* 1900. XI 09. Nītaurē; S. Ērika dz. Lolls  + 1983. X 12. Hanoverā, Vācijā

                1918. Beidzis Kuldīgas ģimnāziju,

                1919. I 19. Latviešu vācu zemessargu brīvprātīgais,

                1919. VII 06. Latviešu vācu zemessargi iekļauti Latvijas armijā,

                1920. III 10. Latviešu vācu zemessargi pārformēti par Tukuma kājnieku pulku,

                1920. IX 25. atvaļināts,

                1922. X 07. Kara skolas Kājnieku nodaļas kadets,

                1923. X 01. armijas kaprālis,

                1924. IX 01. beidzis un paaugstināts leitnants pakāpē izd. 1924. IX 01.,

                1924. IX 01. Liepājas kājnieku pulka Rotas (IV) jaunākais virsnieks,

                1925. VIII 03. Ložmetēju (I) rotas jaunākais virsnieks,

                1926. II 15. Ložmetēju (II) rotas jaunākais virsnieks,

                1926. XI 28. Vada komandieris,

                1926. XI 29. – 1927. XII 06. piekomandēts Igaunijas armijas II pulkam,

                1927. XII 07. Ložmetēju (I) rotas vada komandieris,

                1928… II 25. Pulka fiziskās audzināšanas instruktors,

                1928. VIII 07. beidzis Sapieru virsnieku kursus,

                1928. XI 17. paaugstināts virsleitnants pakāpē izd. 1928. IX 01.,

                1928. XII 19. – 1930. IV 12. piekomandēts Kurzemes divīzijai, Liepājas 

                               pilsētas komandanta adjutants,

                1930. IV 02. Rotas (IV) vada komandieris,

                1930. V 05. Rotas (V) vada komandieris,

                1933. apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi,

                1933. apbalvots ar Latvijas brīvības cīņu 10. gadu jubilejas medalu, 

                1934. VIII 17. Daugavpils kājnieku pulka Rotas (IV) vada komandieris,

                1934. XI 17. paaugstināts kapteinis leitnants pakāpē izd. 1932. IX 01.,

                1936. VI 01. Rotas (VI) vada komandieris,

                1935. piedalījies pasaules meistarsacīkstēs šaušanā Helsinkos,

                1936. Olimpisko spēļu dalībnieks, šaušana, astotā vieta,

                1939. XI 17. atvaļināts, repatriējies uz Vāciju,

                1942/1945. Vācu armijas majors,

                1945/1956. gūsta Krievijā.

                Avots:       LVVA 1496-1-158-535.;

                               V. Eichenbauma arhīvs # 3628.

Piedalījās XI 1936 Berlīnes Olimpiskajās spēlēs 25 m šaušana ar pistoli. Izcīnija 8.vietu. Bija Latvijas delegācijas karognesējs.

• 1937.g. - 7.vieta komandu sacensībās šaušanā ar pistoli Latvijas izlasē; 
• 1939.g. - 5.vieta ātršaušanā ar pistoli, 4.vieta komandu sacensībās šaušanā ar pistoli Latvijas izlasē, uzvarējis neoficiālajās sacensībās sērijveida šaušanā.

Trīskārtējs Latvijas meistars šaušanā ar automātisko pistoli (1932., 1937., 1938.g.). Trīskārtējs Latvijas meistars vieglatlētikā: 800 m (1929.g), 400 m/b (1932.g.) un 4x400 m (1932.g.).

Latvijas armijas virsnieks, sporta dzīves organizētājs Valkā un Liepājā. 

Haralds Marvē miris 1983.gada 12.oktobrī Hannoverē (Vācijā).