Jēkabs Grots

Dzimis 1888. gada 15. maijā Saikavas pagastā.

1913. gadā beidzis Tērbatas Universitātes Juridisko fakultāti.

1913.-1915. gadā zvērināta advokāta palīgs Rīgā un Tērbatā.

1916.- 1920. gadā dzīvojis Petrogradā.

1920. gada februārī pieņemts darbā par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Juriskonsultācijas III šķiras sekretāru.

1920. gada aprīlī - oktobrī strādājis par Latvijas Ārlietu ministrijas Starptautisko civiltiesību nodaļas vadītāju.

1920.-1925. gadā Apgabaltiesas loceklis.

1925.-1934. gadā Tiesu palātas loceklis.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru 1931. gadā.

1934.-1940. gadā senators Latvijas Senāta Civilkasācijas departamentā.

1940.-1941. gadā strādājis LPSR Finanšu tautas komisariātā.

1941. gada 14. jūnijā apcietināts kopā ar sievu Mariju un bērniem Pēteri un Annmariju, nošķirts no ģimenes un aizvests uz Soļikamskas soda nometnēm Molotovas (Permas) apgabalā.

1942. gada 23. martā uzrādīta apsūdzība: "bijis atbildīgos amatos buržuāziskās Latvijas tiesu aparātā, cīnījies pret revolucionāro kustību" (KPFSR KK 58 — 13.p.).

1942. gada 16. maija Sevišķās apspriedes lēmums: "par cīņu pret revolucionāro kustību, nošaut".

1942. gada 17. jūnijā izpildīts nāvessods.

Simboliskā kapa vietā viņam uzlikta piemiņas zīme Meža kapos.

 

***

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Antonijas iela 4-3
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 17/06/42
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, nošauts Soļikamskā
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Jēkabs Grots varat meklēt vietnē news.lv.

*****************************************

Dzimis 1888. g. 15. maijā Saikavas pag. Kazaiņos lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Pēteris, māte Anna, dz. Bušmane. Latvietis, luterticīgs.

1896. g. ģimene pārcēlusies uz Rīgu. 1897. g. sākumā mācījies Rīgas Nikolaja I ģimnāzijas sagatavošanas klasē, no 1897. g. rudens Aleksandra ģimnāzijā Rīgā (beidzis 1907. g.).

No 1907. g. studējis tieslietas TU (beidzis 1913. g.). Studiju laikā pasniedzis privātstundas.

1913.–15. g. zvērināta advokāta V. Zāmuela palīgs Rīgā (1. pasaules kara laikā no 1915. g. rudens evakuācijā Tērbatā, no 1916. g. Petrogradā). Pēc evakuēšanās uz Tērbatu strādājis arī Latviešu bēgļu komitejas Juridiskajā birojā.

1920. g. janv. atgriezies Latvijā. No 1920. g. febr. Ārlietu ministrijas juriskonsultācijas 3. šķ. sekretārs (no marta arī Prīzu tiesas sekretārs). 1920. g. apr.–okt. juriskonsultācijas Starptautisko civiltiesību nodaļas vadītājs (atbrīvots no amata pēc paša lūguma).

1920. g. 1. sept.–1925. g. maijā Rīgas apgabaltiesas loceklis, 1925. 11. maijā– 1934. g. janv. Tiesu palātas loceklis.

1922.–32. g. bijis arī juriskonsults Finanšu ministrijas Muitas departamentā, 1926.–40. g. arī Kuģniecības nelaimes gadījumu izmeklēšanas kolēģijas priekšsēdētājs.

1934. g. 23. janv. iecelts par Latvijas Senāta senatoru Civilā kasācijas departamentā.

Rīgas Latviešu biedrības runasvīrs, no 1929. g. brīvmūrnieku ložas “Jāņuguns” loceklis, bijis arī Rīgas Latviešu biedrības, Latvijas Sabiedriskā kluba, Latvijas un Igaunijas biedrības, Latvijas Tiesnešu biedrības, Patronāta biedrības biedrs.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 26. nov. atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas Senāta darbības izbeigšanu.

Bijis jurists referents Latvijas PSR Finanšu tautas komisariātā.

1941. g. 14. jūn. apcietināts. Izvests uz Soļikamskas soda nometnēm. 1942. g. maijā par “atbildīgu amatu ieņemšanu buržuāziskās Latvijas tiesu aparātā un cīņu pret revolucionāro kustību” piespriests augstākais soda mērs – nošaušana. Spriedums izpildīts 1942. g. 17. jūn.

Apbalvojumi: Latvijas TZo III šķ.

Precējies 1917. g. 4. janv. ar Mariju Celmiņu (1892. g. 7. martā–1963. g. 15. apr.), dēls Pēteris Kārlis (1921. g. 14. janv.–2011. g. 13. jūl. Rīgā; bijis izsūtījumā), meita Anna Marija (1923. g. 4. dec.–2001. g. 9. jūn.; 1941.–56. g. izsūtījumā) un dēls Andrejs Jēkabs (dz. 1927. g. 22. martā; jurists).

Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs.

A. LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 69. l.; 1536. f., 2. apr., 377. l.; 27. apr., 103. l.; 3727. f., 1. apr., 22. l., 274., 278. lp.; 2570. f., 14. apr., 524. l.; 1975. f., 1. apr., 11. l., 54. lp.; LNA LVA, 1986. f., 2. apr., P-9985. l.; LVD; EVP; LE (I) 1. sēj.; AL; LĀAD.

No J. Grota 1920. g. 5. aug. lūguma Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Pārvaldu trīs vietējās valodas [..] Pēc universitātes beigšanas apmetos uz pastāvīgu dzīvi Rīgā, kur praktizēju kā zvērināta advokāta palīgs. Mans patrons bija zvērināts advokāts V. Zāmuels. Kara apstākļu dēļ 1915. g. jūlijā biju spiests Rīgu atstāt. [..] Šī gada janvāra mēnesī atgriezos atpakaļ no Padomju Krievijas un nodarbojos Latvijas Ārlietu ministrijā kā Starptautisko civiltiesību nodaļas vadītājs un kā sekretārs Latvijas Prīzu tiesā. Esmu Latvijas pavalstnieks. Vēlēdamies galīgi pāriet uz Tieslietu resoru, lūdzu Jūs, priekšsēdētāja kungs, stādīt mani priekšā kā tiesnesi pie Rīgas apgabaltiesas.” (LNA LVVA, 1536. f., 27. apr., 103. l., 6. lp.)

No J. Grota 1931. g. 30. jūn. lūguma Ministru kabinetam: “Bez mana tiesneša amata Tiesu palātā vēl līdz šim darbojos Muitas departamentā kā juriskonsults un Kuģniecības nelaimes gadījumu izmeklēšanas kolēģijā kā priekšsēdētājs. Šī papildu darbība uz Tiesu iek[ārtas] lik[uma] 171. p[anta] (1931. g. red[akcijas]) pamata pēc š. g. 1. jūlija iespējama tikai ar Ministru kabineta piekrišanu. Ieskatot, ka manis aprādītā blakus nodarbošanās nekolidē [nekonkurē, nav pretrunā – red.] ar maniem tiešiem tiesneša amata pienākumiem, es pagodinos lūgt Ministru kabinetu: neliegt manim atļauju darboties Muitas departamentā kā juriskonsultam un Kuģniecības nelaimes gadījumu izmeklēšanas kolēģijā kā priekšsēdētājam.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 377. l., 14. lp.)

Avoti: news.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitātemācījieslv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Pēteris GrotsTēvs
        2
        Anna GrotsMāte
        3
        Andrejs Jēkabs GrotsDēls22.03.1927
        4
        Pēteris Kārlis GrotsDēls14.01.192113.07.2011
        5
        Anna Marija GrotsMeita04.12.192309.06.2001
        6
        Marija GrotsSieva07.03.189215.04.1963

        16.10.1919 | Tiek dibināta LU Juridiskā fakultāte

        Pievieno atmiņas

        17.11.1924 | Dibināta brīvmūrnieku Rīgas loža "Jāņuguns"

        Rīgas loža "Jāņuguns" (vācu: Johannisfeuer) bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara. Ložu pēc latviešu kuģu kapteiņa Mārtiņa Sniķera ierosmes 1924. gada 17. novembrī nodibināja Rīgā dzīvojošie brīvmūrnieki, kas pēc pasaules kara bija palikuši Latvijā. Dibinātāji pārsvarā bija vācu militārās ložas "Hanziešu uzticība" (Hanseatentreue) brāļi. Loža sākumā strādājusi Anglikāņu ielā 5, Rīgas Tirgotāju apvienības nama lielajā zālē, vēlāk Lielās ģildes namā. Ložas brāļu vairākumu veidoja bijušie Lielās ģildes un Sv. Jāņa (Mazās) ģildes locekļi, kā arī Melngalvju brālības locekļi, kuģu kapteiņi un fabriku īpašnieki.

        Pievieno atmiņas

        28.12.2013 | Tiek likvidēts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

        Senāta pienākums bija uzraudzīt un vadīt likumu piemērošanu, kā arī vienādu un pareizu likumu iztulkošanu. Kopš izveidošanas, Senāta sēžu zāles sienā iegravēti vārdi "Viens likums - viena taisnība visiem", kas tiek uzskatīti par Latvijas tiesu un tiesību sistēmas pamatprincipu, kura izvešanu dzīvē uzrauga Senāts.

        Pievieno atmiņas

        Birkas