Kārlis Vidiņš

Dzimis Bērzmuižas (Bērzes) pagastā. Beidzis Rīgas reālskolu, pēc tam Pēterburgas tehnisko skolu. 

Krievu armijā iesaukts 1915. gadā, dienējis 172. kājnieku rezerves pulkā. Pēc tam pārcelts uz 5. Kijevas grenadieru pulku, kur beidzis mācību komandu.

1916. gada janvārī pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku.

Piedalījies kaujās pie Ķekavas, Ziemassvētku kaujās un cīņās pie Ložmetējkalna.

Apbalvots ar Jura medaļas IV šķ., Jura krusta IV šķ. Vēlāk pārcelts uz 12. armijas telefonistu un telegrāfistu skolu, paaugstināts līdz vecākajam apakšvirsniekam.

1917. gada septembrī kritis vācu gūstā, no kura oktobra beigās atbrīvots, dzīvojis Rīgā.  Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 16. decembrī.

Dienestu sācis Neatkarības rotā, vēlāk piekomandēts armijas intendantūrai.

1919. gada jūlijā Jelgavā bermontiešu arestēts, taču izbēdzis. Iecelts par virsseržanta v. i. Studentu bataljonā,

1919. gada decembrī paaugstināts par virsseržantu, nozīmēts par ložmetēju komandas priekšnieku.  1919. gada 15. novembrī kauju laikā pret bermontiešiem izlūkgājienā Kalnciema-Līvbērzes virzienā sadursmē ar pretinieku pie Rapu mājām uzsāka apšaudi un aizturēja ienaidnieku, kamēr otra izlūku nodaļa ieņēma mājas. Pēc tam durkļu triecienā atņēma pretiniekam ložmetēju un ar to apšaudīja bēgošos bermontiešus. 

1920. gadā iecelts par Studentu bataljona ložmetēju vada komandieri.

1921. gadā paaugstināts par leitnantu un pārcelts uz Autotanku divizionu.

1921. gada maijā pārcelts uz 3. robežsardzes pulku, bijis vada komandieris, vēlāk sevišķu uzdevumu virsnieks Robežsargu divīzijas štābā. 

1922. gada aprīlī pārcelts uz 6. Rīgas kājnieku pulku par vada komandieri, paaugstināts par virsleitnantu, 1925. gadā beidzis virsnieku kursus.

1926. gadā jau bijis Instruktoru rotas komandieris, pulka tieslietu darbvedis. 

1932. gadā beidzis kara akadēmiskos kursus, 1933. gadā paaugstināts par kapteini, bet 1935. gada novembrī par pulkvedi-leitnantu.

1935. gadā iecelts par Armijas štāba Apmācības daļas nodaļas priekšnieku.

Apbalvots ar TZO V šķ., Zviedrijas Šķēpa ordeņa 1. pak. nozīmi. 

1940. gada vasarā Apē apcietināts un izsūtīts.

Atradies Pečorlagā, no 1945. gada Saratovas apgabalā, 1950. gadā pārsūtīts uz nometni aiz Polārā loka Tuhanskas sādžā.

Piespriests nāvessods, kas apmainīts uz 10 gadiem ieslodzījumā.

1956. gadā atgriezies Latvijā kā pilnīgs invalīds. Ievietots Ventspils invalīdu namā, kur arī miris.

Avots : lkok.com 

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Līvbērzes muiža, Līves muižas pilsLīvbērzes muiža, Līves muižas pilskarojislv

    loading...

        Nav saiknes

        16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas

        Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.

        Pievieno atmiņas

        05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas

        Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.

        Pievieno atmiņas

        08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu

        Pievieno atmiņas

        11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

        Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.

        Pievieno atmiņas

        Birkas