Alfreds Jēkabs Bērziņš bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks. Latviešu zemnieku savienības biedrs. Bijis Latvijas sabiedrisko lietu ministrs (1937—1940) un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents (1938—1940).

Dzimis 1899. gada 21. oktobrī. 

1928. gadā neveiksmīgi kandidējis 3. Saeimas vēlēšanās. 

1931. gadā ievēlēts 4. Saeimā no Latviešu zemnieku savienības saraksta. Ievēlēšanas brīdī bijis Aizsargu štāba organizācijas daļas vadītājs. Darbojies vairākās komisijās — pieprasījumu, publisko tiesību, kā arī kultūras fonda domē.

Pēc Ulmaņa apvērsuma ieguvis vairākus sabiedriskus amatus: vispirms 1937. gadā iecelts par sabiedrisko lietu ministru, bet 1938. gadā paralēli tam sācis pildīt arīLatvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta pienākumus. Abus amatus zaudējis 1940. gadā, līdz ar padomju okupācijas sākšanos. Devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Divus mēnešus pavadījis Berlīnes policijas cietumā, jo tika uzskatīts, ka viņš spiego Lielbritānijas labā. Tajā pašā laikā Lielbritānijas izmeklētāji uzskatīja, ka Bērziņš darbojas Vācijas vai Japānas interesēs.

1950. gadā izceļojis uz ASV, kur aizvadījis atlikušo dzīves daļu. Būdams tur, piedalījies trimdas LOK izveidē. Miris 1977. gada 14. septembrī.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas

Priekštecis: amats izveidots Latvijas sabiedrisko lietu ministrs 1937. gada 1. aprīlis —1940. gada 19. jūnijs

Pēctecis: Pēteris Blaus 

Priekštecis: Marģers Skujenieks LOK prezidents 1938—1940

Pēctecis: Vilnis Baltiņš (amatā stājās 1988. gadā)