Bija precējusies ar Kārli Jānki, šķīrušies. 1939.gadā Kārlis ar otro sievu un dēlu repatriējās uz Vāciju.

Meita Felicita mācības sāka vācu skolā.

No intervijas 1995.gada Neatkarīgajā cīņā ar Felicitu Pauļuku: "... Jā, Kārlis Ozoliņš mani nosargāja no izsūtīšanas 1945. gadā. Tēvs uz Vāciju bija aizbraucis jau 1939. gadā. Mātei pakaļ atnāca 1945. gada februāra vakarā. Toreiz biju precējusies ar Pauļuku un mātes mājās A.Pumpura ielā atrados tikai nejauši. Dzirdēju, kā šie vīri ar šautenēm pārrunā: «Orders izdots tikai mātes arestam... Jānoskaidro, kāpēc nav arī meitai un tad pakaļ viņai būs jāatnāk vēlāk...» Nākamajā dienā "Cīņas" redakcijā, uzzinot notikušo, Kārlis Ozoliņš man teica: «Ej mājās, nekas nebūs!» Tikai ap 1967. gadu uzzināju, ka viņam par mani nācās ļoti cīnīties. 1953. gadā, pēc Staļina nāves, dzimtsarakstu nodaļā noskaidroju, ka māte izsūtīta uz Komi, Siktivkari un pārvietota vācu tautības dēļ. 1958.gadā ar Kārļa Ozoliņa palīdzību caur Augstāko padomi no Siktivkaras atsūtīja mātes miršanas apliecību - mirusi 1946. gada 26. decembrī. Tāpēc man nav Ziemassvētku, nav arī Jāņu, jo tieši Līgo vakarā - mūsu kāzu dienā - nomira Jānis."