Profesoru Jāni Sudrabu var uzskatīt par augļkopības zinātnes pamatlicēju Latvijā.

Dzimis Vecpiebalgas "Kalna Viļumos", lauksaimnieka ģimenē. Tēvs — Andžs, māte — Marija (dz. Žīdava).

Mācījies Vecpiebalgas Kagaiņu pamatskolā un Vecpiebalgas draudzes skolā. 1901. – 1904. gadam mācījies Pēterburgas guberņas, Carkoslavjanskas Dārzkopības skolā, un to pabeidzis ar 1. godalgu (Dr. Rēgela prēmija).

Prakses gadus strādājis Kijevas guberņā, L. P. Simirenko pomoloģiskajā dārzā un kokaudzētavā, vēlāk stažējies Francijā un Vācijā. 1910. – 1916. g. bijis dārzkopības instruktors Ķeizariskās dārzkopības biedrības Rīgas nodaļā un augļkopības skolotājs Bulduru Dārzkopības skolā. 1916. – 1918. g. strādājis Maskavas guberņas Zemstes dienestā un piedalījies sakņaugu kaltēšanas fabriku būvniecībā un vadībā Kļinas un Zveņigorodkas apr.

Atgriezies Latvijā un dienējis Latvijas Pagaidu valdības Bruņotajos spēkos.

1919. gadā piedalījies Latvijas Neatkarības karā pret Bermonta armiju.

1922. gadā beidzis Valsts pieaugušo vidusskolu.

1922. – 1928. gadam studējis LU lauksaimniecību, iegūstot agronoma grādu.

Kopš 1921. gada bijis LU lektors un instruktors dārzkopībā.

1932. gadā kļuvis par privātdocentu un vadījis praktiskos darbus dārzkopībā Vecauces Mācību un izmēģinājumu saimniecībā.

1937. gadā ieņēmis docenta amatu. Pasniedzis dārzkopību Latvijas Tautas universitātes Mežkopības nodaļā un Lauksaimniecības tautas augstskolā.

1919. – 1937. gadam bijis Zemkopības ministrijas Dārzkopības nodaļas vadītājs.

Kopš 1937. gada bijis Zemkopības ministrijas konsultants dārzkopības jautājumos.

Kopš 1921. gada bijis redaktors izdevuma "Latvijas Lauksaimnieks" Dārzkopības nodaļā.

1933. – 1934. gadam ieņēmis redaktora amatu izdevumā "Dārzkopības Žurnāls".

Kopš 1936. gada bijis izdevuma "Dārzkopības un Biškopības Žurnāls" redaktors.

Zemkopības ministrijas priekšstāvja amatā esot, kā referents piedalījies starptautiskos dārzkopības kongresos. 1937. – 1971. gadam bijis Dārzkopības katedras vadītājs.

Vairākus gadus bijis Ļeņina Vissavienības Zinātņu akadēmijas Augļkopības sekcijas loceklis, Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātniski metodiskās komisijas loceklis un Latvijas dārzkopības un biškopības goda biedrs. Apbalvots ar vairākām padomju laika atzinības zīmēm. Piešķirts Latvijas nopelniem bagātā zinātnes un tehnikas darbinieka un nopelniem bagātā agronoma nosaukums. Sarakstījis vairāk nekā 30 grāmatu un 400 rakstu par augļkopības un dārzkopības tematu. 

Apbalvojumi:

• Triju Zvaigžņu Ordenis (V šķira, 1926),
• Beļģijas kroņa ordenis (V šķira, 1931; IV šķira, 1936),
• Atzinības krusts (1939),
• PSRS Darba Sarkanā karoga ordenis (1957);
• goda nosaukumi: LPSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (1945) un LPSR Nopelniem bagātais agronoms (1964). 

Darbi:

• "Augļu dārza mēslošana" — 1930.;
• "Cīņa ar kaitēkļiem augļu dārzā" — 1930.;
• "Augļu un dārzāju ražas izmantošana" — 1936.;
• "Laba zemnieka sētas daiļums" — 1937.;
• "Mācību grāmata lauksaimniecības skolām" — 1938.;
• "Augļkopība" — 4. izd. — 1938. – 1960.;
• "Dārzkopība" — 2. izd., — 1945.

Miris Ikšķilē un apglabāts Ikšķiles kapos.

Avots:ikskile.com, patria.lv