83 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu fotogrāfs Uldis Briedis (1940. gada 23. marts – 2023. gada 16. maijs).

Uldis Briedis - fotomākslinieks, fotožurnālists, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni

Dzimis Ārlavas pagasta “Pērkoņos”. Bērnībā dzīvojis Ventspilī, Ancē, Dundagā un Nikužos.

Par savām bērnības atmiņām laikrakstam “Talsu Vēstis” 2000. gadā Uldis Briedis stāstījis:

"Man patika Mazirbes apkārtne, dzīvojām mācītājmuižā, skolā sēdēju vienā solā ar tagad labi pazīstamo diriģentu Jāni Erenštreitu. Pirmās bērnības atmiņas saistās ar Ventspili. Dzīvojām skaistā vietā, pašā jūras krastā. [..] Valdemārpilī mani vilināja ezers, jo esmu kaislīgs makšķernieks."

1961. gadā absolvējis Valdemārpils vidusskolu un pārcēlies uz dzīvi Liepājā. Piecus gadus kopā ar zvejniekiem devies jūrā. 1963. gadā beidzis zvejas kuģu kapteiņu kursus Liepājā.

1961. gadā strādājis kā akmeņkalis pie tēlnieka Harija Sprinča. No 1962. gada līdz 1966. gadam bijis stūrmanis zvejas flotē Liepājā. 1974. gadā – mednieks Sibīrijā.

Par fotografēšanu sācis interesēties jau agrā jaunībā un gājis skolas fotopulciņā. No 1966. gada līdz 1974. gadam strādājis par fotogrāfu un Liepājas rajona laikraksta “Ļeņina Ceļš” žurnālistu. No 1976. gada līdz 1979. gadam bijis Liepājas pilsētas laikraksta “Komunists” fotogrāfs. No 1976. gada 15. janvāra līdz 1977. gada 23. martam, laikā, kad komunistu funkcionāri Uldim Briedim aizliedza publicēties, viņš laikrakstā “Komunists” lietojis pseidonīmu Matīss Pērkons. No 1979. gada līdz 1999. gadam par fotogrāfu strādājis laikrakstā “Padomju Jaunatne”, bet no 1991. gada – laikrakstā “Diena”.

No 1966. gada līdz 1979. gadam bijis Liepājas Tautas fotostudijas dalībnieks. No 1979. gada – fotokluba “Rīga” biedrs.

No 1969. gada piedalās fotoizstādēs, bet no 1977. gada – fotogrāfiju personālizstādēs. 2008. gadā Liepājas muzejā izveidojis izstādi kopā ar mākslinieku Aldi Kļaviņu. 

2016. gadā Uldis Briedis izstādījis savus darbus laikmetīgās mākslas un fotogrāfiju izstādē “Restarts”, kas notika Rīgā un tajā piedalījās gandrīz 20 autoru no visas pasaules. 

2016. gada 1. decembrī Rīgā, kinoteātrī “Splendid Palace” tika atklāta Ulda Brieža melnbalto fotogrāfiju izstāde.

1984. un 1988. gadā ticis atzīts par labāko preses fotogrāfu. 1988. gadā saņēmis Latvijas Žurnālistu savienības prēmiju. 1997. un 2000. gadā ieguvis balvu „Zelta nagla” kā labākais foto portretists. 2011. gadā apbalvots ar piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

2010. gadā apgāds “Neputns” laidis klajā Laimas Slavas sastādītu māksliniekam veltītu grāmatu “Laika mednieks”.

Uldi Briedi spilgti raksturo arī viņa piedzīvojumi, piemēram, 1975. gadā kopā ar Ingvaru Leiti ar velosipēdiem devušies braucienā uz Vladivostoku, lai apsekotu bijušās Latvijas kopienas visā Krievijas garumā, sākot ar Vitebskas apgabalu un beidzot ar Tālajiem Austrumiem.

"Vienā jaukā dienā mani sakūdīja doties ar velosipēdu uz Vladivostoku. Pusstundas laikā biju braucējs. [..] Brauciens ilga sešus mēnešus un piecas dienas, izbaudījām visus gadalaikus. Divatā bijām vairāk nekā divdesmit ciemos," par piedzīvojumu laikrakstam “Talsu Vēstis” stāstījis Uldis Briedis.

Leģendārs ir Liepājas periods, ko fotogrāfs kopā ar Ēriku Hānbergu aprakstījis 2004. gadā izdotajā grāmatā „Vāgūzis: Liepāja 70. un 80. gados”. 2016. gadā izdota Ulda Brieža un Ingvara Leiša grāmata “Latviešus Sibīrijā meklējot”. To veido 1975. gadā Ingvara Leiša sarakstītā dienasgrāmata un Ulda Brieža uzņemtās fotogrāfijas.

Laima Slava žurnālā „Studija” 2002. gadā rakstījusi:

"Uldis Briedis pieder pie – ja varētu tā teikt – romantiskās, noteiktu ētisku ideālu nesošās fotožurnālistu paaudzes, kurai lielisks bija liktenīgo laikmetu griežu – Latvijas neatkarības atgūšanas – laiks, kas arī ļāva viņa vārdam izskanēt plašāk pasaulē. Visur, kur 90. gadu sākumā parādījās Ulda Brieža vēstījumi par Latviju, tās likteni un nesenajiem notikumiem, atbalss bija emocionāli nešaubīga, patiesa aizkustinājuma un sapratnes pilna."

Uldis Briedis bija precējies ar žurnālisti Intu Lehmusu-Briedi. Ģimenē izaudzināts dēls Harijs un divas meitas Līna un Ance.

Dižļaudis.lv