Maija Silmale bija latviešu rakstniece un tulkotāja, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, disidente un politieslodzītā. Brālis - Miks. Māsa - Austra (vīrs Oļegs). Meita - Helju Lelde Maja.

Dzimusi  Rīgā, mācījās 1. Rīgas Valsts ģimnāzijā, līdz 1939. gadam viņas vārds bija Maija Ilga Šmite (pēc tam ģimene uzvārdu mainīja uz latvisko - Silmalis).

Pēc Otrā pasaules kara beigām strādāja Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijā Jelgavā (1945-1946), no 1944. līdz 1949. gadam studēja romāņu valodas Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē.

1944.–1949. gadā aktieru Irmas un Arnolda Stubavu dzīvoklī Dzirnavu ielā, kā arī Maijas Silmales dzīvoklī notika literāri vakari, kuru vairākus dalībniekus 1951. gadā apcietināja un tiesāja kā "franču grupu" (lai arī vakaros apsprieda ne tikai franču literatūru, bet arī citus tematus (piemēram, V. Majakovska daiļradi, M. Lutera un M. Gandija idejas, tējas tradīcija Ķīnā u.c.), analizēja cits cita tulkojumus un lasīja nepublicētus sacerējumus).

 Starp apcietinātajiem bija Maija Silmale, Mirdza Ersa, Skaidrīte Sirsone, Milda Grīnfelde, Ieva Lase, Elza Stērste, Eleonora Sausne, Miervaldis Ozoliņš, Kurts Fridrihsons, Arnolds Stubavs, Irīna (Irma) Stubava, Alfrēds Sausne un Gustavs Bērziņš.

Maijai Silmalei piesprieda 10 gadu ilgu ieslodzījumu. Taišetā pavadīja 5 gadus.  Izsūtīts arī viņas vīrs Miervaldis Ozoliņš. Pēc Staļina nāves Maiju 1956. gada maijā atbrīvoja no lēģera. Miervaldis Ozoliņš pieprasīja šķiršanos (tiek uzskatīts, ka lai gan pats bija izsūtītais, viņa biogrāfijā nedrīkstēja būt arī izsutīta sieva). Vēlāk Maijai bija vairāki mīļākie, tolaik sabiedrībā zināmi precēti cilvēki - Leļļu teātra direktors Jānis Žīgurs, dzejnieks Uldis Leinerts.

Pēc atgriešanās dzimtenē no izsūtījuma Silmale strādāja par tulkotāju.

1970. gadā viņa sastādīja franču mūsdienu dzejas izlasi "Es tevi turpinu" ar Kurta Fridrihsona ilustrācijām. Tas iznāca 16 000 eksemplāru lielā tirāžā, ko ātri izpirka, un tad nāca rīkojums to izņemt no apgrozības. Kad franču avīze Le Monde atzinīgi novērtēja Rīgā izdoto antoloģiju, šo ziņu PSRS neļāva izplatīt.

1971. gada februārī Maiju Silmali smagi slimu apcietināja un bez tiesas sprieduma ievietoja cietuma slimnīcā, martā pārvietoja uz psihiatrisko slimnīcu. Tā bija ierasta Brežņeva ēras metode cīņai ar citādi domājošajiem. Starptautiska spiediena ietekmē maija beigās viņu atbrīvoja, tomēr šī brīvība joprojām bija tikai iluzora. M.Silmalei aizliedza publicēties, kas savukārt liedza viņai eksistences līdzekļus.

Mirusi 1973. gada 22. decembrī Rīgā, apbedīta Meža kapos. Latvijas Okupācijas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā ir ietvertas liecības par Maiju Silmali.

Pazīstamākie tulkojumi

• Es tevi turpinu. Sastādījusi Maija Silmale. Rīgā: Liesma, 1970. - 211 lpp. Recenzija: FRANČU MŪSDIENU DZEJAS IZLASE Dzintars Freimanis, Jaunā Gaita nr. 97, 1973. gadā
• Albērs Kamī. Mēris.

=============

Maiju Silmali, ievērojamu franču dzejas tulkotāju, arestēja 1971. g. un ievietoja nervu slimnīcā. Viņa vēlāk mirusi. 

***

Viņus notiesāja ar ilgiem gadiem cietumā vai izsūtījumā. Starp tiem bija ari Viktors Kalniņš un Gunārs Rode. Ap to pašu laiku Cēsīs apcietināja vairākus jauniešus, un tiesāja uz līdzīga soda panta pamata. 

Tad nāca poļu izcelsmes Jānis Jakimovičs, kas bija kolchoza pārvaldnieks 
Latgalē. Kad Krievijā tiesāja divus rakstniekus, Jakimovičs rakstīja stingru protesta vēstuli, par ko viņu un sievu atlaida no darba. 1969. gadā viņu arestēja un ielika trako mājā par kurinātāju. Tagad viņš ir apkalpotājs kādā Latgales skolā. 

Publicitāti Rietumos sagādāja žīdu jaunietis lija Rips, kas mēģināja sadedzināties. To bija redzējuši ārzemju tūristi, un tā tas kļuva zināms ārpasaulē. Pēc 6 mēnešiem slimnīcā viņam ļāva izbraukt uz Izraēlu. 

1970. g. tiesāja trīs jauniešus par 18.000 skrejlapu izplatīšanu, protestējot pret Cechoslovakijas okupāciju un apstākļiem Latvijā. Tai pašā gadā apcietināja un notiesāja meiteni ar diviem gadiem par Amalrika darbu izplatīšanu. 

Maiju Silmali, ievērojamu franču dzejas tulkotāju, arestēja 1971. g. un ievietoja nervu slimnīcā. Viņa vēlāk mirusi. 1974. g. Rīgā arestēti brāļi Brūveri par aptauju lapu izplatīšanu, bet sakarā ar baptistu protestiem Rietumos sods bija viegls. Brāļu Brūveru studiju grupas rezultātā daudzus izslēdza no skolas.

Reliģisks disidents bija Jānis Smits, bet Juris Skūms uzstājies pret ministru rīcību. 

Pagājušā gada augustā Kuldīgā Jānis Tilgals (dzimis 1959. g.) notiesāts ar 5 gadiem un brālis Māris Tilgals (dzimis 1960. g.) ar 3 gadiem par skrejlapu izplatīšanu un itkā sociāldemokrātu partijas dibināšanas mēģinājumu. 

Viesturs Kalniņš bija uzrakstījis Vosam garu vēstuli, lai jaunajā konstitūcijā ierakstitu, ka valsts nevar iejaukties ticības lietās un ka Jāņi jānoteic par oficiāli svinamu dienu. 

Londonas Avīze, Nr.1682 (13.07.1979)

***

Iespējams, starp apcietinātajiem ir arī kriminālnoziedznieki, taču pamatā sarakstā ieikļauti politiski vajātie.

LATVIEŠI, KAS LATVIJĀ APCIETINĀTI 1978. G., 1979. G., 1980. G. Armans, Apfelbaums, Avotiņš, Voldemārs Bangers, Gunārs Bērziņš, J. Bērziņš, Edvards Borovskis, Brikmanis, Jāzeps Brikulis, Jānis Brombergs, Jānis Hugo Buliņš, Mārtiņš Buliņš, Juris Būmeisters, Jānis Būrmaisters ar sievu, Jānis Čuilis, Jānis Cukurs, Ēriks Danne, Dzenis, J. Eķis, Vilis Freimanis, Viļā brālis Freimanis, Kārlis Gailītis, D.F. Garoza, Andris Goldbergs, Ivars Grabāns, K. Grauvers, G. Gulais, Staņilavs Gundels-Gundelis, Gunārs Gutmanis, Artūrs Irbītis, Laimonis Izotovs, Jānis Jākobsons, Jānis Kadisevs, Kaktītis, Harijs Kalniņš, Harija tēvs Kalniņš, Reinholds Kalniņš, Imants Kerešs, Zita Krisnauskaite, Jānis Kukulītis, Teovils Kūms, Valdis Kuziks, Gunārs Lācis, Lapiņš (virsnieks), Arvīds Lapiņš, Osvalds Lapiņš, Ernests Laumanis, Kārlis Lazda, Pēteris Lazda, Jānis Lazdiņš, Legzdiņš, Edvīns Lideks, E. Liepiņš, Dainis Lismanis, Valērijs Luks, Andrejs Macepāns, Laimonis Markants, Fēlikss Melbārdis - Rūmnieks, Heinrichs Mutulis, Niemanis, Opss, Oļģerts Osenieks, Pēteris Ozoliņš, Kārlis Ozoliņš, Pabērzs, Paculis, Alfrēds Pakūlis, Leonīds Pedāns, M. Paukovs, Piesis, Andrejs Pilskalns, Juris Pintāns, Edvards Pleps, Valdis Plumpa, Valža brālis Plumpa, Vidvuds Pocmalis, Andrejs Pūce, Andris Pūce, Pumpurs, Sofija Ragovska, Kārlis Rande, Ratinišs, Reinkholcs, Staņislavs Resnis, Jānis Riekstiņ?, Otomārs Rikmanis, Rokotovs, Kārlis Rozenbergs, Jānis Rubenis, Videvuds Rudens, Jānis Rusovs, Pēteris Rusovs,Jāņa brālis, Edgars (Edvards?) Salmiņš, Jānis Sauskājs, Smiltāns, Arnolds Spaliņš, Richards Spaliņš, Leonids Sudovskis (virsnieks), Kārlis Schefers, 2anis Skudra, Sloka, Hugo Spunde, Oskars (Osvalds?) Spure, S. Sosnovskis, Ludvigs Stagars, Edgars Stenders, Lotārs Stūre, Arnolds Svarups, Jānis Tilgalis, Timotiņš, Jānis Tormans, Pēteris Tomsons, Jānis Turlais, Upenieks, Pēteris Vaičuks, Juliāns Vaivods, Edgars Valaitis, Valgalietis, Jānis Vārna, Vasariņš, Vecvagars, Veiss, Vesters

1981.11.14 Latvija Amerikā