Jēkabs Grots

Dzimis 1888. gada 15. maijā Saikavas pagastā.

1913. gadā beidzis Tērbatas Universitātes Juridisko fakultāti.

1913.-1915. gadā zvērināta advokāta palīgs Rīgā un Tērbatā.

1916.- 1920. gadā dzīvojis Petrogradā.

1920. gada februārī pieņemts darbā par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Juriskonsultācijas III šķiras sekretāru.

1920. gada aprīlī - oktobrī strādājis par Latvijas Ārlietu ministrijas Starptautisko civiltiesību nodaļas vadītāju.

1920.-1925. gadā Apgabaltiesas loceklis.

1925.-1934. gadā Tiesu palātas loceklis.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru 1931. gadā.

1934.-1940. gadā senators Latvijas Senāta Civilkasācijas departamentā.

1940.-1941. gadā strādājis LPSR Finanšu tautas komisariātā.

1941. gada 14. jūnijā apcietināts kopā ar sievu Mariju un bērniem Pēteri un Annmariju, nošķirts no ģimenes un aizvests uz Soļikamskas soda nometnēm Molotovas (Permas) apgabalā.

1942. gada 23. martā uzrādīta apsūdzība: "bijis atbildīgos amatos buržuāziskās Latvijas tiesu aparātā, cīnījies pret revolucionāro kustību" (KPFSR KK 58 — 13.p.).

1942. gada 16. maija Sevišķās apspriedes lēmums: "par cīņu pret revolucionāro kustību, nošaut".

1942. gada 17. jūnijā izpildīts nāvessods.

Simboliskā kapa vietā viņam uzlikta piemiņas zīme Meža kapos.

 

***

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Antonijas iela 4-3
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Nošauts: 17/06/42
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, nošauts Soļikamskā
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Jēkabs Grots varat meklēt vietnē news.lv.

Avoti: atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis, news.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitātemācījieslv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts

        16.10.1919 | Tiek dibināta LU Juridiskā fakultāte

        Pievieno atmiņas

        17.11.1924 | Dibināta brīvmūrnieku Rīgas loža "Jāņuguns"

        Rīgas loža "Jāņuguns" (vācu: Johannisfeuer) bija vienīgā brīvmūrnieku loža, kas Rīgā darbojās pēc Pirmā Pasaules kara. Ložu pēc latviešu kuģu kapteiņa Mārtiņa Sniķera ierosmes 1924. gada 17. novembrī nodibināja Rīgā dzīvojošie brīvmūrnieki, kas pēc pasaules kara bija palikuši Latvijā. Dibinātāji pārsvarā bija vācu militārās ložas "Hanziešu uzticība" (Hanseatentreue) brāļi. Loža sākumā strādājusi Anglikāņu ielā 5, Rīgas Tirgotāju apvienības nama lielajā zālē, vēlāk Lielās ģildes namā. Ložas brāļu vairākumu veidoja bijušie Lielās ģildes un Sv. Jāņa (Mazās) ģildes locekļi, kā arī Melngalvju brālības locekļi, kuģu kapteiņi un fabriku īpašnieki.

        Pievieno atmiņas

        28.12.2013 | Tiek likvidēts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

        Senāta pienākums bija uzraudzīt un vadīt likumu piemērošanu, kā arī vienādu un pareizu likumu iztulkošanu. Kopš izveidošanas, Senāta sēžu zāles sienā iegravēti vārdi "Viens likums - viena taisnība visiem", kas tiek uzskatīti par Latvijas tiesu un tiesību sistēmas pamatprincipu, kura izvešanu dzīvē uzrauga Senāts.

        Pievieno atmiņas

        Birkas