Aleksandrs Demčenko

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
06.01.1954
Miršanas datums:
12.02.2020
Apglabāšanas datums:
19.02.2020
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Александр Демченко
Kategorijas:
Kinooperators, Kinorežisors, Režisors, Saistīts ar Latviju, Televīzijas operators , VKOK, Viestura Kara ordeņa kavalieris
Tautība:
 ukrainis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Kino režisors un operators

Aleksandrs Demčenko dzimis Dņipropetrovskā, Ukrainā, tur mācījies teātra skolā, kuru absolvējis 1974. gadā.

1980.gadā ieradās Rīgā, lai pievienotos slavenajai Ulda Veispāla kaskadieru grupai, kuras sastāvā filmējies daudzās filmās.

Paralēli 1980.-1985.gadā strādājis Rīgas kinostudijā par gaismotāju.

1981.-1987. studējis režiju Ļeņingradas Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtā.

1985. gadā sāka režisora asistenta darbu izcilā dokumentālista Jura Podnieka filmēšanas grupā, piedaloties filmu

  • 1985. g. “Veļ Sizifs akmeni”
  • 1986.g. “Vai viegli būt jaunam”,
  • 1989.g. “Mēs”,
  • 1991.g.  “Impērijas gals”
  • un citu veidošanā.

Kad Podnieka grupa astoņdesmito gadu beigās sāka filmēt PSRS karstajos punktos, Demčenko uzsāka darbu arī ar operatora kameru.

Tieši viņš 1991.gada janvārī Viļņā uzņēma un izglāba kadrus, kas visai pasaulei pavēstīja par tanku un demonstrantu asiņaino sadursmi pie Viļņas televīzijas, par ko apbalvots ar Lietuvas Repulikas 13. janvāra sudraba piemiņas medaļu.

Pēc Viļņas grupa atgriezās uz Rīgas barikādēm, kur filmēja arī skarbo apšaudi Bastejkalnā 20. janvārī.

Apbalvots ar Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes numurs – 566.

1986. gadā notika Černobiļas AES 4.bloka katastrofa, kuru astoņas reizes filmēja arī Jura Podnieka grupa. Uzfilmētais unikālais materiāls izmantots filmā “Mēs” un arī citās. Černobiļā Aleksandrs Demčenko saņēma starojumu, no kā radās vēlākās veselības problēmas.

2006. gadā apbalvots ar Viskrievijas patriarha goda rakstu par veikto darbu Černobiļas AES seku likvidācijas dokumentēšanā un “Goda zīmi” par lielu personīgo ieguldījumu informācijas atspoguļošanā masu medijos, aktīvu sabiedrisko darbu, sakarā ar Černobiļas AES avārijas 20. gadadienu.

1987.- 1990. gadā Demčenko filmēja Karabahas karadarbības sākumu, zemestrīces seku likvidēšanu Ļeņinakanā, Kirovokanā, Spitakā.

1991.- Augusta puča notikumu hroniku, asiņaino notikumu hroniku Tbilisi u.c.

1992.- 1998. filmējis kara darbību Čečenijā, Abhāzijā, Dienvidslavijā, Bosnijā – pirmās Latvijas Republikas IFOR rotas ietvaros, sacelšanos Dušanbē (Tadžikijā) un citus notikumus.

Līdz 2008. gadam piedalījies arī daudzu Latvijas filmu veidošanā kopā ar režisoriem Antru Cilinsku, Pēteri Krilovu, Dzintru Geku un citiem, kā arī pašaizliedzīgi rūpējies par Jura Podnieka piemiņas kopšanu.

1990. gadā apbalvots ar kino profesionālo medaļu “Lielais Kristaps” par labāko režisora asistenta darbu filmās “Krustaceļš” (1990.) un “Mēs” (1989. gadā tapusi BBC filma par PSRS un tās sabrukšanu 5 sērijās).

1991.gadā viņam piešķirta medaļa “Lielais Kristaps” par drosmi un pašaizliedzību filmēšanas procesā.

kopš 2002.gada Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs 

2009.gadā kļuvis par Latvijas Republikas Viestura ordeņa kavalieri par drosmi un pašaizliedzību Baltijas valstu neatkarības atgūšanā.

Izvadīšana 19. februārī plkst. 14 no Rīgas I Meža kapu kapličas.

Avoti: news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

        06.07.1985 | Grupas "Pērkons" koncerts Ogres estrādē

        Pēc grupas "Pērkons" uzstāšanās Ogres estrādē grupas fani koncertā gūto emociju uzplūdā, vēršoties pret pastāvošo komunistisko iekārtu, izdemolēja divus pasažieru vilciena vagonus. Vainīgos atrada. Tiesāja un bargi. Paraugrāva, ja pareizi atceros, notika Siguldas Tautas tiesā.

        Pievieno atmiņas

        26.04.1986 | Černobiļas atomkatastrofa

        Pulkstens 1:23:47, veicot astotā turboģeneratora izmēģinājumu, cetrutajā energoblokā notiek sprādziens. Pilnībā tiek iznīcināts reaktors, daļēji sabrūtk ceturtā energobloka ēka. Vairākās vietas izceļas ugunsgrēks. Līdz pieciem rītā notiek ugunsgrēka dzēšanas darbi.

        Pievieno atmiņas

        26.01.1987 | Rīgas kinoteātros sāka demonstrēt režisora Jura Podnieka filmu “Vai viegli būt jaunam?”

        Pievieno atmiņas

        09.04.1989 | PSRS bruņotie spēki apspiež demonstrāciju Tbilisi

        Pievieno atmiņas

        23.08.1989 | Baltijas ceļš - Balti kett - Baltijos kelias - Балтийский путь

        Pievieno atmiņas

        13.01.1991 | PSRS tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu, telefona centrāles

        1991.gada 13.janvāra naktī tanki ielenc Lietuvas Augstāko Padomi, ieņem TV, radio, telegrāfu. Nogalina 14 un ievaino 140 cilvēkus.

        Pievieno atmiņas

        20.01.1991 | Barikādes Rīgā. Diena, kurā krita Podnieka komanda

        1991.gada 20.janvārī notiek demonstrācijas Maskavā Baltijas aizstāvībai, tajās piedalās ap 100 000 cilvēku. Tiek izvirzīta prasība pēc M. Gorbačova, D. Jazova, B. Pugo, VDK priekšsēdētāja V. Krjučkova demisijas sakarā ar Viļņas upuriem.

        Pievieno atmiņas

        21.01.1991 | Melnais vai Asiņainais janvāris Baku

        Pievieno atmiņas

        19.08.1991 | Augusta pučs

        Pievieno atmiņas

        11.12.1994 | Sākās 1. Čečenijas karš

        Pievieno atmiņas

        11.07.1995 | Srebreņicas slaktiņš

        1995. gadā Serbijas karavīri Srebrenicas apkaimē nogalināja 8000 sagūstītu Bosnijas vīriešu un zēnu. Tas ir lielākais uz nacionālismu balstīts masu slepkavības akts kopš Otrā Pasaules kara. 2015. gada jūnijā ANO tika iesniegts priekšlikums atzīt šo masu slepkavību par genocīda aktu, bet tas tika noraidīts ar Krievijas veto. Kā zināms, Krievija aktīvi atbalstīja serbijas nacionālistus un slepkavībās piedalījās arī Krievijas "instruktori". Līdzīgi kā Krievija, par šī slepkavības fakta neatzīšanu par genocīdu iestājās arī īpatnējais "holokausta eksperts" ASV- Zurofs Nespējot pieņemt kopēju lēmumu ANO, 2015. g. vasarā ASV senāts un Eiropas Parlaments pieņēma atsevišķas rezolūcijas, kurās šis gencīda fakts tiek atzīts.

        Pievieno atmiņas

        06.08.1996 | Operācija "Džihads". Ičkērijas (Čečenijas) armija 2 nedēļu laikā atbrīvo Grozniju no krievu karaspēka

        Pievieno atmiņas

        16.01.2016 | Doma laukumā uzliktas barikādes, lai atgādinātu par Atmodu

        Pievieno atmiņas

        Birkas