Edgars Rinkēvičs (dzimis 1973. gada 21. septembrī Jūrmalā) ir latviešu sabiedriskais darbinieks un politiķis. Pašreizējais Latvijas  valsts prezidents, bijušais ārlietu ministrs, bijis Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs un bija triju Saeimas sasaukumu deputāts. Pārstāv partiju "Vienotība", iepriekš bijis partijas "Latvijas ceļš" un Reformu partijas biedrs. 2023. gada 31. maijā ievēlēts par Latvijas Valsts prezidentu.

Dzīvesgājums

1991. gadā Rinkēvičs pabeidza mācības Jūrmalas 4. vidusskolā, studēja Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes bakalaura programmā (1991—1995), līdztekus darbojās kā žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos Latvijas Radio (1993–1994).

1997. gadā ieguva maģistra grādu politikas zinātnēs; turpināja maģistra studijas ASV Nacionālās aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālā koledžā (1999—2000), papildinājās Groningenas universitātes politikas zinātnes un starptautisko attiecību programmā.

Karjera

1995. gadā E. Rinkēvičs sāka strādāt Aizsardzības ministrijā par Politikas departamenta vecāko referantu, 1996. gadā uz pusgadu kļuva par departamenta direktoru. Pēc tam līdz 1997. gada maijam bija ministrijas valsts sekretāra vietnieks aizsardzības politikas jautājumos. 1997. gada maijā kļuva par ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāju, tā paša gada augustā — valsts sekretāru. Laikā no 1998. līdz 2004. gadam E. Rinkēvičs bija partijas "Latvijas ceļš" biedrs.

1998. gada februārī viņš kļuva par Baltijas valstu un ASV partnerības hartas nosacījumu izpildes komisijas divpusējās aizsardzības un militāro jautājumu darba grupas vadītāju no Latvijas puses.

No 2002. līdz 2003. gadam darbojies delegācijā sarunās par Latvijas iestāšanos NATO (delegācijas vadītāja vietnieks), no 2005. gada līdz 2007. gada janvārim vadījis NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroju.

2008. gada oktobrī beidza valsts sekretāra darbu, lai kļūtu par Valsts prezidenta kancelejas vadītāju.

 Kancelejas vadītājs bija līdz 2011. gada jūlijam.

Politiskā darbība

2011. gada 25. oktobrī E. Rinkēvičs kļuva par Zatlera Reformu partijas virzītu bezpartijisku ārlietu ministru Valda Dombrovska valdībā.

 2012. gada janvārī iestājās Zatlera Reformu partijā.

 Ārlietu ministra amatu saglabāja arī Laimdotas Straujumas valdībā. 2014. gada maijā pārgāja uz partiju "Vienotība".

2014. gadā kandidējis 12. Saeimas vēlēšanās, kur tika ievēlēts parlamentā. Ārlietu ministra amatu saglabājis arī Laimdotas Straujumas otrajā valdībā un Māra Kučinska valdībā.

2018. gada rudenī E. Rinkēvičs tika ievēlēts 13. Saeimā no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta un janvārī tika apstiprināts par ārlietu ministru Krišjāņa Kariņa valdībā. 2022. gadā ievēlēts 14. Saeimā, saņemot lielāko plusu skaitu (35 072) starp visiem 14. Saeimas vēlēšanu kandidātiem.

 Ārlietu ministra amatu saglabāja arī jaunajā K. Kariņa vadītajā valdībā.

2023. gada 11. maijā tika paziņots, ka 2023. gada Latvijas prezidenta vēlēšanās "Jaunā Vienotība" virzīs E. Rinkēviču kā Valsts prezidenta kandidātu.

Privātā dzīve

2014. gada 6. novembrī E. Rinkēvičs savā Twitter profilā nāca klajā ar paziņojumu, ka viņš ir gejs un darīs visu, lai Latvijā tiktu pieņemts likums par civilajām partnerattiecībām.

 Viņš kļuva par pirmo politiķi Latvijas vēsturē, kas publiski atzinis savu homoseksualitāti.

Apbalvojumi

• 2000 Latvijas Republikas Aizsardzības ministra apbalvojums Goda Zīme "Par ieguldījumu Bruņoto spēku attīstībā", Latvija
• 2004 Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas piemiņas medaļa "Sekmējot Latvijas dalību NATO", Latvija
• 2004 Latvijas Republikas Viestura ordeņa lielkrusta komandieris, Latvija
• 2005 Polijas Republikas Nopelnu krusta komandieris, Polija
• 2005 Itālijas Republikas Nopelnu krusts, Itālija
• 2005 Igaunijas Republikas Nopelnu krusts, Igaunija
• 2006 Nīderlandes Karalistes Orānijas Nasavas ordeņa kavalieris, Nīderlande
• 2007 NATO apbalvojums "Par uzslavas cienīgu darbu"—
• 2007 Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, Latvija
• 2013 Somijas Lauvas ordeņa 1. pakāpes komandiera ordenis, Somija
• 2021 Igaunijas Republikas Ārlietu ministrijas Nopelnu krusts, Igaunija
• 2022 Ukrainas pirmās pakāpes ordenis "Par nopelniem", Ukraina