Lielbritānija šodien oficiāli izstājas no Eiropas Savienības. Tomēr turpinās smagas un sarežģītās sarunas par turpmāko sadarbību,savstarpējo tirdzniecību, darbaspēka kustību un robežu atvērtību.  

“Brexita” process patiesi bija prognozēts, un tik un tā - negaidīts. Politiskie ekvilibristi taisīja balsojumus, referendumus, rīkoja sabiedriskās apspriešanas un arī apriešanas akcijas, cerot, ka rezultāts mainīsies. Izstāšanās atbalstītāji un virzītāji ir apzīmēti ar visiem nievājošiem apzīmējumiem, iedarbinot visus mehānismus, kādi mūsdienās ir lieliski atstrādāti publiskajā telpā. Rezultāts ir tik un tā nemainīgs - Lielbritānija no eirokolhoza izstājas, uzskatot, ka vecā un nogurusī Eiropa neko nespēj vairs piedāvāt, bet būt par tās pastāvīgu donoru briti nairs nevēlas. Lielas un mākslīgas savienības vienmēr sabrūk. Tas ir tikai un vienīgi laika jautājums. Līdzīgi bija ar Baltiju, kuras aiziešanas process savastrpēji ietekmēja arī millzīgās un uz "mūžiem" padomju impērijas pastāvēšanu.

"Brezit" mūļļāšanas process ir nonācis konkrētas rīcības stadijā, tāpēc šis datums tiek uzņemts ar zināmu atvieglojuma sajūtu. Izstāšanās atbalstītāji jau iepriekš pauda vēlmi pašiem noteikt valsts attīstības kursu, tai skaitā dot jaunu impulsu valsts attīstībai un ierobežot imigrāciju, kuru Eiropa sen jau vairs nekontrolē. Šķiet, briti arī aptvēruši, ka Londona, tāpat kā frančiem Parīze, sen vairs vairs nav nacionālas valsts galvaspilsētas, bet gan megapoles, kuros pamatnācija jau sen nenosaka dienaskārtību. Līdzīga problēma ir arī Maskavā, kur krievu īpatsvars palicis ir apmēram trešdaļa. 

Lielbritānijai kā 2,5 triljonus eiro lielai ekonomikai šajā gadsimtā vienai nāksies izdzīvot pasaulē, kurā dominēs sāncensība starp ASV un Ķīnu, nevis kā daļai no vienotās Eiropas, kuras kopprodukts ir 166 triljoni eiro. Jauns savstarpējās tirdzniecības līgums jānoslēdz līdz šī gada beigām, taču eksperti un politiķi uzskata, ka termiiņš tiks pagarināts.

Vakarā uz valdības nama fasādes tiks projicēts pulkstenis, kas skaitīs laiku līdz izstāšanās brīdim. Pēc Londonas laika tas notiks plkst. 23.00. Pēc Latvijas laika - plkst. 1.00. Ar uzrunu pie nācijas vērsīsies premjers Boriss Džonsons, kurš notikumu nodēvēs par  britu uzvaru.

Daudzu valdošo politiķu vidū ir jaušama arvien nedraudzīgāka attieksme pret Eiropas Savienību, kas arvien tiek un tiks vainota visās likstās.

Savu ballīti netālu no parlamenta gatavojas rīkot arī slavenais “Brexit” aizstāvis Naidžels Faražs. Trešdien Eiropas Parlamentā viņš solīja, ka turpmāk pievērsīsies visas Eiropas Savienības graušanai.  

Latvijas politiķi, kuru datoros droši vien vēl saglabājušās cukursaldās apsolījumu runas par ES leiputriju, šobrīd izsakās atturīgi. Notiekošais ar Lielbritāniju lieku reizi atgādina, cik novecojusi ir Eiropa, kuras uzpūstais birokrātijas augonis jau sen signalizē, ka tas ir politisks onkoloģiks audzējs, paralizējot kādreiz ietekmīgā politiskā spēlētāja starptautisko nozīmīgumu un konkurētspēju. Eiropai jau sen nav nākotnes vīzijas, nav mērķu, bet tikai uz pagātni balstītas ambīcijas. Eiropa nav vienota un tās lielo valstu līderu mēģinājumi apvienot visus ir beigušies ar fiasko. Mazās valstīs mēģina izspēlēt sava izdevīguma pilnu  pielāgošanos vai pārdošanos, kas balstīta uz politiķu pašcieņas trūkumu. Pasaules lielie spēlētāji ASV, Ķīna un Krievija iet savu ceļu. Mūsu politiķiem atliek vien priecāties, ka grimstošajā Eiropas kuģī centīgajiem un izpildīgajiem tautiešiem tiek atvēlēti arvien atbildīgāki posteņi. Lokāli skatoties, šīs cerības vienmēr ir attaisnotas ar uzviju.

Sadalīšanās process vienmēr ir sāpīgs un ar lielu risku, ka kādas sīkās druskas var aizlaucīt mēslainē, īsti to pat nepamanot.

Nigel Farage  @Nigel_Farage 

 Happy Brexit Day! 10:41 AM · Jan 31, 2020 6.9K Retweets 30.2K Likes