Aivars Āķis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
04.02.1934
Miršanas datums:
31.08.2012
Mūža garums:
78
Dienas kopš dzimšanas:
32945
Gadi kopš dzimšanas:
90
Dienas kopš miršanas:
4246
Gadi kopš miršanas:
11
Papildu vārdi:
Айварс Акис
Kategorijas:
Fotogrāfs (-e), Komunists, LPSR VDK kartotēka, Sabiedrisks darbinieks, Žurnālists
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Matīsa kapi, Rīga

fotomākslinieks, Latvijas fotomākslinieku savienības dibinātājs un goda prezidents, Dziesmu svētku dalībnieks no 1948.gada,  apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Dzimis 1934. gada 4.februāri Valmieras apriņķa Pāles pagasta „Aizvējos”. Fotografēšanas “āķi lūpā” vecmeistars ”ieķēris”, kad mācījies Pāles septiņgadīgajā skolā (1941-1948). Sestajā klasē Skolas direktors Aivaru un klasesbiedru pielicis pie darba savā fotolaboratorijā. – Man vislielākā interese bija par to, kā attēls pamazām parādās vanniņā, – atceras vecmeistars.

Āķa senčiem fotografēšana nav bijusi tradīcija. Viņa tēvs Aleksandrs, kas strādāja par piena pārraugu, 1939. gadā ieguvis Latvijas Atzinības krusta IV pakāpi par nopelniem Latvijas brūnaļu ganāmpulka izveidē. –Tagad datus, lai uzzinātu, kā darīt govīm pienu treknāku, aprēķina datorā. Manam tēvam tāds dators bija galvā. Viņš zināja, kāds bullis govij nepieciešams, lai piens pēcnācējiem būtu ar lielāku tauku saturu. Tēvs nekad neturēja govis, no kurām varēja iegūt mazāk par 30 litru piena dienā, stāsta Aivars. Mākslinieks atzīst, ka viņam savukārt ir “āķis” uz fotogrāfiju atlasi.  – Kolekcijas izstādēm „selekcionēju” pārsvarā pats. Uzklausīju, ko man teica, bet beigās vienmēr tomēr darīju pa savam. Atbildība taču bija mana, un es strādāju pēc labākās sirdsapziņas. Man no tēva selekcionēšana ir gēnos. Fotogrāfijas izstādēm jāatlasa pēc buķetes principa – tāpat kā katrs zieds, arī katra fotogrāfija jāpapildina ar nākamo, lai tās nenomāc cita citu.

Apliecinājums viņa veidoto kolekciju kvalitātei ir fotokluba Rīga un Latvijas fotomākslinieku savienības fotogrāfu saņemtie daudzie apbalvojumi fotoizstādēs visā pasaulē.

Mācījies trijās vidusskolās: Valmieras 1.vidusskolā, Rīgas 11.vidusskolā, Valkas 1.vidusskolā.

1953-1955 studējis Liepājas Pedagoģiskajā institūtā

1955-1958 studējis Rīgas pedagoģiskajā institūtā 

1960.-1962. mācījies PSRS Žurnālistu savienības Augstākajos kursos Maskavā un

1964 – 1966.  Ļeņingradā Augstākās partijas skolas TV nodaļā 

Studējot piecdesmito gadu sākumā Liepājas Pedagoģiskajā augstskolā, A.Āķis tur nodibināja foto pulciņu un piedalījās pirmajās fotoizstādēs. Pēc studijām darbības sākumposms saistīts ar Radio un televīziju, kur strādājis par korespondentu un redaktoru (1958-1973). Strādājis arī par Maskavas radio un Centrālās TV līdzstrādnieku.

Pirmoreiz viņa fotodarbs eksponēts starptautiskā izstādē 1971.gadā Bukarestē, un kopš tā laika A.Āķis izstādēs piedalās nepārtraukti, iegūstot plašu starptautisku atzinību.

1973. –1987. viņš ir fotokluba „Rīga” mākslinieciskais vadītājs. Atzīstot studijas sasniegumus, tai tika piešķirts Tautas studijas “Rīga” nosaukums.

1987.gadā kopā ar domubiedriem (liepājnieku Hubertu Stankēviču u.c.) nodibināja Latvijas fotomākslinieku savienību (LFMS) un tika ievēlēts par tās prezidentu (strādāja šajā amatā līdz 1999.gadam).

Kopš 1999.g. LFMS goda prezidents.

Kopš 1993.g. ir Latvijas pārstāvis Starptautiskajā fotomākslas federācijā (FIAP). 

LFMS FIAP goda prezidents no 2002.gada. Būdams Fotomākslas biedrības prezidents, viņš uzturēja ciešus sakarus ar visiem Latvijas labākajiem fotogrāfiem.

Piemēram, 80-tajos gados, lai veicinātu fotomākslas attīstību Latvijā, A.Āķis piecus gadus divas reizes mēnesī mēroja ceļu uz Jēkabpili, kur vadīja nodarbības pilsētas fotostudijā. Tur arī sadraudzējās ar fotogrāfiem – Jāni Knostenbergu, Jāni Bebri, Eduardu Valaini, Veltu un Jāni Ozoliņiem, Spodru un Voldi Purviņiem u.c. Spodra Purviņa atceras:

– Aivars mums mācīja saskatīt būtisko un skaisto. Analizējot daudzas fotogrāfijas, mācīja redzēt, kā fotokadrs ierobežo apkārtējo realitāti un veido autora prasmi izteikt savu domu. Viņš rādija, kā apgūt kadra kompozīciju, krāsu izjūtu, demonstrējot augstas klases fotomākslinieku uzņēmumus, vērtīgas fotomākslas grāmata, aicinot vērot labu gleznotāju darbus. Iemācījāmies kvalitatīvi kopēt fotouzņēmumus, iekārtojot fotoizstādes. Gandarījumu guvām, iegūstot Tautas fotostudijas nosaukumu.

Savā daiļradē A. Āķis nevadās pēc principa – ko redzu, to fotografēju. Viņa skolnieki atceras meistara vārdus: – Patiesi labas fotogrāfijas top galvā, pavadot pat vairākas stundas pie rakstāmgalda – izplānojot, ko un kādā apgaismojumā fotografēt.

Un vēl viena atziņa no mākslinieka pūra: – Lai stāstītu, vajag divus cilvēkus: vienu, kas stāsta un otru, kas tic. Ja stāstītājam ir līdzi fotouzņēmumi, viņam ticēs daudz vairāk.

Atzīmējot Aivara Āķa 70 gadu jubileju, sagatavota ceļojošā fotoizstāde ar dokumentālās fotomākslas šedevriem, kas notiks Rīgā, Liepājā un Jēkabpilī. Tā dod iespēju rīdziniekiem, liepājniekiem, jēkabpiliešiem u.c. skatītājiem izdzīvot pēdējā pusgadsimta tautas katarses momentus – krāšņos Dziesmu svētku gājienus un koncertus, pakavēties atmiņā vēsturiskajos Atmodas gados, atkal izdzīvot mirkļus, kad Dainis Stalts Starptautiskajos folkloras svētkos iznesa Rīgas ielās sarkanbaltsarkano Latvijas karogu. No fotogrāfijām skatītājus uzrunā arī aktrise Vija Artmane, zvejas ostas kapteinis Harijs Līdaks u.c. izcilas personības. Vecmeistars saka: – 2004. gada 1.maijā Latviju oficiāli uzņem Eiropas Savienībā. Savās fotogrāfijās es cenšos parādīt, kā mēs varam būt interesanti pārējai pasaulei. Dziesmu svētkos gan kā dalībnieks, gan kā fotogrāfs piedalos no 1948. gada. Salīdzinot visus iepriekšējos un tagadējos svētkus, varu godīgi ieteikt – novāciet visu lieko, lai dominē krāšņie latviešu tautas tērpi! Latviešiem ir vairāk nekā 1000 dažādu tautas tērpu. Tieši tautas tērpos iespējams vizuāli parādīt latviešu savdabību.

A.Āķis ir organizācijas “Eiropas Kustība Latvijā” dalībnieks. Viņš cer, ka Eiropas savienība dos lielāku stimulu kultūras attīstībai. – 2003.gadā fotografēju ledus iešanu Daugavā augšup Jēkabpils. Ledus iešana man arī ir zināms simbols. Gribētos, lai mūsu kultūrā sākas ledus kustība, lai arī fotogrāfija kļūst par kultūras sastāvdaļu, kā tas ir daudzās pasaules valstīs, piem., Beļģijā darbojas vairāk nekā 400 fotoklubu. Jācer, ka tie, kuri ir Latvijā pie varas, ar iestāšanos Eiropā sapratīs, cik svarīga kultūras sastāvdaļa ir fotogrāfija. Japānā un Ķīnā cilvēki, nezinot latviešu valodu, raugās manās fotogrāfijās, gūstot patiesu priekšstatu par Latviju, mūsu tautu, tās dzīves veidu. Fotogrāfijas ”govi” joprojām slauc daudzi, bet baro tie, kuri to patiešām mīl, uzturot uz ģimenes budžeta rēķina. Padomju laikos teica, ka ir slikti, ja ģimenē dzērājs, viņš putina ģimenes budžetu. Tagad – ir slikti arī tad, ja ģimenē ir fotogrāfs.  foto1.jpg

Fotomākslinieks A.Āķis piedalījies vairāk nekā 400 Latvijas un starptautiskajās izstādēs. Darbi izstādīti Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Francijā, Vācijā, Dānijā, Taivānā, Somijā, Japānā, Dienvidāfrikā, Ķīnā, Austrālijā u.c. Kopumā izstādēs saņēmis vairāk kā 100 apbalvojumu. Bijis vairāk kā 50 starptautisko izstāžu žūriju loceklis.

1999.g.29.decembrī Starptautiskās fotoizstādes RĪGAI-800 noslēgumā A.Āķis izdzīvoja prieku un gandarījumu saņemot Grand PRIX Rīgas pilsēta mēra balvu un FIAP specmedaļu par autorkolekciju. Izstādē piedalījās dalībnieki no 8 valstīm ar 315 darbiem.

Fotografēšanas mākslu viņš nodod tālāk - viņa bērni, vēl skolnieki būdami, piedalās starptautiskās fotoizstādēs.

A.Āķim piešķirtie tituli: Starptautiskās Fotomākslas federācijas FIAP tituls AFAP – fotomākslinieks (1977) FIAP tituls EFIAP – ekselence (1988) FIAP tituls – ESFIAP – fotodzīves organizētājs (1991) FIAP tituls – Hon EFIAP – augstākais FIAP goda tituls - goda ekselence (1998) Kembridžā, Anglijā izdotajā enciklopēdijā „Who is Who in the 21st century” ievietota Aivara Āķa biogrāfija. Šajā sakarā viņam piešķirts diploms un medaļa (2001) Amerikas Biogrāfiju institūts enciklopēdijas 10.izdevumā iekļāvis Aivara Āķa biogrāfiju un piešķīris diplomu. Kopš 2001.g. Aivars Āķis ir Starptautiskās fotomākslinieku federācijas FIAP (apvieno 82 nacionālās federācijas) goda biedrs, kā arī Latvijas, Japānas, Lietuvas, Šrilankas nacionālo federāciju FIAP goda biedrs.

ATTĒLI: 1. Aivars Āķis 1999. gadā 2. A. Āķis 2000. gadā Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes Freibergas dāvanu kolekcijai pievieno Latvijas 42 fotogrāfu izcīnīto pasaules kausu (iegūts 1997. gadā Austrijā 101 valsts konkurencē). 2004.gada aprīlī. Jēkabpils BJC Sagatavoja mazpulka dalībnieces Zaiga Zauere, Ilva Lejiņa. Skolotāja Spodra Purviņa

LIIS izstrādne

***

Aivars Āķis dzimis 04.02.1934. nodarbojās ar sabiedrisko darbību Latvijas Republikas teritorijā.


Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Aivars Āķis bija saistīts ar šādām organizācijām:

Aivars Āķis nomira 78 gadu vecumā, 2012. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Aivars Āķis varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv

Avoti: lursoft.lv, latvijaslaudis.lv, VDK izpētes komisija

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        Birkas