Hanoverā, 1967.gada 6. oktobrī 81 gada vecumā mirusi rakstniece Irma Brača, kas ieguva ievērību ar savām lugām Latvijas neatkarības laikā. Rakstniecībai viņa pievērsās ap 1921.gadu, kad parādījās viņas Pasakas, viencēliens Leļļu teātris un dzejoļi prozā. 1929.gadā Nacionālā teātra lugu sacensībā godalgoja viņas drāmu Velni, kurā risinātas radu attiecības un paaudžu problēmas pretējā uztverē nekā Blaumaņa Indrānos, jo rakstniece nostājas jaunās paaudzes pusē. Šī aso konfliktu drāma pārstaigāja daudzas Latvjias skatuves. No vēlāko gadu Irmas Bračas darbiem maz kas ir publicēts. Atzīmējamas lugas Dzīves ziņa, Zirneklis, Gaismas pils, Ar pakulu grīsti, Maršala sirds, Likteņu krustceļos. Arī trimdā Irma Brača turpināja rakstīt. Tā radušās drāmas Indīgie ziedi un Kad sitīs tā stunda, kā arī viencēlieni Sastapšanās un Asiņu balss. Viņa uzrakstījusi arī autobiogrāfisku romānu Apsolīiā zeme.
Irma Brača dzimusi Jaunjelgavas pievārtē 1886. gada 27. aprīlī ģimenē, kas devusi ievērojamus kultūras darbiniekus. Viņas brāļi ir profesori Vilis un Jēkabs Vītols un Tautas padomes loceklis Miķelis Vītols. Viņas vīra brālis ir rakstnieks Augusts Bračs. Izgājusi grūtu dzīves skolu, viņa izaudzināja divus dēlus, no kuriem vecākais — vēsturnieks Dr. Jūlijs Bračs ir 2. Eiropas latviešu dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis.

Apglabāta Ķelnē, Merheimas kapos.

Avots:  "Londonas Avīze", 27.10.1967