Roberts Ligers

Aktieris, "Rīgas pantomīmas" dibinātājs un vadītājs Roberts Ligers dzimis 1931. gada 3. martā Gulbenē. 

Beidzis Gulbenes vidusskolu. Pirmsākumus mīlestībai uz teātri un pirmās iemaņas teātra spēlēšanā un režijā viņš guvis Gulbenes vidusskolas gados.

Pēc Latvijas valsts konservatorijas Teātra fakultātes beigšanas 1955. gadā sācis aktiera gaitas Dailes teātrī.

1956. gadā viņš sāka strādāt Būvstrādnieku centrālajā klubā par jauniešu dramatiskā kolektīva vadītāju. Radošu meklējumu ceļā, ar fanātisku ticību rezultātam un neatlaidīgu darbu viņš sāka veltīt savus radošos spēkus savdabīgajai, mazāk pazīstamajai pantomīmas mākslai.

Par kustību teātra, ansambļa "Rīgas pantomīma" dzimšanas dienu kļuva 1956. gada 25. novembris. Dibinātājs, mākslinieciskais vadītājs un režisors, gandrīz visu iestudējumu scenāriju autors Roberts Ligers vairāk nekā 30 gadu savas darbības laikā iestudējis daudzas interesantas programmas.

Ar izrādēm mēroti tuvi un tālāki ceļi - Lietuva, Igaunija, Krievija, Baltkrievija, Gruzija, Kazahija, Austrija, Čehija, Vācija, Francija, Somija, Sīrija, Libāna, ASV. Gūta pelnīta atzinība vairākos festivālos, Roberts Ligers atzīts par labāko šajā žanrā toreizējā PSRS.

Viņam 1981. gadā piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukums.

Kinocienītāji atceras Robertu Ligeru arī mākslas filmās - 1957. gadā Aivara lomā "Rita" un 1958. gadā Jāņa Saulīša lomā "Latviešu strēlnieka stāsts".

Informācija par mākslinieku ņemta šeit: http://www.gulbenesbiblioteka.lv/novads/novadnieki_aktieri.htm

Roberts Ligers teātrī RīBēJa MuTe bija režisors uzvedumam "Kā baltā pasakā...". Uzvedums tika rādīts 2006. gada Ziemassvētku laikā.

2005. gadā Rīgas domes Kultūras pārvalde Robertam Ligeram piešķīrusi "Kultūras un mākslas gada balvu 2005".

Roberts Ligers : 

Esmu gulbenietis un no savas šaurā "ē" izrunas tiku vaļā, tikai atbraucot uz Rīgu. Patiesībā man ārkārtīgi patika dejot, bet Gulbenē, kur uzaugu, tā bija "tumša lieta". Un es sāku taisīt teātri. Tas bija vācu laiks, 40. gadi. Blakus mājām Gulbenē atradās vieta, ko iesauca par Ligera mežiņu. Lieldienās tur visa pilsēta nāca šūpoties - tēvs bija kokos iekāris milzīgas šūpoles. Tur arī notika mans pirmais iestudējums. Kopā ar apkārtējiem bērniem mežā iestudējām lubeni par mīlestību. Galvenie organizatori bijām mēs ar kaimiņu zēnu Jāni Šmitu, kurš bija pieprasīts puiku lomām vietējā pašdarbībā. Viss bija pa īstam, ar ieejas biļetēm. Starp eglēm nostiepām tapetes, un dekorācijas bija gatavas. Sanākušie skatītāji sēdēja uz koka bluķiem, bet tālāk par pirmo cēlienu netikām, jo Gulbenes huligāni tapetes aizdedzināja un mūsu teātris nodega…

Bet nauda bija nopelnīta, un mēs aizgājām uz Gulbenes muižu skatīties vācu varietē. Es biju lepns un visiem stāstīju par savu mīlētāja lomu: šausmīgi žēl, ka jūs to neredzējāt - mans iznāciens bija paredzēts tikai otrajā cēlienā…

Kā radās "Rīgas pantomīma: jeb "Es to neesmu dibinājis" : 

"Rīgas pantomīmu" es neesmu dibinājis. 1956. gadā Teātra fakultātē bija pārāk liels pieplūdums, un daudz topošo aktieru izgāzās. Pats tikko biju uzņemts Dailes teātra trupā, un Vera Baļuna man atļāva noskatīties uzņemšanu - ienāk garais Juris Strenga un sāk kaut ko deklamēt, tas patiešām bija štruntīgi. Teātra pedagoģe Olga Bormane pēc tam tikai noteica: "Lai jau viņš iet atpakaļ uz savu mūzikas skolu…" (Jurim Strengam ir muzikālā izglītība - aut.) un ielika viņam divnieku. Olga bija "baigā nagu vecene", labā nozīmē - tādi cilvēki dzīvē kaut ko arī panāk. Bet caurkritušie reflektanti negribēja palikt uz ielas un Celtnieku kultūras namā, tā sauktajos būvīšos, nodibināja savu ansambli, pagrīdes studiju. Viņiem vajadzēja vadītāju, izvēlēts tika Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks Kārlis Pabrikis. Bet viņš atteicās, iesakot ņemt par režisoru entuziastu Ligeru, respektīvi, mani. Uz pirmo mēģinājumu ierados 19. novembrī - mani sagaidīja Juris Strenga, Leons Krivāns, Uldis un Ilze Vazdiki, Pauls Butkēvičs… vesela caurkritušo trupa. Man uzreiz tika uzstādīts noteikums - gribam strādāt tāpat kā Teātra fakultātē. Man nebija iebildumu, un es ķēros klāt pie Raiņa "Krauklīša" iestudējuma. Tāda pantomīma man sapņos nerādījās. Viss balstījās uz vārdu līdz brīdim, kad Smiļģis visus manus aktierus paņēma projām uz jaundibināto Dailes studiju. Aizgāju pie Smiļģa sūdzēties, bet viņš saka: "Nu ko? Labākos zirgus nopērk saimniekam, tur neko nevar darīt." Es vēl minstinājos, jo gribēju, lai viņš mani vismaz paņem par pedagogu. Bet es tak" nevarēju viņam pateikt - biedri Smiļģi, vēlos strādāt Dailes studijā! Smiļģim jau šitādi varianti nepatika, viņš skaidri un gaiši pateica: "Jūs pats nezināt, ko gribat! Ārā līst lietus, labāk aizejat pastaigāties pa Mežaparku, izvēdiniet galvu." Es aizgāju un pie sevis nozvērējos - vairāk manos iestudējumos vārdu nebūs! Tad neviens manu kursu nevarēs paņemt. Smiļģis jau nāca uz visām manām izrādēm. Sevišķi viņam patika izrāde "Ideja" (1961), patika nosaukums. Viņš man sajūsmināti sacīja: "Jums ir ideja!" Smiļģis pats jau bija idejas cilvēks. Uz mani viņš bija greizsirdīgs.

Par mīlestību : 

Mums ar Mudīti (Šneideri, Dailes teātra aktrisi - aut.) abiem bija cita attieksme pret teātri un savstarpēja patikšana. Es viņu ieraudzīju Rīgas 3. vidusskolas dramatiskajā kolektīvā, ko vadīja Alfrēds Jaunušans. Tur spēlēja arī vēlākais teātra zinātnieks Viktors Hausmanis. Mudīte bija smukule un ļoti laba dejotāja. Mēs gājām uz randiņiem un tā tālāk. Šodien šīs lietas notiek daudz bezkaunīgāk… Bet visbiežāk tikāmies Dailes teātrī, sēdējām gaismotāju ložā. Cik reizes neesam skatījušies "Romeo un Džuljetu"! Izrādē bija divi galveno lomu dueti - Harijs Liepiņš ar Mildu Klētnieci un Eduards Pāvuls ar Viju Artmani. Paši ar Mudīti mēs piedalījāmies masu skatos, tāpēc bija daudz brīvā laika. To vis nenodirnējām bufetē, bet gājām skatīties, kā spēlē meistari. Ar Mudīti joprojām esam labi draugi. Mēs smejamies - veca mīlestība nerūs. Bet Haris (Harijs Liepiņš - aut.) tomēr bija klasisks donžuāns… Es vēlāk apprecējos ar Valdu no sava ansambļa. Valda un viņas draudzene Gundega nenāca uz mēģinājumiem, bet abas bija talantīgas meitenes. Mana sieva ir profesionāla juriste. 

Avots : www.tvnet.lv 

Vārdam Roberts ir skaidrojums - http://www.personvardi.lv/skaidrojumi/roberts/

***

Roberts Ligers dzimis 03.03.1931. nodarbojās ar sabiedrisko darbību Latvijas Republikas teritorijā.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Roberts Ligers bija saistīts ar šādām organizācijām:

• "Rīgas pantomīmas atbalsta fonds"

Roberts Ligers nomira 82 gadu vecumā, 2013. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Roberts Ligers varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv