Pauls Dauge

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
22.08.1869
Miršanas datums:
02.09.1946
Mūža garums:
77
Dienas kopš dzimšanas:
56470
Gadi kopš dzimšanas:
154
Dienas kopš miršanas:
28335
Gadi kopš miršanas:
77
Papildu vārdi:
Дауге Павел Георгиевич, Jura dēls
Kategorijas:
Boļševiks, lielinieks, Grāmatizdevējs, Komunists, Marksists, Mediķis, Padomju represiju (genocīda) upuris, Publicists, Ārsts
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Raiņa kapi

Dauge Pauls (1869 22. aug. Saukā – 1946 2. sept. Rīgā, apbedīts Raiņa kapos) – zobārsts, publicists, grāmatu izdevējs un izplatītājs.

Dzimis Saukas "Kalna krogā" skolotāja Jura Dauges (1835-1908) ģimenē.

Mācījies Rīgas pilsētas reālskolā (beidzis 1885),

1885–1888, mācījies Irlavas skolotāju seminārā, nav pabeidzis,

1888 ieguvis skolotāja tiesības kā eksterns.

1888–1893- skolotājs Saukā

No 1893 mācījies Zobārstniecības institūtā Berlīnē,

1893 nelegāli ievedis no Berlīnes Latvijā sociāldemokrātisku literatūru.

1894 studējis Tērbatas universitātē,

1895 mācījies Pēterburgas zobārstniecības skolā,

1895–1897 mācījies Maskavas Zobārstniecības institūtā. 

19.gs. 90. gados izplatījis aizliegto literatūru.

Darbojies marksistiskos pulciņos

No 1903 KSDSP biedrs..

1906 Maskavā nodibinājis izdevniecību marksistiskas un filozofiskas literatūras izdošanai  latviešu un krievu valodās. Tā kā ieņēmumi  nesedza apgāda izdevumus, uzturēšanai ieguldījis savus zobārsta praksē nopelnītos līdzekļus.Dauge sagatavojis tulkojumus, rediģējis apgādā iesniegtos manuskriptus, lasījis korektūras, par krievu literatūras tulkiem tika  piesaistīti līdzstrādnieki I. Skvorcovs–Stepanovs, V. Bazarevs.

Dauge laidis klajā 10 grāmatas latviešu valodā.  Izdoto grāmatu klāstā  galvenajā vietā – vācu filozofa materiālista  J. Dīcgena darbi, apgādājis arī citu sociālistu (H. Rolandes–Holstas, J.Millera–Liēra, E. Untermana u.c.) sacerējumus. 

Savus izdevumus Dauge nodeva KSDSP Maskavas apgabala komitejai bezmaksas izplatīšanai Maskavas strādnieku organizācijās.

Apgāda darbu divreiz pārtrauca policijas iejaukšanās: 1908 noliktavā tika atrasti aizliegti izdevumi, apgāds uz laiku pārtrauca darbu, taču vēlāk to atjaunoja.

1912 Dauge tiesāts par aizliegtu grāmatu izplatīšanu.

1913 apgāda darbību spiests pārtraukt.

1897–1917 zobārsts Maskavā.

1918–1931 veicis organizatorisku un zinātniski pedagoģisku darbu stomatoloģijā.

1918–1929 zobārstniecības nodaļas vadītājs, KPFSR Tautas veselības aizsardzības komisariāta kolēģijas loceklis.

Pēc viņa iniciatīvas 1922 nodibināts Maskavas Zobārstniecības institūts.  Strādājis zinātnisku darbu Komunisma akadēmijā un ZA Filozofijas un vēstures institūtā.

1937 arestēts, 1939 atbrīvots. 

No 1945 Latvijā, LKP CK Partijas vēstures institūta līdzstrādnieks.

1945 LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums.

Raksti un grāmatas par skolu, pedagoģijas, ētikas, filozofijas u.c. jautājumiem, publicējies laikrakstā “Dienas Lapa”..

Latviešu literatūrā lielākais ieguldījums– raksti par Raini.

Pētījis vēsturiskus notikumus 19.gs. sakumā, publicējis atmiņas par  J. Jansonu–Braunu, V. Ļeņinu, F. Roziņu–Āzi, P. Stučku, E. Veidenbaumu.

Dēls - Ļevs Reisners.

Lit.: Ļipovecka L. Ārsts, filozofs, cīnītājs Pauls Dauge. R., 1968. Pauls Dauge. Bibliogrāfija.  R.,1970. Ziļčenkovs V. Izdevis P.Dauge. Cīņa, 1977, 24.jūl., 4.lpp.

L.L.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitātemācījieslv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Juris DaugeTēvs04.10.183517.10.1908
        2
        Georgs DaugeBrālis09.05.1905
        3Aleksandrs DaugeAleksandrs DaugeBrālis10.08.186811.03.1937
        4Nikolajs DaugeNikolajs DaugeBrāļa/māsas dēls12.08.189413.07.1964

        17.12.1918 | Krievijas hibrīdkari. Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna"

        Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR, dibināta kā "Latvijas savienotā komūna") bija sociālistiska valsts tagadējās Latvijas teritorijā, kura tika proklamēta Krievijā un izveidota pēc tam, kad Latvijas Republikas teritoriju okupēja Krievijas Sarkanās armijas spēki. Tas, ka Krievijas Sarkanarmijā dienēja arī daudz no impērijas laika palikušo, bieži marksistu apmuļķotu etnisko latviešu, nemaina notikuma būtību: "sarkanie strēlnieki" cīnījās pret Latvijas neatkarību, lai to atgrieztu Krievijas (lielinieku) impērijas sastāvā. LSPR 1918.—1920. g. pastāvēja līdztekus Latvijas Republikai ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu. Latvijas Republikai izdevās atbrīvot savu teritoriju no Krievijas okupantiem ar citu valstu (Igaunijas, Polijas, Lielbritānijas; kopā 11 valstu) militāro palīdzību gada laikā 1920. gada sākumā.

        Pievieno atmiņas

        Birkas