Lielā brīvības harta

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
1Personu saraksts
Notikumi:
10Notikumu saraksts
Datums:
15.06.1215
Papildu lauki

1215.gada 15. jūnijā Anglijas karalis Džons Bezzemis spiests parakstīt Lielo brīvības hartu, ko briti joprojām uzskata par sava konstitucionālisma pamatu.

Anglijas likumu kopums.

Tās redakciju izstrādāja Kenterberijas arhibīskaps. Baznīcai ieguva tiesības brīvi vēlēt savas amatpersonas; tiešie karaļa vasaļi bija spiesti tam maksāt nodokļus tikai 4 gadījumos:

  • saņemot feodu;
  • izpērkot karali no gūsta;
  • ieceļot tā vecāko dēlu par bruņinieku;
  • izprecinot vecāko meitu.

Citus nodokļus varēja uzlikt tikai Lielā sapulce (Parliament — karaļa vasaļi un Baznīcas hierarhi).

Pilsētām ar Londonu priekšgalā tika piešķirtas brīvības grāmatas, kas paplašināja to privilēģijas un nepieļāva karaļa varas iejaukšanos to iekšējās lietās (piemēram, piespiežot cunftes paplašināt savu dalībnieku loku vai atļaujot konkrētajā pilsētā tirgoties citu pilsētu tirgotājiem un amatniekiem).

Katru brīvo (muižnieku, garīdznieku vai pilsoni) varēja tiesāt tikai viņa kārtas tiesneši (karaļa ierēdņiem bija jābūt vai nu aristokrātiem, vai tie bija bezspēcīgi baronu nelikumīgas rīcības gadījumos); to var sodīt tikai uz šīs viņa kārtas tiesas sprieduma pamata (t.s. Habeas corpus act).

Tiesvedību kontrolēja komisija, kurā bija 24 baroni un Londonas mērs.

1216. gadā Džons I mira un troni mantoja mazgadīgais Henrijs III.

"Harta" tika koriģēta: karalis ieguva tiesības uzlikt jaunus nodokļus, taču tam nepieciešams Lielās padomes akcepts.

1265. gadā Lesteras grāfs Saimons de Monforts (Simon de Montfort) sasauca parlamentu, kurā pirmo reizi piedalījās pilsonības pārstāvji: 2 delegāti no katras nocietinātas pilsētas un 4 no lielāko pilsētu rātskungiem.

Edvarda I laikā (1272—1307) sāka sanākt nevis viens kopējs, bet t.s. kārtu parlamenti, kas sapulcējās vienā laikā, bet sēdes noturēja atsevišķi. Šajos trijos parlamentos piedalījās aristokrātija, baznīcas hierarhi, 2 brīvie no katras grāfistes un 2 delegāti no katras nocietinātas pilsētas rātskungiem.

Katras kārtas parlaments noteica to nodokļu apmērus, kurus jāmaksā šai kārtai. 

1341. gadā no kārtu parlamentiem izveidojās baronu/prelātu palāta (tag. augšpalāta) un pilsētu palāta (tag. apakšpalāta).

Rezultātā Anglijas karaliste ieslīga feodālā stagnācijā ar vāju valsts varu, un sāka pārvarēt to tikai Henrija VIII laikā, kad karalim izdevās uzsākt valsts centralizācijas procesu, veidojot absolūto monarhiju.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Princis Džeimss Frensiss Edvards Stjuarts kļuva par jauno pretendentu uz Skotijas troni kā karalis Džeimss VIII un Anglijas troni kā karalis Džeimss IIIPrincis Džeimss Frensiss Edvards Stjuarts kļuva par jauno pretendentu uz Skotijas troni kā karalis Džeimss VIII un Anglijas troni kā karalis Džeimss III16.09.1701lv
2Anglijā pieņem Habeas Corpus likumu. Tiesai aizliegts turēt ieslodzījumā cilvēkus bez pamatojumaAnglijā pieņem Habeas Corpus likumu. Tiesai aizliegts turēt ieslodzījumā cilvēkus bez pamatojuma27.05.1679en, lv, pl
3Pirmais Anglijas pilsoņu karš. Edžhilas kaujaPirmais Anglijas pilsoņu karš. Edžhilas kauja23.10.1642en, lv, pl, ru
4Anglijas parlaments atjauno katolicismu kā oficiālo reliģijuAnglijas parlaments atjauno katolicismu kā oficiālo reliģiju12.11.1555en, lv
5The coronation of Mary I in 1553 at Westminster AbbeyThe coronation of Mary I in 1553 at Westminster Abbey01.10.1533en
6Henry IV was proclaimed King of England. Henry IV was proclaimed King of England. 30.09.1399en
7King John of England married Isabella of Angouleme in Bordeaux CathedralKing John of England married Isabella of Angouleme in Bordeaux Cathedral23.08.1200en
8Vestminsteras abatijā tiek kronēts Ričards LauvassirdsVestminsteras abatijā tiek kronēts Ričards Lauvassirds03.09.1189en, lv, pl
9"Edgar the Peaceful" became King of England. His reign was peaceful due extremely repressive"Edgar the Peaceful" became King of England. His reign was peaceful due extremely repressive01.10.959en
10Zaglis Leofa baznīcā nogalina Anglijas karali Edmundu I Zaglis Leofa baznīcā nogalina Anglijas karali Edmundu I 26.05.946en, lv

Karte

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Džons  PlantagenetsDžons Plantagenets24.12.116619.10.1216en, lv, ru
    Birkas