vairākas karaļa mīļākās bija ierasta prakse, Džons bija viens no pirmajiem, kurš par savām favorītēm padarīja arī precētas citu augstmaņu sievas,- tas radīja papildus saspīlējumu karaļa un tā vasaļu attiecībās. Šajās attiecībās piedzimuši vismaz 5 Džona bērni. Tāpat, Džons 1199.g. pamanījās saņemt pāvesta atļauju laulības šķiršanai ar pirmo sievu (bagātu Gloučesteras grāfieni Izabellu (Isabella, Countess of Gloucester), kad nolēma apprecēties ar otro Izabellu, Angulēmas grāfieni (Isabella, Countess of Angoulême)

Interesants fakts

Kāda 12-gadīga ASV skolniece veica 43 ASV prezidentu biogrāfiju pētījumus un kā vēsta mediji - viņa ir izpētījusi vairāk nekā 500 000 dažādus personu vārdus, lai izsekotu pēctecību, un nonākusi pie secinājuma, ka 42 no 43 ASV prezidentiem (t.sk. arī Baraks Obama) ir ar kopīgu radniecību. Viņu sencis ir šis Džons Bezzemis. Līdz šim šādi pētījumi aptvēra 22 prezidentu vārdus, jo saikne tika meklēta tikai pa vīriešu līniju. Meitene savā pētījumā iekļāva arī saiknes par mātes līniju. Vienīgais, kuram  radnieciska nav saistība - ASV 8.prezidents - Martins Van Bjurens ( Martin Van Buren, Мартин Ван Бюрен).