Roberts Dzelzkalns
Roberts Dzelzkalns
- Dzimšanas datums:
- 30.10.1896
- Miršanas datums:
- 18.11.1919
- Mūža garums:
- 23
- Dienas kopš dzimšanas:
- 46573
- Gadi kopš dzimšanas:
- 127
- Dienas kopš miršanas:
- 38155
- Gadi kopš miršanas:
- 104
- Tēva vārds:
- Teodors
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Dzimis Latvijā, Jefreitors, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Neatkarības kauju dalībnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Salgales pagasts, Piemineklis kritušiem kadetiem, Vareļi
Karaskolas kadets.
Ordenis piešķirts 1920. gadā
Dzimis Rīgā. Kantorists.
Krievijas armijā dienējis 2. Rīgas latv. strēln. pulkā, piedalījies daudzās kaujās.
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 8. jūn., vēlāk ieskaitīts karaskolā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem.
1919. g. naktī uz 18. nov. Zemgalē pie Vareļu mājām Lielupes kraslā Dz. kā izlūku komandas vecākais ienaidnieka aizmugurē ievāca ziņas par pretinieka sastādi un dislokāciju, atkāpjoties pāri frontes līnijai tika smagi ievainots, bet turpināja nemitīgi apšaudīt uzbrūkošo ienaidnieku, līdz krita varoņa nāvē.
Piederīgajiem piešķirta jaunsaimn. Alsviķu pag.
Apbalvots:
- 26.08.1916, Svētā Jura 4. šķiras medaļa, Nr. 859504
Avoti: lkok.com, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Pēteris Dzelzkalns | Brālis | ||
| 2 |  | Pēteris Bieziņš | Cīņu biedrs | |
| 3 |  | Reinholds Veckalniņš | Cīņu biedrs | |
| 4 |  | Jānis Bidders | Cīņu biedrs | |
| 5 |  | Pauls Palms | Cīņu biedrs |
17.09.1916 | Pirmais Pasaules karš. Beidzas Smārdes kaujas
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.
18.11.1919 | Bermontiāde: Jelgavas atbrīvošana. Notiek karaskolas kadetu cīņas pie Vareļiem
1919.gada oktobrī jaunās Latvijas valdība bija plānojusi atvērt divas Kara skolas - Kājnieku un Artilēristu. Mācībām bija jāsākas 7.oktobrī, bet to apturēja Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas uzbrukums Rīgai. Kaujās tika iesaistīti visi Kara skolas kadeti. Vareļu kauja ir nozīmīgākā visā Kara skolas cīņu vēsturē.