TV3 raidījums “Nekā personīga” atklaj aplokšņu algas Vienotības birojā

Mobings pret darbiniekiem, dokumentu noplūde un pat aplokšņu algas partijas “Vienotība” birojā – TV3 raidījuma “Nekā personīga” rīcībā nonākuši vairāki bijušā partijas biroja vadītāja Normunda Orleāna rakstīti iesniegumi valdei un ētikas komisijai, par iespējamiem pārkāpumiem partijas vadībā.

Partijā uzskata, ka apvainojumi ir nepamatoti. Bijušais darbinieks par savām aizdomām informējis arī uzraugošās iestādes un vērsies arī tiesā.

Partijai “Vienotība” pēdējos gados gājis dažādi. 2018. gadā tā bija uz sabrukšanas robežas. 13. Saeimas vēlēšanās, startējot kopā ar vēl piecām reģionālajām partijām, tā ieguva vien 8 deputātu vietas. Par 15 mazāk nekā 12. Saeimā. Tomēr neremdināmās domstarpības citu partiju starpā ļāva “Vienotībai” iegūt Ministru prezidenta krēslu.

12. Saeimas vēlēšanās partiju iegāza kandidāti, kas sarīkoja indivuduālās kampaņas. To dēļ Korupcijas novērošanas un apkarošanas birojs (KNAB) secināja, ka partija ir pārtērējusi priekšvēlēšanu kampaņas limitus. Partija zaudēja valsts finansējumu un iestiga parādos- kampaņas organizētājiem un arī valsts budžetam. No 2018. līdz 2022. gadam partija no valsts saņēma nedaudz vairāk par 1,2 miljoniem.

14. Saeimas vēlēšanas 2022. gadā partijai atnesta veiksmi. Tā ieguva 26 krēslus parlamentā, un līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām 2026. gadā ir tiesīga saņemt maksimālo valsts budžeta finansējumu – 1,12 miljonus eiro gadā. Partijai parādu vairs neesot.

Bijušais “Vienotības” biroja darbinieks vērsies pret partiju tiesā. Vēl pirms prasības iesniegšanas darbinieks cēlis trauksmi, rakstot iesniegumus KNAB un Valsts ieņēmumu dienestam (VID), apvainojot partijas vadību par aplokšņu algu maksāšanu biroja darbiniekiem.

Normunds Orleāns vairāk nekā 20 gadus ir partijas biedrs un šobrīd ir Mārupes novada domes deputāts. Ilgus gadus viņš ir bijis partijas “Vienotība” biroja darbinieks, taču decembra nogalē viņam darbs uzteikts.

Konflikts starp partiju un tās vecbiedru briedis jau ilgāku laiku. 

Orleāns vaino partiju apokšņu algu maksāšanā sev un vēl vismaz 10 biroja darbiniekiem.

“Mums pateica, vai nu tu ej projām, vai [paliec] uz šiem noteikumiem,” stāsta Orleāns. “Tā kā viss šis periods, arī kovidlaiks bija pa vidu. Katrā ziņā, var pārmest, bet reāli jau cilvēkiem no kaut kā ir jāpārtiek. Tā kā šobrīd man kolēģi dažs labs principā ir uz izmisuma robežas, jo tā ir vienīgā iespēja, kā viņam noturēties virs ūdens.”

“19. decembrī es saņēmu, bet praktiski tie darba uzteikumi un vēlme atbrīvoties personīgi no manis bija jau krietni ātrāk. Par to tika sūtīts arī valdes loceklis Kārlis Šadurskis informēt, lai es eju projām un būs atbalsts no Ašeradena vēlēšanās. Man darba līgumā ir teikts – ja ir šie burtiskie pārkāpumi, kas ir ar kampaņu saistīts, gan ar administratīvā resursa izmantošanu, gan ar manu atalgojumu – nodokļu nenomaksāšanu -, par ko es arī lūdzu, un man tika solīts “lūdzu, nomaksājiet nodokļus”. Tika solīts un solīts, bet gala rezultātā Ašeradens pateica, ka viņš tā nedarīs, ja es neesmu gatavs strādāt pa vecam.”

Orleāns stāsta, ka ap 2017. gadu, kad partija nonākusi smagās naudas problēmās, viens no taupības mehānismiem bijusi algas maksāšana aploksnē.

Orleāns esot iebildis un viņam solīts, ka, situācijai uzlabojoties, visu algu maksās oficiāli un samaksās arī nodokļus par periodu, kad tika maksāta aplokšņu alga. Līdztekus oficiālajai algai viņš skaidrā naudā saņēmis 650 eiro.

Partijas valdes priekšsēdētājs un finanšu ministrs Ašeradens partijas biedra Normunda Orleāna apgalvojumiem nepiekrīt.

Partija esot veikusi iekšējās izmeklēšanas un aptaujājusi darbiniekus. Kur radusies nauda aploksnē – neviens nezinot.

Ašeradens taisnojas: “Ziniet kā, pasaule ir tāda, kur es varu atbildēt pats par sevi. Ne valdes priekšsēdētājs, ne valde darba samaksu neizmaksā, tas ir jautājums, kas jāuzdod ģenerālsekretāram, kas kārto darba samaksas jautājumus. Katrā ziņā, mēs pūlējāmies noskaidrot patiesību, mums neizdevās gūt pārliecību, ka tādi fakti būtu apstiprinājušies.”

“Tā nav,” apgalvojumus par aplokšņu algām noraida partijas ģenerālsekretāra pienākumu izpildītāja Sanita Stelpe-Segliņa. “Vismaz man tādas informācijas nav. […] Skaidrs, ka tas apvainojums ir milzīgs. Kādēļ tādas metodes, es neņemos komentēt, man tiešām to grūti saprast. Man arī varbūt nav tik daudz komentāru, kā varbūt varētu būt kādam citam, kas ir ilgstošāk.”

Periodā, kad maksātas algas aploksnē, “Vienotības” ģenerālsekretārs bija cits vecbiedrs – Artis Kampars. 2023. gada janvārī viņš no amata klusām aizgāja.

Tas sakrīt ar laiku, kad Orleāns pēc partijas uzvaras 14. Saeimas vēlēšnās, atkal aktualizējis jautājumu par nodokļu samaksāšanu. Orleāns un citi biroja darbinieki saņēmuši darba līguma papildinājumus, ar kuru palielināta oficiālā alga. Neoficiāli zināms, ka biroja darbiniekiem alga neesot mainījusies turpat 10 gadus.

Tomēr ar algas palielināšanu Orleāns nav bijis apmierināts, viņš prasījis samaksāt nodokļus par aplokšņu algu.

Marta beigās vērsies pie tā brīža premjera un apvienības “Jaunā Vienotība”  valdes priekšsēdētāja Krišjāņa Kariņa. Atbilde neesot sekojusi, tāpēc augustā viņš rakstījis vēl vienu iesniegumu partijas valdei un ētikas komisijai, tad vēl vienu, un vēl vienu Evikai Siliņai. Neviens nav atbildējis.

Siliņa komentē: “Es domāju, ka tās ir cilvēka personiskās domas, lai to vērtē tiesībsargājošās institūcijas. Mēs kā valde esam vērtējuši mūsu attiecīgajās institūcijās. Esam gan auditu pasūtījuši un visi tie izteiktie apgalvojumi, nav atraduši skaidrus pierādījumus, ka tie atbilstu patiesībai.”

Nesaņēmis atbildi ne no komisijas, ne valdes, Orleāns pērn decembrī rakstījis iesniegumu KNAB, VID, Valsts darba inspekcijai, Ģenerālprokuroram un Datu valsts inspekcijai. Bez aplokšņu algām, Orleāns ziņoja par problēmām ar grāmatvedības uzskaiti un datu glabāšanu. Tad parādījusies arī reakcija no partijas. Janvārī Orleāns zaudēja darbu partijas birojā.

Ašeradens saka: “Tai brīdī, kad mums kļuva rudenī skaidrs, kāda tā situācija ir, mēs arī paši, redzot to konfliktu, iesniedzām paziņojumu KNAB kā partiju uzraugam, ka tāda situācija ir. Gan visu to diskusiju, kas bija iekšpartejiskā, gan arī ētikas komisijas ziņojumu nodevām. Mums ir svarīgi, lai mēs gūstam arī no uzrauga pārliecību, kādā stāvoklī ir lietas. Mēs esam darījuši visu, kas, mūsuprāt, ir nepieciešams. […]”

“Mēs pārsūtījām visus Orleāna kunga garos dokumentus, ko nu viņš tur bija sarakstījis. Aizsūtījām uz KNAB informējot par to, ka šāda situācija eksistē šobrīd organizācijā.”

To apstiprina Stelpe-Segliņa. “Jā, tas bija 6. decembra vakarā tika aizsūtīts. 7.  decembrī mums bija apstiprinājuma atbilde, ka KNAB ir saņēmis.”

KNAB raidījumam apstiprināja, ka ir saņemta informācija gan no Orleāna, gan partijas un šobrīd notiek pārbaudes.

Tikai pēc vēršanās KNAB, Orleāns esot saņēmis izrakstu no ētikas komisijas atzinuma. Ar pilnu atzinumu viņš joprojām nav iepazīstināts.

“Praktiski, es arī prasīju paskaidrojumus no ētikas komisijas. Man solīja iedot izrakstus. Iedeva ļoti nepilnīgu, pēc otrā pieprasījuma, manuprāt, ka jautājums tiek izskatīts un ka pārkāpumi nav atrasti. Un viss,” stāsta Orleāns.

“Vienotība” ētikas komisijas priekšsēdētāja Iveta Blaua saka: “Mēs aptaujājām cilvēkus, mēs četras reizes tikāmies ētikas komisijā, uzaicinājām vairākus minētos biedrus un izrunājām ar viņiem šo situāciju un neguvām apstiprinājumu šiem domstarpību cēloņiem un līdz ar to mums nebija pamata arī neko tālāk rosināt.”

Avots

Janvārī Orleāns ir vērsies tiesā ar prasību pret partiju “Vienotība” un apvienību “Jaunā Vienotība”. Prasība ir par nepareizu darba uzteikuma termiņu, par atšķirīgu attieksmi un nelabvēlīgu seku radīšanu.

Raidījumam neizdevās sazināties ar bijušo partijas ģenerālsekretāru Arti Kamparu. No visām iestādēm, kurās vērsies Orleāns, pagaidām nekādu papildu informāciju nav prasījis tikai VID.