Jūlijs Živa
- Dzimšanas datums:
- 29.10.1896
- Miršanas datums:
- 24.06.1963
- Mūža garums:
- 66
- Dienas kopš dzimšanas:
- 46799
- Gadi kopš dzimšanas:
- 128
- Dienas kopš miršanas:
- 22456
- Gadi kopš miršanas:
- 61
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Neatkarības kauju dalībnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Cēsis, Bērzaines kapi (bij. Brūžu kapi)
Živa, Jūlijs Apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni par 1919. g. 20. novembra cīņu Stendes stacijas rajonā Kurzemē.
Dzimis 1896. g. 29. okt. Alsviķu pag. zemkopja ģimenē.
Krievu armijā iesaukts 1915. g., dienējis 425. Kargopoles kājn. pulkā un piedalījies Sāmsalas aizstāvēšanā.
1917. g. pavasarī pārcelts uz Rezerves latv. strēln. pulku. aug. nosūtīts uz 7. Bauskas latv. strēln. pulku, piedalījies kaujās Nītaures raj. 7. Siguldas kājn. pulka kaprālis. Pēc krievu armijas sabrukuma palicis Latvijā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 9. jūn. Alūksnē, piedalījies cīņās pret bermontiešiem pie Rīgas, Latgales atbrīvošanā.
1919. g. 20. nov. Kurzemē, Stendes stacijas raj. Živa kā vada komandieris atsita un padzina ienaidnieka papildspēkus, kas nāca no Sabiles, tā dodams mūsējiem iespēju izvest no stacijas tur esošus preču vagonus.
Lāčplēša kara ordenis piešķirts 1920. gadā
1921. g. paaugst. par virsseržantu. Beidzis virsdienesta instruktoru kursus.
Piešķirta jaunsaimn. Mārkalnes pag. Lielajā Gāršā.
1941. g. 18. jūn. Cēsīs apcietināts.
1941. g. 12. dec. Krasnojarskas nov. Taimiras apg. tiesas izbraukuma sesija notiesāja Živu uz 10 gadiem (KPFSR KK 58-1). No 1950. g. nov. atradies nometinājumā Noriļskā, strādājis par dzelzceļnieku.
1956. g. atbrīvots.
1957. g. atgriezies Cēsīs, tiltu atslēdznieks dzelzceļa dienestā. Mūža nogalē pensionārs.
Miris 1963. g. 19. jūn. Apbedīts Cēsu Bērzaines kapos.
Avoti: news.lv, lkok.com
Nav pesaistītu vietu
08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.