Skolotājs, pasniedzis vēsturi, latviešu, latīņu un grieķu valodas.

---

Viņš dzimis 1909. gadā Rīgā, bet bērnība aizritējusi Piebalgā un Daugavas krastos pie Ikšķiles. 1935. gadā J. Bračs beidzis LU vēstures fakultāti, strādājis par skolotāju Rīgas ģimnāzijās un bijis kādu laiku lietuviešu ģimnāzijas direktors. Vēstures laukā J. Bračs īpašu vērību pievērsis latviešu un lietuviešu vēstures kopējo pavedienu izsekošanai un noskaidrošanai. Sastādījis abu valstu vēstures kartes. Viņš aktīvi darbojies Latviešu-lietuviešu vienībā un bijis Viļņas atbrīvošanas savienības Kauņā biedrs, apbalvots ar Lietuvas Ģedimina ordeni un bijis Senatnes pētītāju biedrības loceklis un viens no pirmajiem Ernesta Brastiņa līdzstrādniekiem. Mantojis no mātes rakstnieces Irmas Bračas mīlestību uz dzīvo vārdu un gūdams svētīgas ietekmes no tēvabrāļa, ari rakstnieka, Augusta Brača, daudz rakstījis par vēsturiskiem un ideoloģiskiem jautājumiem latviešu un lietuviešu presē. Vācu okupācijas laikā J. Bračs vadījis jaunatnes pretestības organizāciju "Nacionālā sardze". Trimdā savas dienas vada Hanoverā "Accu" nometnē, atjaunojot un organizējot LLV. Viņš sastādījis pirmo vispārīgo Baltijas karti ar uzskatāmi parādītiem dažādiem laikiem un strādā pie vairākām vēstures grāmatām. (Latvija, 21.05.1949)