***

Roberts Gaigals (1913. gada 16. marts — 1982. gada 15. aprīlis) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks, Otrā pasaules kara dalībnieks. Trešā reiha augstākā militārā apbalvojuma Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris.

Dzimis Tverā. Mācījies V. Olava komercskolā Rīgā.

1936. gada 14. oktobrī iesaukts Latvijas armijasobligātajā dienestā, kur sākumā dienēja 9. Rēzeknes kājnieku pulkā.

1937. gada 9. aprīlī pabeidza Instruktoru rotas kursu.

1937. gada 10. aprīlī paaugstināts par kaprāli.

1937. gada 29. septembrī atvaļināts no dienesta.

1938. gada 29. oktobrī Gaigals iestājās Kara skolā.

1940. gada 27. jūlijā pabeidzis mācības, iegūstot leitnanta pakāpi. Pēc tam dienējis Sapieru pulkā, kur bija jaunākais virsnieks. Pēc Latvijas okupācijas palicis Latvijas armijā un vēlāk dienējis no 1940. līdz 1941. gadam 24. teritoriālajā korpusā, kur no 1940. gada 27. septembra bija vada komandieris 181. divīzijas Atsevišķajā sapieru bataljonā.

Pēc Otrā pasaules kara sākuma Austrumu frontē dezertējis no Sarkanās armijas. Vēlāk iestājies Latviešu leģionā kā leitnants.

1944. gada 12. maijā kā 19. ieroču SS grenadieru divīzijas 42. pulka (14.) rotas komandieris apbalvots ar II šķiras Dzelzs krustu. Vēlāk paaugstināts par virsleitnantu.

1944. gada 26. jūlijā apbalvots ar I šķiras Dzelzs krustu.

1945. gada 5. maijā Gaigalu apbalvoja ar Trešā reiha augstākā militārā apbalvojumu Dzelzs krusta Bruņinieka krustu. 

Bez iepriekšminētajiem apbalvojums bija apbalvots arī ar sudraba Tuvcīņas nozīmi, Kājnieku trieciena nozīmi un zelta Ievainojuma nozīmi.

Otrā pasaules kara beigās cīnījies Kurzemes katlā. Pēc Trešā reiha kapitulācijas kritis Padomju Savienības gūstā un izsūtīts uz Magadanu.

Dzimtenē atgriezies 1954. gadā. 

1982. gada 15. aprīlī 69 gadu vecumā Rīgā aizgājis aizsaulē.