Uldis Briedis

23.03.1940. - 16.05.2023.
“Beidzies fotogrāfa Ulda Brieža diženais laikmets” - tik skaļiem un spilgtiem vārdiem no viņa laikrakstā “Diena” atvadījās kolēģi. Un ne tikai viņi, jo Uldis Briedis bija sabiedrībā plaši pazīstama, cienīta un mīlēta, patiesi leģendāra personība dažādās izpausmēs.

“Piefleitēt var jebko, bet paliks tas, kas ir svarīgs. Ja esi trāpījis, tas nepazudīs. Tas ir dokumentālā foto spēks,” - intervijā sacījis Uldis Briedis, gandrīz līdz pēdējam elpas vilcienam būdams fotogrāfs. Viņš atstājis unikālas laikmeta fotoliecības, kam nav konkurences un nevar būt noilguma. Padomju impērija tikai vēl sāk grīļoties, bet Ulda Brieža seismogrāfs to jau jūt un viņš ir pirmajās rindās, lai ar savu fotokameru piedalītos režīma sagraušanā un pieliktu plecu Latvijas Valsts atjaunošanā.

“Par brīvu Latviju esmu funktierējis no bērna kājas, jo man bija tā laime klausīties inteliģentos brīvās Latvijas cilvēkos. Tāpēc Atmodas laikā man nebija nekā īpaši jāgatavojas, es uzreiz biju tam pilnībā gatavs,” Uldis Briedis saka kādā citā intervijā, kuru viņam krāsainās dzīves laikā sakrājies daudz.

Ulda Brieža fotogrāfijas teju 50 gadu garumā ir dokumentējušas laiku un cilvēkus. Fotogrāfijas laikrakstos “Padomju Jaunatne” (vēlāk “Latvijas Jaunatne”) un “Diena”, tāpat neskaitāmos citos periodiskos izdevumos un grāmatās, tagad arī Latvijas Nacionālās enciklopēdijas krātuvē, atklāj vēsturisko patiesību ar pārsteidzošu izteiksmību un vispārinājuma spēku. Dokumentālā fotogrāfija Ulda spilgtajā tvērumā kļuvusi par mākslas fotogrāfiju, un tāpēc tikai likumsakarīga ir apjomīga viņa fotogrāfiju kolekcijas iekļaušana Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā un krātuvē.

Apgāds “Neputns” viņa fotogrāfijas apkopojis 2010. gadā izdotajā grāmatā “Laika mednieks”. Tajā ir 700 lappušu, bet arī tas vēl nav viss. 2023. gadā Uldis īsi pirms aiziešanas mūžībā paguva sagatavot savu otro fotogrāmatu “Jaunie laiki”, saglabādams radošu dzirksti un reizē juzdams skumjas, ka viņa sakrātajā arhīvā ir pērles, kuras, visticamāk, paliks neizceltas.

Atcerēties Uldi Briedi ar fotokameru un nepieminēt viņu ar velosipēdu? Nav iespējams. Vistumšākajā padomju valsts stagnācijas laikā kopā ar vēsturnieku mūziķi Ingvaru Leiti Uldis Briedis dodas tai vēsturiskajai situācijai neiedomājamā sešu mēnešu un trīs dienu garā veloekspedīcijā no Rīgas līdz Vladivostokai izzināt latviešu kolonistu likteņus tālajā, bargajā Sibīrijā.

Pret patiesību būtu grēkots arī tad, ja nepieminētu Uldi Briedi Liepājas leģendārās bohēmas vietas īpašnieka lomā. Cik publikāciju par Vāgūzi laists klajā, cik daudz nožēlu izteikts no to puses, kuriem nav bijis lemts Vāgūža brīvdomīgajā gaisotnē būt.

Uldis Briedis dzimis 1940. gada 23. martā Ārlavas pagastā, no kura nācis arī dižais jaunlatvietis Krišjānis Valdemārs. Būdams īsts kurzemnieks, Uldis dižojās gan ar vietu, kur pavadījis pirmos 20 gadus savas dzīves, gan ar veiksmi piedzimt brīvajā laikā, dažus mēnešus pirms padomju okupācijas.

Pieticīgie dzīves apstākļi, kādiem tolaik bija lemtas kolhoznieku ģimenes, Uldī cēla tikai spītu pašam kļūt par savas laimes kalēju. Pārcēlies uz Liepāju un apguvis traļmeistara amatu, vairākus gadus viņš brauc jūrā un savām acīm pieredz, kādu postu nodara barbariskā padomju zveja. Jūrai un ūdeņiem, arī fotogrāfijās, viņš paliks uzticīgs visu mūžu, bet zvejnieka amats aiz dzelzs priekškara nespēj ilgstoši piepildīt plašuma un izpausmes brīvības alkas. Par laimi, liktenis nejaušības veidolā Uldim dod iespēju satikt lieliskas personības, kas ievada un rosina viņu fotokorespondenta gaitās. Vispirms darbs Liepājas pilsētas un rajona avīzēs, tad - nacionālajā laikrakstā “Padomju Jaunatne” (vēlāk “Latvijas Jaunatne”) un laikrakstā “Diena” kopš izdevuma dibināšanas brīža līdz 2010. gada vasarai, kad tas vairs nav kādreizējais medijs.

Uldis Briedis: "Es esmu saules pusē. Ar dzīvi, kas iet uz elli, man nav pa ceļam." Saulains viņš ir bijis visu dzīvi. Ar siltu skatienu, kas atver pat viscietākās sirdis. Jo tādu nemaz neesot.

Mākslinieks no dabas, vella dzinējs, režīma kaitinātājs, vāveru mednieks, makšķernieks, dārznieks, salu pētnieks… Sāpīgi pārsteidzies pirmajā laulībā, kurā piedzimst dēls, stabilu ģimeni Uldis izveido Rīgā 40 gadu vecumā un turpmākajos vairāk nekā 40 gados ir vislabākais divu meitu tēvs un vīrs pasaulē.

Uldis savu trešo un liktenīgo insultu piedzīvoja 83. dzimšanas dienas rītā. Pēc Ulda vēlēšanās viņš ir apglabāts Raiņa kapos Rīgā, kur kādā dienā Uldim un saviem senčiem blakus pievienosies viņa dzīvesbiedre žurnāliste Inta Lehmusa-Briede. Viņš gribēja mīlēt un būt mīlēts pat mūžībā.

Inta Lehmusa-Briede, 2024

**********************

83 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu fotogrāfs Uldis Briedis (1940. gada 23. marts – 2023. gada 16. maijs).

Uldis Briedis - fotomākslinieks, fotožurnālists, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni

Dzimis Ārlavas pagasta “Pērkoņos”. Bērnībā dzīvojis arī Ventspilī, Ancē, Mazirbē, Dundagā, Nevejā, Nikužos un citviet. Ģimene pārcēlusies tēva darba dēļ. Tēvs strādājis par kolhoza priekšsēdētāju, un, kurp viņš ticis nosūtīts darbam, tur ģimene devusies līdzi.[1]

Par savām bērnības atmiņām laikrakstam “Talsu Vēstis” 2000. gadā Uldis Briedis stāstījis:[2]

"Man patika Mazirbes apkārtne, dzīvojām mācītājmuižā, skolā sēdēju vienā solā ar tagad labi pazīstamo diriģentu Jāni Erenštreitu. Pirmās bērnības atmiņas saistās ar Ventspili. Dzīvojām skaistā vietā, pašā jūras krastā. [..] Valdemārpilī mani vilināja ezers, jo esmu kaislīgs makšķernieks."

1961. gadā absolvējis Valdemārpils vidusskolu un pārcēlies uz dzīvi Liepājā. Izmācījies par traļmeistaru, turpmākos piecus gadus devies jūrā kā stūrmanis un traļmeistars, strādājis zvejnieku kolhozā "Boļševiks". [3]

Apmeklējis Mazirbes skolas fotopulciņu.[4] No 1966. gada līdz 1979. gadam strādājis par fotokorespondentu Liepājas rajona avīzē "Ļeņina Ceļš" un Liepājas pilsētas avīzē "Komunists". Kādu laiku publicējies arī ar pseidonīmu Matīss Pērkons, kad pēc leģendārā velobrauciena no Rīgas līdz Vladivostokai Krievijā 1975. gadā komunistu režīms aizliedzis viņa fotogrāfijas publicēt. No 1979. gada līdz 1990. gadam par fotogrāfu strādājis laikrakstā “Padomju Jaunatne”, bet no 1990. gada līdz 2010. gadam – laikrakstā “Diena”.[5]

No 1966. gada līdz 1979. gadam bijis Liepājas Tautas fotostudijas dalībnieks. No 1979. gada – fotokluba “Rīga” biedrs.[6]

Izstādēs piedalās kopš 1966. gada gan Latvijā, gan ārzemēs. 

Pēdējās nozīmīgākās izstādes:

2010. gadā personālizstāde "Laika mednieks" Fotomuzejā un muzejos citur Latvijā;

2016. gadā piedalīšanās izstādē "Riga Photography Biennial" Rīgas Mākslas telpā;

2018. gadā "Saules pusē" M. Rotko mākslas centrā Daugavpilī, "Riga Photography Biennal";

2019. gadā piedalīšanās izstādē "Portrets Latvijā" muzejā "Arsenāls";

2023. gadā personālizstāde "Brīvam būt" "Ola Foundation" Ķīpsalā, Rīgā.

1984. un 1988. gadā ticis atzīts par labāko preses fotogrāfu. 1988. gadā saņēmis Latvijas Žurnālistu savienības prēmiju.[7] 1997. un 2000. gadā ieguvis balvu „Zelta nagla” kā labākais foto portretists.[8] 2011. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.[9]

2010. gadā apgāds “Neputns” laidis klajā Laimas Slavas sastādītu Ulda Brieža darbu albumu “Laika mednieks”. Grāmatā vairākās nodaļās sakārtotas fotogrāfijas. [10]

Leģendārs ir Liepājas periods, ko fotogrāfs kopā ar Ēriku Hānbergu aprakstījis 2004. gadā izdotajā grāmatā „Vāgūzis: Liepāja 70. un 80. gados”.[11] 2016. gadā izdota Ulda Brieža un Ingvara Leiša grāmata “Latviešus Sibīrijā meklējot”. To veido 1975. gadā Ingvara Leiša sarakstītā dienasgrāmata un Ulda Brieža uzņemtās fotogrāfijas.[12]

Laima Slava žurnālā „Studija” 2002. gadā rakstījusi:[13]

"Uldis Briedis pieder pie – ja varētu tā teikt – romantiskās, noteiktu ētisku ideālu nesošās fotožurnālistu paaudzes, kurai lielisks bija liktenīgo laikmetu griežu – Latvijas neatkarības atgūšanas – laiks, kas arī ļāva viņa vārdam izskanēt plašāk pasaulē. Visur, kur 90. gadu sākumā parādījās Ulda Brieža vēstījumi par Latviju, tās likteni un nesenajiem notikumiem, atbalss bija emocionāli nešaubīga, patiesa aizkustinājuma un sapratnes pilna."

Sarmīte Ēlerte 2023. gadā atvadu vārdos rakstījusi: [14]
 

"Uldis Briedis bija ārkārtīgi precīzs mirkļa būtības tvērējs. Īpaši tas izpaudās viņa kanoniskajās fotogrāfijās no Atmodas laika, no neatkarības atjaunošanas. Viņš bija arī ļoti precīzs cilvēk rakstura atklājējs portretā. Vēl vien stīga, kas viņu raksturoja gan kā cilvēku, gan fotogrāfu, bija kurzemnieciski spīvais un arī bieži ironiskais skats."

Pirmajā laulībā piedzimis fotogrāfs Harijs Briedis, otrajā  divas meitas.

Ulda Brieža pelni apbedīti Raiņa kapos Rīgā.

[1] Saleniece Zane. Ar vienu objektīvu uzņemt karaļus un noziedzniekus // Talsu Vēstis, Nr.106 (2000. gada 9. septembris), 3.lpp. ; Intas Briedes papildinājumi.

[2] Turpat.

[3] irliepaja.lv (2015). Fotogrāfs Uldis Briedis šodien svin 75 gadu jubileju. Pieejams: https://irliepaja.lv/liepajnieki/fotografs-uldis-briedis-sodien-svin-75-gadu-jubileju/ [sk. 09.01.2024.]; Intas Briedes papildinājumi.

[4] Saleniece Zane. Ar vienu objektīvu uzņemt karaļus un noziedzniekus // Talsu Vēstis, Nr.106 (2000. gada 9. septembris), 3.lpp.

[5] irliepaja.lv (2015). Fotogrāfs Uldis Briedis šodien svin 75 gadu jubileju. Pieejams: https://irliepaja.lv/liepajnieki/fotografs-uldis-briedis-sodien-svin-75-gadu-jubileju/ [sk. 26.11.2020.] ; Intas Briedes papildinājumi.

[6] Turpat.

[7] Rīgas fotogrāfijas biennāle (2016). Uldis Briedis. Pieejams: http://www.rpbiennial.com/2016/briedis_lv.html [sk. 26.11.2020.].

[8] Ekmanis Rolfs. Uldis Briedis: 44 gadi caur fotoobjektīvu // Jaunā Gaita, Nr.267 (2011. gads).

[9] Latvijas Valsts prezidenta kanceleja. Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotie, sākot no 2004. gada 1.oktobra. Pieejams: https://www.president.lv/lv/valsts-apbalvojumi/apbalvotie-un-statistika#gsc.tab=0 [sk. 26.11.2020.].

[10] Rīgas fotogrāfijas biennāle (2016). Uldis Briedis. Pieejams: http://www.rpbiennial.com/2016/briedis_lv.html [sk. 26.11.2020.].

[11] irliepaja.lv (2015). Fotogrāfs Uldis Briedis šodien svin 75 gadu jubileju. Pieejams: https://irliepaja.lv/liepajnieki/fotografs-uldis-briedis-sodien-svin-75-gadu-jubileju/ [sk. 26.11.2020.].

[12] Lietusdārzs. Latviešus Sibīrijā meklējot. Pieejams: http://www.lietusdarzs.lv/lv/lapa/195/Latviesus_Sibirija_meklejot [sk. 26.11.2020.].

[13] Slava Laima. Fotogrāfs Uldis Briedis // Studija, Nr.1 (2002. gads).

[14] Adamaite, Undīne,  Sarmīte Ēlerte: ārkārtīgi precīzs mirkļa būtības tvērējs : [fotogrāfa Ulda Brieža (1940-2023) piemiņai] // Diena, Nr.77 (2023. gada 19. maijs), 17. lpp.

​​Saite uz bibliotēkas resursu: https://dizlaudis.mozello.lv/b/briedis-uldis/ ​

Dižļaudis.lv