Hercs Franks
- Dzimšanas datums:
- 17.01.1926
- Miršanas datums:
- 03.03.2013
- Mūža garums:
- 87
- Dienas kopš dzimšanas:
- 36127
- Gadi kopš dzimšanas:
- 98
- Dienas kopš miršanas:
- 4305
- Gadi kopš miršanas:
- 11
- Papildu vārdi:
- Герц Франк, Герц Ву́льфович Франк
- Kategorijas:
- Dzimis Latvijā, Kinorežisors, Režisors, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
- Tautība:
- ebrejs
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Izils latviešu kinodokumentālists. Ludzas Goda pilsonis, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris. Viņa filma "Baltie zvani" 1991. gadā Francijā Klermonferānas dokumentālā kinofestivāla laikā atzīta par vienu no 100 labākajām īsfilmām pasaulē
Trīs valstīs — Latvijā, Izraēlā, Taivānā — Hercs Franks ir saņēmis balvas par mūža ieguldījumu dokumentālā kino mākslā,
Vairākas filmas ir ierakstītas pasaules kino zelta fondā, viņš ir vairāku starptautisko kinofestivālu laureāts.
Dzimis 1926.gada 17. janvārī, Ludzā, Jau bērnībā viņš iemācījās brīvi runāt četrās valodās. Bērnībā, ģimenē, audzināts ebrejiskās tradīcijās. Mācījās arī Ludzas Valsts ģimnāzijā.
Tēvs, Ludzā pazīstams fotogrāfs Vulfs Franks, atstājis būtisku iespaidu uz Herca tālāko profesijas izvēli. No tēva mantotais 1936. gadā Vācijā ražotais fotoaparāts Leica kalpo viņam joprojām. Māte bija zobārste.
Ludzu viņš sauca par svarīgāko vietu dzīvē.
1947. gadā beidzis Vissavienības Juridisko neklātienes Sverdlovskas filiāli.
Dienējis padomju armijā Aizbaikāla kara apgabalā. Strādājis par žurnālistu.
1959.g. pārnāca no Rīgas Balss uz Rīgas kinostudijas fotolaboratorija, kur pirmais darbss bija aktieru fotomēģinājumi filmai "Vētra". Veidojis dokumentālās filmas par aktuāliem sabiedriskiem notikumiem.
”Vecāks par 10 minūtēm”, tapusi tandēmā ar operatoru Juri Podnieku. Filma ir tik neparasta, ka tā iemantojusi pasaules slavu. Desmit minūšu garā nepārtrauktā kadrā tiek fiksēti maza zēna pārdzīvojumi, skatoties leļļu teātra izrādi.
Šis darbs kalpoja par iedvesmas avotu Kannu un Venēcijas kinofestivālos pasaules slavenajiem režisoriem – Žanam Likam Godāram, Džimam Džārmušam, Aki Kaurismeki, Vimam Vendersam, Bernardo Bertoluči un citiem, veidot savu stāstu par kļūšanu 10 minūtes vecākam.
Kopš 1993. gada dzīvoja un strādāja Izraēlā. Bija biežs viesis Latvijā. Bija draudzīgās atteicībās ar fotogrāfu Karmelu Skutelski.
Pasniedzis kinomākslu vairākās pasaules kinoskolās.
Filmogrāfija:
2008 - Mūžīgais mēģinājums
2006 - Lielā Piektdiena
2004 - Dārgā Džuljeta
2003 - Flashback
2001 - Madonna ar bērnu
1998 - Raudu mūris
1992 - Ebreju iela
1989 - Augstā dziesma
1989 - Reiz dzīvoja septiņi Simeoni
1987 - Augstākā tiesa
1984 - Līdz bīstamai robežai
1980 - Edgara Kauliņa pēdējie svētki
1979 - Atmoda
1978 - Par 10 minūtēm vecāks
1975 - Aizliegtā zona
1974 - Esības prieks
1973 - Kentaurs
1972 - Mūžs
1971 - Tava algas diena
1967 - Bez leģendām
1967 - 235 000 000
1965 - Sāļā maize
1963 - Tu un es /(scenārists)
1962 - Baltie zvani/ (scenārists)
Avoti: V. Žulinas publikācijas (news.lv), wikipedia.org, imdb.com
Avoti: wikipedia.org, news.lv
Vietas
Bildes | Nosaukums | Saites | No | Līdz | Apraksts | Valodas | |
---|---|---|---|---|---|---|---|
1 | Rīgas Kinostudija | strādājis | lv, ru |
Saiknes
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Ļevs Franks | Brālis | ||
2 | Jēkabs Spickus | Draugs | ||
3 | Imants Krenbergs | Darba biedrs | ||
4 | Miks Savisko | Darba biedrs | ||
5 | Kalvis Zalcmanis | Darba biedrs | ||
6 | Uldis Briedis | Darba biedrs | ||
7 | Jānis Krūmiņš | Darba biedrs | ||
8 | Vilhelms Mihailovskis | Darba biedrs | ||
9 | Uldis Brauns | Darba biedrs | ||
10 | Andris Seleckis | Darba biedrs | ||
11 | Armīns Lejiņš | Darba biedrs | ||
12 | Zigurds Mežavilks | Paziņa | ||
13 | Sarmīte Sīle | Paziņa | ||
14 | Valentīns Sebastjans Daukšis | Paziņa | ||
15 | Karmels Skutelskis | Paziņa |
12.07.1900 | Starptautiskā fotogrāfu diena - sv.Veronikas diena
02.01.1942 | Audriņi. Vācu "kreiso"- nacionālsociālistu politikas noziegums Latgalē
Rēzeknes apriņķī vācu nacionālsociālistu okupācijas spēki saņēma gūstā un ievietoja Rēzeknes cietumā piecus padomju okupantu karavīrus. Viņiem izdevās bēgt no cietuma, nokļūt līdz Audriņu ciema nomaļākai Aņisjas Glušņovas mājai, kurā viņi tika paslēpti. Drīz vien slēptuvi atklāja. Īsā apšaudē bojā gāja viens policists, otrs aizbēga un ziņoja apriņķa policijas priekšniekam Eihelim, kurš kopā nekavējoties saformēja policistu bataljonu, ieradās Audriņos.